Esmu brīvs no sāpēm 0
Ja sāp mugura, parasti ķeras pie pretsāpju tabletes vai kādas ziedes. Bet var sev palīdzēt citādi – iztēloties, cik mugurkauls ir taisns, kā tas izstiepjas, tiecas uz augšu.
“Vēl var iedomāties mugurkaulu sev priekšā – it kā paņemt to rokās un taisnot, katru skriemeli nolikt savā vietā. Kādā nodarbībā tā darījām, un pēc tam cilvēki brīnījās, jo mugurai kļuva vieglāk,” atceras Juris Brants.
Parasti ir tā – ja pievērš uzmanību, piemēram, sāpošam celim, tad vaimanā, cik ļoti tas sāp. No negatīvās domas gan labāk nekļūst. Ir vērts teikt citādi: no šā brīža un turpmāk man ir pilnīgi nesāpīgs celis. Es pateicos, ka esmu brīvs no sāpēm. Tā arī ir uzmanības pievēršana, kas nes līdzi enerģiju, tikai ar pozitīvu ievirzi.
“Ja kāja sāp, to var paglaudīt, mierinoši pasakot, ka laikam par daudz skrienu. Un vēl tai pateikties – paldies, mīļā kājiņa, ka esi tik stipra. Šādu attieksmi es dēvēju par mazo dzīves vienkāršību. Tā ietver arī saskarsmi ar otru cilvēku – cienošā rokasspiedienā, siltā apskāvienā vai glāstā starp tuviem cilvēkiem. Ja pamasē sievai pēdiņas, viņa taču ir laimīga. Bet cik daudzi vīrieši tā dara?! Laikam jau retais. Arī sieva var samīļot vīra pēdas. Kurš vīrietis gan atteiksies no glāsta?”
