Viņas nomiršanu neviens nepamanīja 10 gadu.. Šis notikums Nīderlandē izvērš valsts mēroga programmu vientulības novēršanai 42
2013. gada 21. novembrī savās mājās Roterdamā tika atrasts 74 gadus vecas sievietes līķis. Viņa bija mirusi jau pirms 10 gadiem. Sievieti sauca Bepa de Bruina. Dzimusi Austrumindijā, viņa pusaudzes gados pārcēlās uz Nīderlandi un bija izolēta pēc kādas traumas, pārtraucot vēlāk arī kontaktus ar savu vienīgo bērnu.
Sievietes atrašanu pašas mājās tik daudz gadu pēc viņas nāves iedvesmoja Nīderlandes nacionālo kampaņu, lai cīnītos pret vientulību. Pagāja desmitgade, un ir ļoti daudz shēmu, kuras iedvesmojusi viena un tā pati ideja – ka ikvienam ir jābūt vietai sabiedrībā, par to raksta ziņu aģentūra BBC.
Tātad, kad Bepa nomira kaut kad 2003. gadā, neviens to pat nenojauta. Viņas valsts pensija automātiski ienāca viņas bankas kontā, no kura automātiski tika noņemta īres maksa.
Bepas ķermenis tika atklāts tikai pēc tam, kad gāzes inženieriem bija nepieciešama piekļuve viņas dzīvoklim. Policijai nācās lauzties cauri pasta kalnam, kas nebija visu šo laiku izņemts.
Kāds vietējais politiķis Hugo de Jonge vietējai televīzijas stacijai sacīja, ka šāds ir “priekšstats par to, cik liela vientulība var būt tik lielā pilsētā”. Viņš uzsāka akciju, kurā brīvprātīgie piedāvāja ciemnošanos pie visiem Roterdamas iedzīvotājiem, kas vecāki par 75 gadiem, palīdzot tiem, kam tas nepieciešams, un aprunājoties.
Kad de Jonge tika iecelts par veselības, labklājības un sporta ministru, viņš turpināja šo lietu, 2018. gadā uzsākot valsts iniciatīvu, lai risinātu vientulības problēmas vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Un jaunākie statistikas dati liecina, ka tas varētu darboties.
Ir grūti atrast ticamus globālus skaitļus, taču pagājušajā gadā pirmā ES mēroga aptauja liecina, ka aptuveni katrs astotā daļa cilvēku lielāko daļu laika jūtas vientuļi, bet trešdaļa jūtas vientuļi vismaz kādu laiku. Tomēr tika konstatēts, ka Nīderlandē ir viens no zemākajiem vientulības līmeņiem Eiropā.
Vientulība ir sarežģīta problēma, kuras cēloņi ir no vājām sociālajām prasmēm līdz lielām dzīves nelaimēm un izolācijai. Pastāv arī cieša saikne starp vientulību un sliktu fizisko un garīgo veselību.
Kā raksta BBC, nacionālās iniciatīvas nosaukums ir “Een tegen eenzaamheid” jeb “Viens pret vientulību”. Tā pašvaldībām palīdz izveidot rīcības plānu, veidot pretvientulības tīklus, tostarp ar veselības aprūpes speciālistiem, brīvprātīgajiem un uzņēmumiem.
Valsts līmenī izveidota Nacionālā koalīcija pret vientulību. Dalībnieku loks ir no bankām un lielveikaliem līdz labdarības organizācijām, sporta klubiem un kultūras iestādēm. Viņi tiekas divas reizes gadā, lai dalītos idejās un atrastu veidus, kā strādāt kopā.
“Daudzi cilvēki vēlas kaut ko darīt,” de Jonge sacīja Nīderlandes TV, “var teikt, ir izveidota brīnišķīga kustība ar daudzām saistītām iniciatīvām.”
Tas ir iedvesmojis vairākas novatoriskas idejas no negaidītām vietām. Piemēram, lielveikalu ķēdei Jumbo tagad desmitiem veikalu ir īpašas kletskassa jeb “pļāpīgas kases”. Klienti, kuri vēlas bez steigas parunāt ar kasieri, var stāvēt rindā šajā īpašajā kasē, kas nav bezpersoniska pašapkalpošanās iekārta.
Valsts pasta dienests Post NL ir izstrādājis brīvprātīgu shēmu, kurā pasta darbinieki var ziņot par iedzīvotāju, kuram, viņuprāt, ir grūtības. “Jūs varat uzskatīt, ka mūsu piegādātāji ir papildu ausu un acu pāri apkārtnē,” saka Thijs Kerckhofs, saka pasta sociālās ietekmes direktors.
Pastniekiem pieteikts, ko meklēt, piemēram, aizkari aizvērti ilgāk nekā parasti vai sakrājies pasts – pēc tam viņš aizpilda veidlapu ar informāciju par iedzīvotāju, kas tiek nodota labklājības organizācijai. “Pasta darbiniekam netiek paziņots par lietas iznākumu privātuma apsvērumu dēļ, taču viņi ir mierīgi, ka ir nodevuši tālāk savas bažas,” saka Kerckhofs.
Šobrīd shēma darbojas 19 pašvaldībās, tā ziņo BBC. Trīs gadu laikā Roterdamā nosūtīti aptuveni 50 brīdinājumi, un saskaņā ar vietējo labklājības partneru teikto, gandrīz visi bija pamatoti.