Viņam neeksistēja vārds “piedod”: Karatistu tiesā par to, ka sievai izsit aci 8
Pagājušajā mēnesī Rīgas apgabaltiesa 43 gadus vecajam Aleksandram, vīrietim ar trim augstākajām izglītībām, piesprieda četrus gadus cietumsoda par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai bijušajai sievai un kopēju trīs bērnu māmiņai Tamārai (vārdi mainīti). Aleksandrs ir apcietinājumā kopš 2016. gada vasaras, kad Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa viņam piesprieda piecus gadus cietumā. Spriedums tika pārsūdzēts apgabaltiesā, kas gadu noņēma nost. Aleksandrs nerimās, un viņa lieta nokļuva Augstākajā tiesā – tā to nosūtīja atpakaļ apgabaltiesā, kas neko gan nemainīja.
Bijušajai sievai esot uzbrukuši svešinieki
Aleksandra versija par notikušo ir šāda. Svētdiena, 2014. gada 7. decembris. Tikko Olimpiskajā centrā Rīgā bija beigušās starptautiskās sacensības karatē “Latvian Open”, kur Aleksandrs, treneris ar 26 gadu pieredzi, bija augsta ranga tiesnesis. Kaut arī bija vēls, jau pāri desmitiem vakarā, vīrietis bija sarunājis, ka no savas bijušās sievas dzīvokļa paņems bērnus un aizvedīs pie sevis, lai kopā nosvinētu savu dzimšanas dienu. Tā arī noticis. Padzēruši tēju un paēduši torti, Aleksandrs nolicis bērnus gulēt. Ik pa laikam notikušas telefonsarunas ar Tamāru.
Pēc trijiem naktī telefonsaruna pēkšņi pārtrūkusi. Pēc brīža bijusī sieva piezvanījusi un lūgusi, lai viņu aizved uz slimnīcu, jo kādi divi nepazīstami cilvēki viņai uzbrukuši un sasituši.
“Tamāra izskatījās stipri dzērusi un pamatīgi sasista. Braucot uz slimnīcu, jautāju, kas īsti noticis, bet skaidru atbildi nesaņēmu. Slimnīcā palīdzēju noformēt dokumentus. Kādu laiku uzkavējos, bet tad braucu mājās, jo bija jāmodina bērni un jāgatavo viņiem brokastis. Nākamajā dienā aizvedu Tamārai pārtiku,” tiesā stāstīja Aleksandrs.
Liels bijis viņa pārsteigums, kad sieva sākusi viņu no slimnīcas šantažēt – gribējusi 35 000 eiro, kaut vai lai nieri viņš sev izņemot, ka tik ir nauda, pretējā gadījumā viņa teikšot, ka viņš bijis sitējs un tad viņš sēdēšot cietumā. 23. decembrī Tamāra sniedza liecības policijai, pret Aleksandru tika ierosināts kriminālprocess, kuru gan februārī izbeidza. Jūnijā to atkal atjaunoja. Notika tiesa, un vīrieti ielika cietumā.
Tik bargi tiesībsargi rīkojās, jo Tamāra bija smagi cietusi. Ne tikai sasistas rokas un seja, lauzts deguns, bet pats galvenais: izsista acs.
Visās tiesu instancēs Aleksandrs noliedza savu vainu, taču viņam neticēja. Kāpēc?
Labi pierādīta lieta
Prokurore Kristīne Petrovska man teic, ka šī ir ļoti labi pierādīta lieta, arī viņas personiskā iekšējā pārliecība sakot, ka apsūdzētais ir 100% vainīgs, nevis kādi mistiski svešinieki.
“Jā, aculiecinieku notikušajam nav, taču ir daudz citu pierādījumu, kas tiek vērtēti kopsakarā, un ja viss saliekas pa plauktiņiem… Turklāt apsūdzētais vairākas reizes mainījis liecības, tās nesakrīt ar to, ko par viņa atrašanās laikiem un vietām ziņo mobilo telefonu signālu uztveršanas stacijas,” norāda prokurore.
K. Petrovska tiesā uzsvēra, ka atšķirībā no apsūdzētā Tamāras liecības bijušas loģiskas un ticamas. Tas, ka sākumā neliecinājusi pret savu bijušo vīru, vispirms bijis viņa klātbūtnes faktors slimnīcā, tad sievietes domas par to, kas notiks ar bērniem. Tamāra bijusi stresā un nomākta. Šaubas, ka vainīgi svešinieki, jau uzreiz radušās ārstei. Pēc operācijas sieviete izstāstījusi patiesību medicīnas māsai, taču lūgusi to nefiksēt dokumentos.
Ja reiz Tamāra būtu gribējusi aprunāt Aleksandru, tad, pēc prokurores domām, neesot saprotams, kāpēc sievietei vajadzējis izdomāt, ka bijušais vīrs pie viņas ieradies sejas maskā un tad to noņēmis, jo viņa pazinusi ciemiņu ar visu masku. Tāpat neesot saprotams, kāpēc, ja reiz bijis svešinieks, nedz Tamāra, nedz pēc tam vīrs neesot ziņojuši policijai. Arī pēc aizbraukšanas no slimnīcas Aleksandrs nav ziņojis policijai. Turklāt vīrietis apgalvojot, ka devies pie bērniem uz savu dzīvokli, taču telefona bāzes stacijas dati liecina, ka agri no rīta Aleksandram zvanījis dēls un vīrieša mobilais telefons tai brīdī atradies bijušās sievas dzīvokļa rajonā. Prokurore uzskata, ka šajā laikā apsūdzētais sakopis dzīvokli. Nākamajā dienā, domājot par bērniem, Tamāra sūtījusi ziņu, lai satīra dzīvokli, un Aleksandrs atbildējis, ka viss esot savākts.
“Ārpus saprātīgām šaubām apsūdzētā vaina ir pierādīta. Viņš bija sagatavojies noziegumam, brutāli piekāva sievieti, ar kuru bija kopā nodzīvojis 12 gadus un kura zaudējusi aci, un kurai seja ir nelabojami izķēmota,” tiesā sacīja prokurore.
Domājis par izmešanu no balkona
“Pēc Aleksandra sitieniem es zaudēju samaņu. Kad atjēdzos, gulēju asins peļķē, acs bija iztecējusi. Viņš staigāja pa istabu un skaļi runāja, ka negribot tiesāties, ka vajadzētu mani izmest no balkona. Es nezinu, vai viņš zināja, ka dzirdu. Tad ierunājos, lai ved mani uz slimnīcu, kam Aleksandrs piekrita. Šķiet, viņš bija pārliecināts, ka policijai neko neteikšu,” atceras Tamāra. Vēl automašīnā Aleksandrs ieminējies, ka varbūt labāk braukt uz mežu, bet Tamāra apsolījusi klusēt un izlūgusies slimnīcu.
Kāpēc bijušais vīrs tā izrīkojās ar jums?
Viņam bija dzimšanas diena, kopā ar bērniem sarūpējām torti, gaidījām atbraucam. Tad pie manis pienāca meita, kurai tētis bija uzdāvinājis savu veco telefonu, un prasīja, kas tas esot? Palūkojos un ieraudzīju pornogrāfiskus fotoattēlus, kurās bija redzams Aleksandrs un kāda sieviete. Kļuvu dusmīga, zvanīju viņam un lamāju, jo tas, ka bērns kaut ko tādu redz, ir kaut kas nepieļaujams. Acīmredzot tas viņu aizskāra un tāpēc viņš ar mani izrēķinājās.
Vai Aleksandrs arī iepriekš izrādījis vardarbību?
Jā, dažreiz bija iesitis, bet ne tik briesmīgi. Man šobrīd ļoti sāp – pat vairāk garīgi, ne fiziski. Es jau arī neesmu bijusi nekāds eņģelis, bet visam ir savas robežas. Vīrs mani krāpa ar sievietēm, daļu no saviem biznesa parādiem uzlika uz maniem pleciem, rīkoja skandālus. Kā sieva ļoti daudz emocionāli izturēju. Viņam neeksistēja vārds “piedod”. To izdzirdēju tikai pēc pirmās tiesas sēdes, kad Aleksandrs gribēja, lai paņemu atpakaļ prasību.
Nepaņēmāt…
To jau konkrētais pants neparedz. Ja arī paredzētu, diez vai ņemtu, jo viņš ir pārkāpis visas morāles normas. Slimnīcā biju šokā, ka Aleksandrs nepienāca klāt un kaut vai klusiņām neatvainojās. Trīs operācijas pārcietu… Visi šie meli un uzvedība tiesas zālē… Vainīgi visi citi, tikai ne viņš. Bet es viņam esmu piedevusi.
Vai Aleksandrs bija labs sportists un treneris?
Jā. Stiprs un stingrs. Vispār nelietoja alkoholu. Bet varbūt tieši sports noņēma viņam visas barjeras, iedvesa pārliecību par savu taisnību, kas attaisno visu, ka viņš vienmēr uzvarēs. Viņš ir cilvēks, kurš apzinās savu sitienu spēku un apzinājās, ko nodara savu trīs bērnu mātei.
Kā notikušo uztver bērni?
Pārdzīvo. Viņiem grūti saprast, ka tētis atsakās no atbildības. Bet es nemēģinu bērnus nošķirt no tēva. Man pat patīk, ka viņi uztur kontaktus. Domāju, ka Aleksandrs mīl savus bērnus.
