“Viņai lieliski izdodas parādīt, ko sabiedrībai nodara zinātnes ignorēšana!” Rožukalne vērtē modernās ezoterikas priesterieni Šmaragdu Magdu 67
Anda Rožukalne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kurš gan negribētu zināt, ko par ēst gatavošanu domā Šmaragdu Magda? Viņas viesošanās TV3 “Gandrīz ideālās vakariņās” ir vienīgais iemesls, kāpēc pievērst uzmanību sen zināmam formātam. Tas izklaidē darbdienu vakaros, tieši vidējās ģimenes vakariņu laikā, dodot iespēju publiski par sevi atgādināt sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.
Raidījums ir patīkami vienkāršs, kā skats pa veļas mašīnas lodziņu. Tam nozīmi un neatkārtojamo garšu piešķir uzaicinātie cilvēki.
Pagājušajā nedēļā producenti piedāvāja vakariņas ēst kopā ar cilvēkiem, kas atpazīstamību ieguvuši sociālās tīklošanās platformās, liecināja raidījuma pašreklāmas pieteikums. Bet situācija ir krietni cienījamāka: pie galda sēdās dziedātājs un policists Nikolajs Puzikovs, influenceru mārketinga speciālists un pētnieks Deniss Ševeļovs, “Twitter” aktīviste Ance Tarvida.
Viņi visi lieliski tika galā ar publiskajām vakariņām, bet šoreiz iemesls sarunai ir noslēpumainā, neizdibināmā Šmaragdu Magda. Tieši viņa piešķīra kārtējai vakariņu nedēļai ko īpašu. Namaste! – Magda ir iznākusi no interneta ieturēt vakariņas tradicionālajā televīzijā.
Kas viņa ir?
Tas īsti nav zināms, un to nevajadzētu zināt. Kas ir Šmaragdu Magda, gan ir zināms tiem, kas atvērtu prātu lasa viņas asprātīgos vērtējumus, ieteikumus, pareģojumus. Par ko? Par katra un kopīgo muļķību, kas piepilda mūsu publiskās komunikācijas vidi.
Tiem, kas joprojām brīnās, kāpēc vienam sociālajos medijos aktīvam cilvēkam tiek pievērsta tik liela uzmanība, īss skaidrojums. Šmaragdu Magda sevi “Twitter” (gandrīz 7000 sekotāju) un “Instagram” (nepilni 2000 sekotāju) sauc par “Garīgās šķīstības influenceri” un “Spirituālo kvīnu”.
Viņas rūpīgi veidoto personisko zīmolu raksturo skaidri uzskati par labo un ļauno. Spirituālā kvīna nekļūdīgi un efektīvi spēj mistiskā veidā palīdzēt labajiem un radīt problēmas ne tik labajiem politikā, publiskajā informācijā un tuvākajā apkārtnē. Sliktajiem tiek sūtītas ļarvas un mafloki, labie tiek “atpistīti”. Seleriju kāti ir dziedinošs ēdiens, latvisko dzīves ziņu raksturo “trejdancis”, ironiski interpretējot aktuālos attiecību modeļus.
Magdas veidotajā saturā līdz krampjiem smieklīgi tiek slavēti pūšļotāji un tumsoņas, kā ideāls pasniegti urīnterapijas, “atmiņas ūdens”, “garīgās izaugsmes” treneru labumi. Viņa no sirds jūt līdzi ar noteikumiem nomocītajiem, antivakseriem un attaisno katru bezatbildīgu rīcību pandēmijas laikā. Magdas augstākais apbalvojums ir “doktordesas diploms”. To var saņemt jebkurš, izcili pierādot, ka neko nesaprot nevienā no zinātnēm.
Lūk, tas arī skaidrojums tiem, kas nesaprata, kāpēc “Gandrīz ideālās vakariņās” uzkodas nosaukums bija “Atlaist Sajmu”, savukārt pēc citiem sensuālajiem ēdieniem tika pasniegts deserts “Ļarvu izdzinēji”.
Muļķības preparēšana
Šmaragdu Magda ar visu, ko dara, asprātīgi un skarbi atmasko to, ko pati it kā pārstāv. Viņa publiskajā vidē ir gandrīz vienīgā, kas neatlaidīgi cīnās pret antizinātniskiem uzskatiem, pret negodīgu, cilvēku muļķībā vai nepiepildītās alkās balstītu biznesu, pret sabiedrības interesēm kaitīgu politiku un politiķiem, pret ezoterikas uzņēmējām, kas piepildījuši “Instagram”.
Tas viņai izdodas ļoti gudri un asprātīgi. Tāpēc Šmaragdu Magda ir kļuvusi par tumsonības moderno formu atmaskotāju, viņa to dara drosmīgi un ļoti jautri. Tā ir visnotaļ izplatīta digitālā aktīvisma forma. Ne velti arī radio “Pieci.lv” pirms dažām dienām uzaicināja Šmaragdu Magdu ciemoties studijā un palīdzēt klausītājiem tikt galā ar mājsēdes problēmām, jo viņai taču ir trešā acs – ha-ha.
“Appreci savu kalponi, ja nu viņa vairs nedrīkst nākt ciemos,” tik labu padomu Magda deva noskumušajiem, kas savu lielo bēdu uzticēja radio.
Šmaragdu Magdas pseidonīms un ar to spīguļojošie aksesuāri, kas paslēpj viņas īsto personību, ir vajadzīgi, lai teiktu to, ko drīkst tikai Magda. Viņas skarbā kritika, kas izteikta, slavējot un pielūdzot dažādas mūsdienu muļķības un tumsonības izpausmes, ir vērsta, pirmkārt, pret to digitālās vides influenceru daļu, kas savu atpazīstamību izmanto, lai popularizētu bezjēdzīgus un nereti arī kaitīgus padomus par veselību un dzīves stilu.
Ne velti Magda visu svarīgo nosūta citiem un sajūt “pa astrāli”, prasmīgi rīkojas ar “čakru detoxiņu”, problēmām pāri liek “majonēzes kristālrežģi”. Izsmiekls, ironija, pierasto muļķības ieroču pavēršana pret tumsonības izplatītājiem, darbojas. Lieliski, ka TV3 “vakariņas” palīdzēja Magdai iegūt plašāku auditoriju. Ne tik labi, ka vakariņu formāts ir pārāk vienkāršs viņas un citu vakariņojošo personību atklāšanai.
Izdevīgā tumsonība
Magda vēršas pret tām alternatīvajām garīgajām, cilvēku ārstēšanas un dzīves stila praksēm, kuras ir grūti atšķiramas no labi iepakotas un “Instagram” influenceru izplatītas un saldā, deminutīvu pārpildītā balsī vīterotas dezinformācijas.
Šmaragdu Magda pārstāv to, ko sauc par meta komunikāciju. Viņa ar katru “Twitter” vai “Instagram” ierakstu rosina domāt par to, kādas vērtības pārstāv influenceri, kuri izmanto savu sekotāju emocionālo piesaisti. Maldi, muļķības, maģiskās domāšanas un pašmaldināšanas populārais “instašmaru” sports pastāvīgi ir Magdas uzmanības lokā. Par viņu ir vērts tik detalizēti runāt, jo Magdai lieliski izdodas parādīt, ko sabiedrībai nodara zinātnes ignorēšana, kritiskās domāšanas deficīts.
Magda izceļ tās interneta ietekmētāju vērtības, kuras palīdz dārgi pārdot idejas un produktus “sevis sakārtošanai”. To izplatība ir tik plaša, jo “labās” dzīvošanas idejas balsta nozīmīgas komerciālas intereses. Tie ir neskaitāmi produkti, programmas, prakses, brīnumlīdzekļi, alternatīvi domāšanas modeļi un galu galā maksas “kursiki”, kuri raksturo mūsdienu digitālo šarlatānismu. Bez stingra biznesa pamata un pienākuma pirkt, apmeklēt, ziedot tie izčākstētu kā instastoriji un nevajadzētu uztraukties par to ietekmi.
Sevis meklējumi, alternatīvas garīgās prakses ir nozīmīga populāru mediju satura daļa, jo cilvēki pastāvīgi interesējas, kā tikt pāri sāpēm un rūpēm. Viegli risinājumi un vienkāršas atbildes ir pieprasītas. Tieši no profesionāliem medijiem “sevis ārstēšanas”, “ķermeņa kontrolēšanas” un citas idejas ar tālām zvaigznēm, skaitļu virpināšanu vai citām mistiskām iespējām nonāk sociālo mediju vidē, sapulcinot ap šīm idejām veselas digitālās ciltis.
Tā ir normāla mediju tēma, un medijiem ir jānodrošina publiska diskusija par aktuāliem garīgajiem meklējumiem. Diemžēl šī satura daļa parasti ir vienpusīga, problēmas skaidrojumu atstājot alternatīvo ideju pārstāvju ziņā. Ne velti padomus pareizai dzīvei populāros medijos ik pa laikam sniedz baltās raganas, šamaņi un baidos vēl nosaukt, kādi “reinkarnaciologi”.
Šo visu lasa daudzi, par laimi, arī kā materiālu regulārai jautrībai. Tomēr komerciālais izdevīgums ļāvis šai tēmai izplatīties, nepievēršot tai profesionālu mediju pašcieņai raksturīgo kritisko skatu. Tātad atbalstot tumsonību, nevis to pētot, vērtējot. Tas gan pamazām mainās, piemēram, “Delfi” rubrika “Orākuls” nu būtu saucama par kritiskās domāšanas sadaļu.
Bet mainīt sarunu par alternatīvajām praksēm no katra aizrautīga “šamaņa” jūsmīgas uzklausīšanas uz kritisku vērtēšanu var zinoši un drosmīgi cilvēki. Ja Šmaragdu Magdas nebūtu, viņu vajadzētu izdomāt.
