Vīna raža Eiropā – sliktākā pēdējo 62 gadu laikā! Ekspertu jaunākajais ziņojums atklāj, kas pie tā vainojams 30
Globālās vīna industrijas rādītāji 2023.gadā ir sasnieguši vēsturiski zemāko līmeni, un tajā varētu būt vainojamas klimata pārmaiņas, tā atklāts jaunā ziņojumā. Starptautiskā vīnogu un vīna organizācija (OIV) norāda, ka vīna ražošanas apjomi ir sasnieguši zemāko punktu kopš 1962.gada. Šajā starpvaldību organizācijā ir pārstāvētas 50 dalībvalstis, kas reprezentē 75 procentus no visas pasaules vīna dārzu platības, vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Ražošanas lejupslīdē eksperti vaino “ārkārtējos vides apstākļus”, tostarp sausumu un ugunsgrēkus. Lai gan klimata nav vienīgais vaininieks, OIV saka, ka tieši šis faktors patlaban ir visbūtiskākā problēma, ar kuru saskaras vīna nozare.
Vīnogulājus bieži audzē apgabalos, kurus visā pasaulē spēcīgi ietekmē klimata pārmaiņas, un kuri diemžēl ir neticami neaizsargāti pret tām. Šie apstākļi ir izraisījuši strauju vīnogu ražas samazināšanos, ietekmējot galvenos vīna ražošanas reģionus ziemeļu un dienvidu puslodē. Tas ir pat sliktāk, nekā tika lēsts pagājušā gada novembrī, tā pagājušajā nedēļā paziņoja organizācija.
Eiropas Savienībā (ES) vīna ražošana 2023.gadā samazinājusies par 10 procentiem, kas ir otrs zemākais reģistrētais saražotā vīna apjoms kopš šī gadsimta sākuma. Dažās valstīs lietainais pavasaris izraisīja miltrasu, plūdus, postījumus vīna dārzos. Savukārt tie vīna dārzi, kuri atrodas Dienvideiropā, cieta no ilgstoša sausuma.
Itālija ir viena no tām vīna ražotājvalstīm, kurā reģistrēts vislielākais saražotās produkcijas kritums – aptuveni par 23%. Spēcīgas lietusgāzes, kas izraisīja vīna dārzu inficēšanos ar miltrasu valsts centrālajos un dienvidu reģionos, kā arī plūdu un krusas postījumi noveda pie mazākā vīna ražošanas apjoma kopš 1950.gada.
Klimatisko apstākļu dēļ ražošana ir samazinājusies arī citās Eiropas vīna ražotājvalstīs. Vācijā reģistrēts saražotās produkcijas kritums par 3,8%, Ungārijā – par 2,1%, bet Austrijā – par 6,5%.
Arī Spānija piedzīvojusi ievērojamu kritumu, sasniedzot zemāko ražošanas apjomu kopš 1995.gada – par vairāk nekā 20% mazāk nekā 2022.gadā un par 25,7% mazāk nekā šīs valsts uzrādītais pēdējo piecu gadu vidējais rādītājs. Dažās Spānijas daļās pēdējos gados ir vērojams arī būtisks ūdens trūkums, tostarp Katalonijā šā gada sākumā sausuma dēļ tika izsludināta pat ārkārtas situācija.
Eksperti jau labu laiku brīdina mūs, ka, ja mēs nekavējoties nerīkosimies, lai novērstu klimata pārmaiņas, tad līdz gadsimta vidum postoši sausuma periodi visā Vidusjūras reģionā var kļūt par “jauno normu”, raksta “Euronews”. Ražošanas kritumā gan ir vainojami arī citi faktori – pasaules vīna patēriņš pašlaik ir zemākajā līmenī kopš 1996.gada, jo inflācijas dēļ pieaug cenas un ekonomikas lejupslīdes dēļ strauji krities vīna patēriņš Ķīnā.
