Viņa, kas izgāja caur uguni. “Žanna d’Arka” Dailes teātrī 0
Dailes teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvojis sezonas grandiozākais iestudējums – Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga un Evitas Mamajas mūzikls “Žanna d’Arka”. Iestudējums vēsta par upurēšanos un cerību, kas vajadzīga postā iedzītai tautai, lai tā spētu ticēt nākotnei. Uz skatuves episkajā stāstā darbojas titullomā iejutušās aktrises Ieva Segliņa un Ilze Ķuzule-Skrastiņa.
Evitas Mamajas un režisora Dž. Dž. Džilindžera veidotā libreta notikumi risinās Simtgadu kara laikā. “Cīņa starp Franciju un Angliju ir ilgākais karš cilvēces vēsturē, kad Francija slīkst asinīs, tauta ir zaudējusi cerības un valsti var glābt vienīgi brīnums. Taču ir pareģots, ka Franciju izglābs Lotringas jaunava – meitene no vienkāršās tautas. Dūja kļūs par ērgli, krusts – par zobenu, un Francija pacelsies kā Fēnikss no pelniem. Žannai ir pavisam maz laika, lai piepildītu savu likteni. Viņu sauc Dieva balss. Viņa izies caur uguni un paliks ļaužu sirdīs uz laiku laikiem,” vēsta izrādes pieteikums.
Izrādes mūzikas autors Kārlis Lācis, kura radošajā kontā jau ir divi kopā ar Dž. Dž. Džilindžeru veidoti mūzikli (“Oņegins” Dailes teātrī un “Pūt, vējiņi!” Liepājas teātrī), atklāj, ka darbs izvēlēts nopietnu pārdomu un izsijāšanas ceļā. “Kopā ar libreta autori Evitu Mamaju, režisoru Dž. Dž. Džilindžeru un dzejnieku Jāni Elsbergu izskatījām vairākus potenciālo mūzikla stāsta variantus, līdz tika pieņemts lēmums iestudēt Žannas d’Arkas stāstu, kas patiesībā nebija mana izvēle.” Mūzika lielajam darbam tapusi divus gadus, atklāj mūzikas autors Kārlis Lācis. “Veicās dažādi. Reizēm mūza dodas rokā, reizēm ir grūtāk, un tas ir tikai normāls process. Katram lielajam darbam ir sava atslēga un savi knifi. Man ir svarīgi, lai pašam interese saglabājas no sākuma līdz beigām,” teic komponists. K. Lācis atzīst, ka iedvesmu izrādes mūzikai smēlies franču mūzikas noskaņās. “Nezinu gan, ko teikt tiem, kas no manis gaidīs kaut ko nebijušu – Lācis no Lāča tālu neaizies!” pasmaida mūzikas autors. “Ceru, ka skatītājs pats sapratīs, kādi motīvi mani ietekmējuši, es tikai priecātos, ja tie būtu nolasāmi. Viens no galvenajiem uzdevumiem man pašam sev bija radīt mūziku, kas atšķirtos no iepriekšējiem diviem darbiem, kas tapuši kopā ar Džilindžeru, ceru, ka ir izdevies viengabalaināks darbs. Man patīk teātrī, un tas ir kļuvis par daļu no manis. Man šķiet, ka šoreiz aktieri lieliski tiek galā ar vokālajiem uzdevumiem. Abas Žannas ir lieliskas, Arturs Skrastiņš ir izcils karalis – uz skatuves ir viss aktieru ansamblis. Protams, ir jāpaiet zināmam laikam, līdz izrāde iespēlējas.”
Piecsimt gadus pēc nāves – 1920. gadā – Romas katoļu baznīca iecēla Žannu d’Arku svēto kārtā. Leģenda vēsta, ka viņas sirdi uguns nav skārusi – tā vēl joprojām pukst par Franciju un pukstēs mūžīgi. Žannas d’Arkas lomā iejūtas divas Dailes teātra aktrises – Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Ieva Segliņa. Pārējās lomās spēlē Artūrs Skrastiņš (Karalis Kārlis VII), Gints Grāvelis, Intars Rešetins, Ģirts Ķesteris, Ērika Eglija, Aldis Siliņš, Lauris Dzelzītis, Aija Dzērve, Sanda Lapiņa, Rebeka Rēķe vai Elfrīda Geidmane, Artis Robežnieks, Lelde Dreimane, Sarmīte Rubule, Akvelīna Līvmane, Gints Andžāns, Dainis Gaidelis, Dainis Grūbe, Ivars Auziņš, Artūrs Dīcis, Mārtiņš Počs, Lauris Subatnieks un citi.
Mūzikla radošajā komandā strādā arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Inga Krasovska, videomākslinieks Artis Dzērve, gaismu mākslinieks Igors Kapustins, vokālie pedagogi Ieva Kerēvica, Matīss Tučs un Līga Liedskalniņa, kā arī horeogrāfes asistents Rūdolfs Gediņš.
