Viņa būtība bija cīņa par brīvu Latviju! Vilnis Zaļkalns Zviedrijā 0
Vilnis Jānis Zaļkalns (1947-2002) – publicists, grāmatizdevējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks, ilggadējs ziņu veidotājs latviešu valodā Zviedrijas Radio un Latviešu redakcijas vadītājs (no 1989. gada) – Latvijas sabiedrībā joprojām mazzināms Zviedrijas latvietis, kura nozīme Latvijas un latviešu trimdas vēstures procesos ir nepelnīti maz pētīta. 15. jūnijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notika viņa piemiņas sarīkojums “Saruna par Vilni Jāni Zaļkalnu”, kurā pulcējās daudz trimdas latviešu, V. J. Zaļkalna, laika un domubiedru.
Sarīkojumā bija iespēja ieskatīties trimdas sabiedriskā darbinieka Dr. Ģirta Zēgnera sarūpētos vēsturiskos attēlos; video kadros, klausīties radio arhīva ierakstus, kas palīdzēja iejusties laikmeta situācijā, kavēties atmiņās un pārdomās par Vilni Zaļkalnu, kā arī aplūkot grāmatas, kas izdotas apgādā Memento, kur V. Zaļkalns kopā ar dzīvesbiedri Lilitu Zaļkalni ilggadēji vadītāji.
Atmiņu pēcpusdienu vadīja LNB vadošais pētnieks VIESTURS ZANDERS, kurš portālam Latviesi.com uzsvēra:
“Aprbīnoju Vilni Zaļkalnu – cilvēku, kurš trimdas apstākļos bija Latvijas patriots un mēģināja savu darbību organizēt dažādos veidos – ne tikai demonstrācijās un akcijās, bet gādājot, lai latviešu sabiedrībai ārpus Latvijas un vēlāk, pēc neatkarības atgūšanas jau arī Latvijā – būtu pieejami teksti un viedokļi, kas ne vienmēr bija vispārpieņemtie uzskati. Tā ir virkne savrupnieku, kāds bija Memento bieži izdotais autors Uldis Ģērmanis un daudzi citi.
LNB direktors Andris Vilks un dzejnieks Uldis Bērziņš jau gadu desmitiem ar Vilni Zaļkalnu ir bijuši labi draugi. Šo sarīkojumu izjūtu arī kā Andra Vilka cieņas apliecinājumu V. Zaļkalnam 75. jubilejā. Protams, LNB glabā virkni materiālu, kurus izlases kārtā esam te atskaņojuši un parādījuši, jo būtu svētīgi, ja arī kāds no jaunākās paaudzes par visu šo ieinteresētos.”
Savukārt AUSTRA KRĒSLIŅA, uzņēmēja Stokhomā, bija Viļņa Zaļkalna kolēģe, redakcijas locekle Zviedrijas Radio Latviešu raidījumu redakcijā. Viņa klātesošos uzaicināja pastaigā pa Zviedrijas Radio garajiem gaiteņiem, ar savu stāstījumu uzburot gleznu – tā laika cilvēkus un gaisotni, kas valdīja latviešu redakcijā, ar humoru raksturoja darbu redakcijā, tās vadītāja V. J. Zaļkalna darba stilu un to, kā redakcijā svinēja 18. novembri.
Portālam Latviesi.com viņa stāstīja: “Vilnis Zaļkalns bija ļoti labs kolēģis, draugs un priekšnieks. Viņš tik daudz neiedziļinājās detaļās, bet pieskatīja, lai mēs lielos vilcienos darbotos pareizi. Viņš mūs vadīja ar stingru virzību uz lielo mērķi, jo Latvijai tajā laikā vajadzēja dzirdēt ziņas no ārpuses, apstiprināt vai noraidīt faktus, kas parādījās citur. Mūsu raidījumi bija ļoti svarīgi demokratizācijas procesā Latvijā.”
Austra Krēsliņa uzsvēra, ka pats lielākais ieguvums Latviešu redakcijā bija relatīvā izteikšanās brīvība. Viņa uzskata, ka Zviedrijas Radio Latviešu redakcijas veidotie raidījumi bija paši brīvākie raidījumi latviešu valodā.
“Vilnis Zaļkalns Latvijai ir nozīmīgs ar nesalaužamu un nenogurstošu ticību, ka Latvija var būt pilnvērtīga, demokrātiska un neatkarīga valsts – līdzīgi kādai no ziemeļvalstīm. Tam viņš ticēja jau padomju laikos. Un pie tā viņš turpināja strādāt arī tad, kad Latvijas neatkarība bija jau atjaunota,” akcentēja Austra Krēsliņa.
Savukārt DĀRIJA JUŠKEVIČA Atmodas laikā bija Latvijas Radio programmu direktore un ģenerāldirektora vietniece. Viņa iepazīstināja ar Latvijas Radio un Zviedrijas Radio Latviešu redakcijas sadarbību, kas tolaik galvenokārt notika caur Vilni Zaļkalnu.
D. Juškeviča vērtēja, ka šī sadarbība arī viņai personīgi devusi ļoti daudz – latvisko pašapziņu un spēju uzdrīkstēties. Viņa uzsvēra, ka latviešiem ārzemēs nekad nav bijušas šaubas, ka Latvija būs neatkarīga: jautājums nebija – vai, bet – kad.
Par būtisku notikumu Latvijas neatkarības atgūšanas procesos – Baltijas Brīvības un miera kuģi stāstīja pasniedzējs un politiķis (Progresīvie) MĀRIS GRAUDIŅŠ, kurš kopā ar V. Zaļkalnu ierosināja šo braucienu 1985. gada jūlijā. M. Graudiņš uzsvēra, ka Vilnis Zaļkalns jau daudzkārt bija mudinājis Eiropas Latviešu Jaunatnes apvienības kongresus rīkot uz kuģa Baltijas jūrā. Kad sācies reālais darbs pie organizēšanas, visi uzrunātie piekrituši palīdzēt, pakļaujoties V. Zaļkalna magnētismam un harismātiskajam šarmam.
Brauciens notika, atzīmējot Eiropas drošības un sadarbības konferences desmitgadi. Kuģis izbrauca no Stokholmas, notika vairāki piemiņas brīži, piestājot pretim Latvijai, Lietuvai un Igaunijai; kuģis iebrauca Kopenhāgenā un Helsinkos, kur notika demonstrācija, turklāt Helsinkos notika arī nesankcionēta demonstrācija pie Padomju Savienības vēstniecības. Savukārt Stokholmā gājiena noslēgumā visus uzrunāja Bruno Kalniņš.
Baltijas Brīvības un miera kuģa brauciens, kas pasaules medijiem atgādināja par Padomju Savienības okupētajām Baltijas valstīm un to centieniem atjaunot vēsturisko taisnību, izraisīja plašu rezonansi brīvās pasaules medijos, to atspoguļoja vairāk nekā 2000 preses raksti. Māris Graudiņš citēja V. Zaļkalnu, kurš esot teicis, ka čekisti paliks traki, zinot par šo braucienu – un viņam bija taisnība.
M. Graudiņš iepazīstināja arī ar Vilni Zaļkalnu kā politiķi – viņa sapnis bija atjaunot Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas ziedu laikus Latvijā, taču tas tomēr nepiepildijās. M. Graudiņš vērtēja, ka Vilnis Zaļkalns ar savu godaprātu bija labākais valstsvīra paraugs.
Savukārt Latvijas Tautas frontes (LTF) pirmais priekšsēdētājs DAINIS ĪVĀNS atcerējās savu pirmo tikšanos ar Vilni Zaļkalnu 1989. gadā Stokholmā LTF vizītes laikā. Viņš uzsvēra, ka V. Zaļkalns bija skeptiskais katalizators, kurš visu apšaubīja: “Es šajos strīdos biju optimists, bet viņš – pesimists. Tas ļāva kritiskāk paraudzīties uz pasaules procesiem.”
Valodnieks AUSTRIS GRASIS teica paldies šī sarīkojuma organizētājiem LNB direktoram Andrim Vilkam un vadošajam pētniekam Viesturam Zanderam – par to, ka Vilni Zaļkalnu – šo ievērojamo cilvēku Latvijā beidzot piemin. Un teica, ka te akmens jāmet trimdas lauciņā – savas sociāldemokrātiskās pārliecības dēļ V. Zaļkalns trimdā, kā daudzi citi, tika uzskatīts ar komunistu, kas protams, nebija taisnība, un tādēļ izstumts no studentu korporācijas uz 99 gadiem, kas praktiski nozīmēja izslēgšanu, un līdz šai dienai vēl nav rehabilitēts.
Viļņa Zaļkalna dzīvesbiedre LILITA ZAĻKALNE, par savu vīru runājot, portālam Latviesi.com stāsta: “Ar tādu cilvēku būtu bijis grūti sadzīvot, ja nebūtu līdzīgu domu un ticības. Mums abiem bija svarīga Latvija.
Latvijas ideja trimdā līdz pat brīvības atgūšanai bija viņa dzīve. Kad viņš mēģināja turpināt pēc 1991. gada, tad viss kaut kā aizgāja nepareizi, jo viņš bija viens, bet te bija visa LatKrievijas mafija. Un to viens viņš nespēja… Viņam trūka trimdas sabiedrības atbalsta. Liela trimdas daļa aizgāja līdzi Jurkānam. Trimdas spices gribēja kļūt par ministriem, bet Vilnim bija cita ideja, viņam bija cita Latvija.
Es to laiku ļoti labi atceros – kad tu esi viens pret visiem, kad nav pieejas presei, kad nav nekā, bet citiem ir – kā Dainis Īvāns teica – Tautas Frontei bija viss, ieskaitot presi.”
Kas ir LatKrievija? – “Mēs, trimdinieki, savā idealizētā skatījumā iedomājāmies, ka brīvā Latvijā viss krieviskais automātiski tiks nomests un visi būs latvieši. Taču tas nenotika. Un Vilnim bija šausmīgi grūti to pieņemt.”
Sarīkojumā vairākkārt izskanēja, ka Vilnis Zaļkalns bija ļoti izcils cilvēks, viņa būtība bija cīņa par brīvu Latviju. V. Zaļkalns ir ietekmējis cilvēku mūžus, viņš spēja ap sevi radīt milzīgu enerģiju – bija būtisks centrs, gan asinot, gan provocējot līdzcilvēku domas.
