“Viņa ar nepacietību gaida…” Franču jaunekļa sapnis piepildījies – viņš pēc 20 gadiem Rūjienā atradis savu bioloģisko mammu 123
Sapņi piepildās, ja vien tiem tic. Šis teiciens varētu kļūt par dzīves moto kādam adoptētam jauneklim no Francijas, kurš ar savu stāstu aizkustināja Vecrīgas suvenīru veikala “EKO Suvenīrs” darbinieces un ar sociālo tīklu starpniecību tika paveikts neticamais – vīrietis atrada savu bioloģisko mammu no Rūjienas. Lūk, kā viņam tas izdevās!
Stāsts tika publicēts veikala “Facebook” lapā “EKO Suvenīrs”. Viņi rakstīja: “Pie mums veikalā ienāca ļoti simpātisks klients, runājot franču valodā. Pārdevēja viņam izteica komplimentu, sakot, ka viņš izskatās pēc latvieša. Puisis smaidot piekrita un atklāja savu aizkustinošo stāstu.
Aigars zināja teikt, ka bijis no Rūjienas, un viņa bioloģiskās mātes vārds bija Inita Z. (pilnu uzvārdu viņš nezina, varbūt Zālīte, varbūt ne).
Aigars dzimis 30. jūlijā. Viņa mātei tagad varētu būt ap 60 gadiem. Aigars ar asarām acīs atzinās, ka, neskatoties uz mīlestību pret saviem audžuvecākiem, viņš vienmēr ir vēlējies sastapt savu īsto mammu, ja vien viņa ir dzīva un arī to vēlas. Viņa sirds ilgojas pēc šī tikšanās, un mūsu sirdis saspiedās no līdzjūtības, dzirdot viņa stāstu.”
Jau drīz pēc tam, kad ieraksts (kas nu jau ir dzēsts) tika publicēts sociālajos tīklos un ar to bija dalījušies simtiem lietotāju, komentāru sadaļā par sevi lika manīt Aigara mammas māsa.
Vakar, 25. jūlijā, atsaucīgie suvenīru veikala darbinieki publicēja aizkustinošu ierakstu, apstiprinot faktu, ka Aigara mamma ir atradusies un gaida tikšanos tikpat ļoti kā viņas dēls: “Dārgie draugi un visi, kas vakar dalījās ar mūsu publikāciju par Aigaru, kurš vēlējās atrast savu mammu! Ar prieku paziņojam, ka, pateicoties jūsu atbalstam, mēs esam atraduši ne tikai viņa mammu, bet arī māsu, māsīcas un citus radiniekus.
Visi viņi ļoti vēlas satikties ar Aigaru.
Mēs nodevām Aigaram viņa radinieku kontaktinformāciju, un jau ir zināms, ka tikšanās ir sarunāta.
Liels paldies visiem par jūsu līdzjūtību un atbalstu. Mūsu kopējie centieni ir nesuši augļus – pēc 20 gadiem Aigars satiksies ar savu mammu.”
Komentāru sadaļā cilvēki interesējas par iemesliem, kāpēc Aigars ticis adoptēts, taču plašāki komentāri par to netiek sniegti. Cilvēki ir aizkustināti par emocionālo stāstu un cer, ka tikšanās būs gaidīšanas vērta.