“Viņa apsēdās man blakus un sāka izģērbties” – taksometra vadītāja un citu profesiju pārstāvju kuriozi atgadījumi darbā 10
Katrs no mums ikdienā, strādājot savā profesijā, noteikti piedzīvo neskaitāmus jokus. 1.aprīlis ir piemērotākā diena, lai ar tiem padalītos!
Tā arī mēs, LA.lv komanda, sazinājāmies ar vairākiem cilvēkiem, lūdzot pastāstīt smieklīgākos kuriozus, kas darbā piedzīvoti. Ētisku apsvērumu dēļ gan tos publicēsim anonīmi, taču tie visi ir reāli stāsti.
Neveiklā situācija taksometrā
Amizantā situācijā nonācis kāds Rīgas taksometra vadītājs. Reiz kādā vakarā viņa automašīnā iekāpuši divi pasažieri – vīrietis un sieviete, acīmredzami – pāris. Sieviete apsēdusies blakussēdētāja krēslā, bet vīrietis – aizmugurē.
“Viņa apsēdās man blakus un sāka izģērbties. Ķermeņa augšdaļa tika atkailināta pilnībā. Biju ļoti samulsis un sākotnēji pat nesapratu, kas notiek,” stāsta taksists.
Sieviete drīz vien arī atklājusi savas uzvedības mērķi – izrādās, viņai salīdzinoši nesen veikta krūšu palielināšanas operācija, tāpēc griboties, lai vēl kāds vīrietis, izņemot vīru, novērtē, cik labs ir rezultāts.
“Iedomājieties, kāda bija mana izvēle? Es varēju pateikt, ka ir skaisti, bet ko tad ar mani izdarītu aizmugurē sēdošais vīrietis? Bet saprotams, ka arī teikt, ka nav glīti, būtu nekorekti un sieviete apvainotos. Mēģināju kaut kā izlocīties no atbildes, taču biju patiešām apjucis,” atmiņās par piedzīvoto kuriozu dalās taksometra vadītājs.
Man ir speķis!
Portālu redakcijas darbā ļoti bieži tiek uz datora klaviatūras izmantota kombinācija ctrl + C un ctrl + V, lai iekopētu sistēmā dažādus tekstus. Tā kādā portālā agrā rītā bija ieradusies darbā viena no redaktorēm un publicēja no ziņu aģentūras ziņas.
Blakus logā bija atvērta kāda aplikācija, no kuras bija ērti sūtīt īsziņas. Kā jau tas darba ikdienā notiek, vairāki darbi veikti paralēli.
“Es liku ziņas, prātoju, cik drīz darbā ieradīsies kolēģi un sāku domāt par brokastīm. Atcerējos, ka esmu paņēmusi līdzi uz darbu vecāku žāvēto speķīti, bet piemirsusi maizi. Veikli rakstīju kolēģei īsziņu: “Nopērc maizi, man ir speķis!” un nosūtīju,” stāsta redaktore.
Darbs turpinājies. Taču pēc nedaudz ilgāka laika pārsteidzis priekšnieka zvans agrā rīta stundā ar tekstu: “Kas notiek? Kāpēc portālā ir ziņa ar virsrakstu “Nopērc maizi, man ir speķis”!??”
“Tikai tad sapratu, ka, publicējot ziņas, automātiski esmu iekopējusi arī īsziņas tekstu un ielikusi tieši virsrakstā. Par laimi visi to uztvēra ar humoru un kārtīgi izsmējāmies. Nav ne jausmas, ko tobrīd padomāja lasītāji,” stāsta redaktore.
Kungs ar uzkrāsotām lūpām
Kādā Latvijas mazpilsētā bijusi skaista frizētava – ļoti iemīļota un populāra. Viens no tās klientiem bijis vienkāršs vīrs vārdā Jurijs, kurš ik pa laikam piestaigājis uz frizētavu ne tikai safrizēties, bet reizēm vienkārši parunāt par dzīvi.
Tā noticis arī todien. Jurijs bijis nedaudz “kunga prātā”, nācis uz frizētavu ar dāmām aprunāties un pakoķetēt. Todien viņa uzmanību piesaistījis salona centrālajā vietā esošais kosmētikas stends, pie kura iespējams izmēģināt dažādus preču paraugus. Kungs, lai smīdinātu frizieres, piegājis un spilgti sarkanā krāsā uzkrāsojis lūpas.
Vajag tā sagadīties, ka tieši tobrīd frizētavas durvīs parādījies pilsētas mērs kopā ar delegāciju no galvaspilsētas un filmēšanas komandu, jo bijis plānots uzņemt sižetu par veiksmīgiem vietējiem uzņēmējiem.
“Un tagad iztēlojieties situāciju – kameras ir ieslēgtas, pie durvīm parādās mērs un citi svarīgi cilvēki bet, atverot frizētavas durvis, viņu priekšā stāv Jurijs ar spilgti sarkanām uzkrāsotām lūpām un, laipni klanoties, nedaudz šļupstošā balsī aicina atnācējus droši nākt iekšā frizētavā,” ar smiekliem atceras frizētavas vadītāja.
Rīt alus par brīvu!
Asprātīgu un kuriozu stāstu vienlaikus pastāsta kāda uzņēmēja, kurai piederējis krodziņš. Domājot, kā pievilināt klientus, viņa atcerējusies kādu sen lasītu romānu, kurā apmeklētāji tika piesaistīti ar aicinājumu: “Rīt alus par brīvu!”
Nolēmusi ko šādu pamēģināt arī savā ikdienā. Tapis skaists reklāmas plakāts ar šo uzrakstu: “Rīt alus pa brīvu!” Nolikts pašā ceļa malā un patiešām labi nostrādājis.
Daudzi piestājuši pirmajā dienā, bet arī nākamajā rītā bijuši klāt, sak, kur tad ir tas bezmaksas alus? Krodziniece laipni atbildējuusi: “Rīt!” Un tikai tad apmeklētājiem kļuvis skaidrs, ka rītdiena nekad nepienāks. Taču mērķis bija sasniegts un pircēju interese iegūta.
Ak, šie mikrofoni!
Kādas sporta organizācijas vadītājs bija ieradies uz spēli. Klāt bijuši arī televīzijas pārstāvji. Vadītājs ieradies eleganti saposies – uzvalkā un ar kaklasaiti, spēles starplaikā sniedzis interviju, korekti skaidrojot savas pārdomas par redzēto utt. Viss noticis ļoti zolīdi un labi.
Pēc intervijas viņš devies uz savu sēdvietu zālē, kur viņu jau gaidījis draugs. Un abi aktīvi sākuši apspriest spēles gaitu. Tikuši izmantoti arī lamu vārdi, lai raksturotu kādu spēlētāju neveiksmīgākos gājienus, “saruna bija īsta un no sirds, nemaz nedomājot, ko tobrīd saku, vienkārši runājoties ar čomu,” saka intervētais.
Vienā brīdī gan viņš pamanījis pie sevis skrienam satrauktu žurnālistu, kuram pirms mirkļa sniedzis interviju. Izrādās…. mikrofons bija palicis ieslēgts un televīzijā turpinājās tiešraide, kurā viss teiktais bija dzirdams.
Asins analīzes
Un kā nu bez mediķu jokiem? “Nozīmēju analīzes pusaudzei. Meitene satraukusies, kā nekā – durs vēnā! Māsiņa cenšas no visas sirds mierināt eventuālo ģīboņa kandidāti. Izlemju palīdzēt un priecīgi paužu:
– Forši, ka paņems mazliet asinis! Tas palīdz skaistumam! Būsi smuka!
Māsiņa drošībai paskaidro:
– Dakteris joko.
Es turpinu:
– Tā jau ir, bet labi, ka jau no mazotnes saprot, ka nevar pārāk klausīt vīriešus, kur nu vēl dakterus.
Kolēģe nopūšas:
– Pietiek jau, ka māsiņa nav īsti riktīga, vēl Jūs te, dakter, ar saviem jokiem…
Meitene nenoģība.”
