Viltus ziņu izplatīšana var beigties cietumā 10
Apzīmējums “viltus ziņas” kļuvis par ikdienu, un policija pirmo reizi vērsusies pret vairākām personām, kas apzināti nodarbojušās ar sabiedrības maldināšanu internetā, piemēram, ziņojot par lielveikala sabrukšanu Rīgā, vilciena un lidmašīnas avārijām un citiem nepatiesiem atgadījumiem. Šīs darbības pielīdzinātas huligānismam, un par to draud sods. Viltus ziņu sacerētāji vairākas reizes atsaukušies uz it kā Valsts policijas it kā sniegto informāciju, kas vēlāk izrādījās meli. Kāds ir policijas skatījums uz viltus ziņām? Kā cilvēki var pārbaudīt informācijas patiesumu? Par to saruna ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes vadītāju PĒTERI BAUSKU, kura pakļautībā ir arī Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa.
[yesnopoll background=”#ff9c51″]
Nesen policija arestēja vienu no viltus ziņu ražotājiem un viņa līdzzinātāju. Šo personu darbību “Latvijas Avīze” un arī citi mediji pamanīja jau vairāk nekā pirms gada, bija arī sabiedrības reakcija, un tika gaidīta policijas iejaukšanās. Kāds bija iemesls minēto personu aizturēšanai?
P. Bauska: Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas policisti saistībā ar viltus ziņu izplatīšanu vietnēs “neticams.net” “neticams.lv”, “tvplay.lv”, “redzams.net”, “redzams.lv”, “kasjauns.net”, “atklats.com”, “parvisu.net” 21. un 23. augustā aizturēja divas personas kriminālprocesā par huligānismu. Viltus ziņu izplatīšanas laikā tika traucēta sabiedriskā kārtība, izrādīta acīmredzama necieņa pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas. Uzsvēršu, ka personu darbības rezultātā tika traucēts iestāžu un uzņēmumu darbs un tām tika nodarīts kaitējums. No vairākām iestādēm un organizācijām par grupējuma darbību esam saņēmuši iesniegumus, jo tām ir radīts kaitējums, reaģējot un cīnoties ar viltus ziņu sekām. Vienai no procesā iesaistītajām personām piemērots bargākais drošības līdzeklis – apcietinājums, bet otra, kura ir nepilngadīga, nodota vecāku uzraudzībā. Apcietinātā persona jau iepriekš nonākusi policijas redzeslokā.
Konkrētā lieta ir par huligānismu, kas noticis interneta vidē. Kā šis huligānisms izpaudās?
Tā bija acīmredzama necieņa pret sabiedrību, ignorējot uzvedības normas un radītos traucējumus iestādēm un organizācijām, kuras bija spiestas reaģēt. Resursi, kuri bija paredzēti nopietnu jautājumu un problēmu risināšanai, tika izmantoti, lai reaģētu uz šīm ziņām. Konkrētas iestādes un organizācijas, kurām nodarīts kaitējums, izmeklēšanas interesēs neminēšu. Bet tām bija jāreaģē, izbraucot uz vietām, kuras pieminētas viltus ziņās. Mēs nezinām, kā katrs cilvēks reaģē, izlasot viltus ziņas, ka sabrukuši lielveikali, zinot, ka uz tiem varētu būt devušies viņu bērni un piederīgie. Cilvēki ir uztraukušies, tiek traucēts viņu miers un laiks, kuru viņi varēja veltīt lietderīgam darbam vai citām ikdienas gaitām. Radot ažiotāžu, šo personu mērķis bija gūt peļņu, izplatot sev piederošajās vietnēs viltus ziņas un tālāk aicinot ar tām cilvēkus dalīties sociālajos tīklos. Tas tika darīts, lai cilvēki uzklikšķinātu uz reklāmām šajās vietnēs un to īpašnieki gūtu peļņu, kas gan nebija grandioza.
Cik lielu peļņu grupējuma pārstāvji varēja gūt?
Tie nav tūkstoši, bet šiem jaunajiem cilvēkiem, sēžot mājās un neko nedarot, tas bija pievilcīgs peļņas avots.
Vai viltus ziņu gadījumā ir pietiekama likumu bāze, lai vērstos pret to izplatītājiem?
Konkrētais gadījums parāda, ka tā ir pietiekama, un esošais tiesiskais regulējums ir labs un piemērots kriminālprocesu ierosināšanai. Konkrētā lieta mums ir pirmais gadījums. Sākumā viltus ziņu ražotāju darbības izskatījās pēc jokošanās, tomēr kriminālprocesā minētajos gadījumos tika reāli aizskartas iestāžu un uzņēmuma intereses un viss notika “augstākā līmenī”. To kvalificējam kā huligānismu.
Konkrētās personas tagad aizturētas. “LA” projektā “Atmaskots” vairākkārt norādīja uz viņu “darbiem”, piemēram, uz viltus ziņu par it kā pazudušo meiteni. Vai sabiedrība tagad var uzelpot un ir pamats atslābumam?
Šis mums ir pirmais kriminālprocess, kuru esam ierosinājuši saistībā ar viltus ziņu izplatīšanu. Pirms tam bija jāveic darbības, lai savāktu un nostiprinātu pierādījumus, kas mums deva iespējas veikt kratīšanas lietā iesaistīto personu dzīvesvietās. To nevaram darīt, balstoties tikai uz pieņēmumiem. Domāju, ka sabiedrībai nevajag īpaši satraukties par viltus ziņām, bet arī nevajag atslābt. Katrs varam attīstīt sevī kritisko domāšanu un mediju pratību. Kaut vai analizēt, vai izplatītā informācija ir ziņa, komentārs vai kāds joks. Jāpārliecinās, vai informāciju izplata zināms medijs, vai ir atsauce uz avotu, minēts datums izplatītai informācijai. Tas ir būtiski, jo viltus ziņu portāliem raksturīgs vecus notikumus pasniegt kā jaunus un celt paniku. Iesaku cilvēkiem veidot sarakstus ar uzticamiem un neuzticamiem medijiem, lai nākamreiz neuzķertos uz dezinformāciju. Jebkurš var informēt reklāmdevēju, ka viņa reklāma parādās viltus ziņu vietnēs. Zinu, ka reklāmdevējiem nav pieņemami, ka viņu preces un pakalpojumi tiek reklamēti šādās vietnēs.
Šāda situācija jau skar ar reklāmdevēja reputāciju saistītas lietas. Viņiem ir iespējas vērsties pie mums un norādīt, ka nodarīts kaitējums. Šādus iesniegumus noteikti izskatīsim.
Kā policija skatās uz tās vārda izmantošanu viltus ziņās?
Man kā policistam nav pieņemama iestādes vārda negatīva valkāšana, īpaši viltus ziņās. Mēs strādājam sabiedrības labā un jebkuru informāciju uztveram nopietni un attiecīgi uz to reaģējam. Nav izslēgts, ka jebkurš, kura reputācija tikusi aizskarta, par šādiem gadījumiem var civiltiesiskā kārtā vērsties pret vainīgajām personām.
Bet ko cilvēkiem darīt, ja, piemēram, parādās nepārbaudīta informācija par sabrukušiem tirdzniecības centriem vai citām avārijām?
Pieiet šai informācijai kritiski un uzdot jautājumu: vai par to raksta uzticams medijs? – nedalīties ar nepārbaudītu informāciju sociālajos tīklos. Ja cilvēku kas satrauc, viņš var vērsties oficiālajās iestādēs un uzdot tām jautājumus, un viņam tiks atbildēts. Viltus ziņas ir jauns fenomens, kurā ir gan ģeopolitiski, gan huligāniski motīvi. Policija gan neveic viltus ziņu monitoringu. Ja cilvēks pie mums vēršas un norāda, ka notiek nepatiesu ziņu izplatīšana par valsts finanšu stāvokli, nacionālā naida un neuzticības izraisīšana, ir huligāniskas darbības, mēs reaģējam. Iedzīvotājiem jāatceras, ka reālas kataklizmas gadījumā par to vispirms neziņos viltus ziņu vietnes, bet to darīs vadošie mediji, kas, pieļauju, nāktu klajā ar ziņu speciālizlaidumiem. Ja būtu reāla krīzes situācija, mēs pirmie aicinātu iedzīvotājus netuvoties vietai, kur notikusi nelaime, nāktu klajā ar saviem ieteikumiem. Cilvēkiem šādās situācijās būtu jāmeklē informācija pie pirmavota. Iesakām sekot informācijai Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Neatliekamās palīdzības dienesta interneta un sociālo mediju vietnēs.
Vai cilvēkiem ir iespējas viltus ziņas pārbaudīt, uzdodot jautājumus policijai tās sociālajos mediju kontos?
Cilvēki to arī dara, tāpat kā nereti mums caur sociālajiem tīkliem pārsūta informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Mēs uzturam savus sociālo mediju kontus, un tas tiek darīts arī pēc darba dienas beigām un brīvdienās. Varam iespējami ātri sniegt atbildi. Ja būs krīzes situācija vai kāds cits notikums, kas var izraisīt plašu sabiedrisko rezonansi, piemēram, pazudis mazgadīgs bērns, mēs uzreiz reaģējam un iespēju robežās sniedzam informāciju sabiedrībai. Citos gadījumos varam pārbaudīt, vai par kādu iespējamu notikumu ir vai nav saņemta informācija un vai tāds fiksēts.
Viltus ziņu fenomenam ir divas galvas – ir dezinformācija, kura ražota galvenokārt Krievijā, lai ietekmētu iedzīvotāju noskaņojumu, bet otra – lai ar to pelnītu naudu, vācot klikšķus.
Piekrītu, ka jānodala viltus ziņas, kurām ir huligāniski motīvi, no tām, kuras tiek izmantotas, lai iejauktos valsts ģeopolitiskajos procesos. Otrā kategorija ir Drošības policijas kompetencē. Līdzko Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas rīcībā būs šāda informācija, pēc piekritības nodosim tālāk attiecīgajai iestādei.
Jūs Kriminālpolicijā strādājat jau 25 gadus. Kas bija līdzīgs viltus ziņām pirms gadiem 15–20?
Tās bija baumas. Ja tolaik baumas bija lokālas – izplatītas noteikta vidē, piemēram, pilsētās un ciemos un, ja tur tās aizskāra kādu fizisku vai juridisku personu, tad sekas tām varēja būt dažādas – no publiska skandāla līdz pat zilumam zem acs vai smagākām sekām. Bet pašlaik ar interneta starpniecību informācijas izplatības mērogs kļuvis plašāks, sasniedzot jebkuru interneta lietotāju jebkurā vietā. Izplatītā informācija vairs nav tikai lokāls notikums, bet var skart jebkura intereses. Vēlos ieteikt cilvēkiem būt atbildīgākiem, jo internetā atstātās pēdas paliek. Nevaram zināt, kur tiks izmantots kāda cilvēka atstātais komentārs internetā – varbūt nevainīgs joks var izvērsties noziedzīgā nodarījumā. Aicinu sabiedrību būt atbildīgai par savu rīcību.
Kāds ir policijas redzējums – ko darīt ar tiem, kas ražo viltus ziņas?
Ja nebūs piedāvājuma, nebūs arī pieprasījuma. Ja visi būsim ar labu mediju pratību, atbildīgi un ar kritisko domāšanu, tad muļķībām par lidmašīnu katastrofām, lieliem zemes iegruvumiem šajos portālos nebūs jēgas, jo nebūs klikšķu un iespējas gūt peļņu. Viens no profilakses veidiem, ko aktīvi īstenojam, ir pastāvīga sabiedrības informēšana un brīdināšana. Jo tikai informēts cilvēks ir apbruņots.
Krimināllikuma 231. pants. Huligānisms
(1) Par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), vai organizāciju darbu (huligānisms), – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
(2) Par huligānismu, ja to izdarījusi personu grupa vai ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam vai ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, vai ar pretošanos varas pārstāvim vai personai, kura vēršas pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, vai ja tas izdarīts, lietojot ieročus, kā arī citus miesas bojājumu nodarīšanai izmantojamus priekšmetus, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
