Viltus ziņa: NATO kuģu dēļ Baltijas jūrā iet bojā mencas un brētliņas 3
Krievijas propagandas portālā “Sputņik” kāds “militārais eksperts” Aleksandrs Hroļenko apgalvo, ka drīzumā no Baltijas jūras NATO militāro aktivitāšu dēļ pazudīšot vairākas zivju sugas.
“Līdz ar NATO aktivitātes pieaugumu zivis mēģina atrast mierīgāku vietu – tās dodas uz Atlantijas okeānu, migrē uz slēgtām jūrām pie mierīgās Krimas,” stāsta Hroļenko. Pēc viņa teiktā, Baltija kļūst par vietu, kurā grūti dzīvot zivīm. To apliecinot fakts, ka Baltijas lasi vairs nezvejojot tonnām, bet pērn nozvejoti tikai 1200 Baltijas lašu.
Viens no iemesliem esot tas, ka kopš Otrā pasaules kara Baltijas jūras dzelmē palikuši tūkstošiem tonnu ķīmisko lādiņu,
kas rūsē un izraisa ģenētiskas mutācijas starp Baltijas zivju populācijām, tomēr lielākā daļa atbildības gulstas uz NATO.
“Eksperts” apgalvo, ka nesen notikušās mācības ziemeļu jūrās parādījušas, ka ne tikai sprādzienu troksnis un kādi akustiskie viļņi var izbiedēt zivju barus, bet arī kuģa uzsēšanās uz sēkļa, kā arī degvielas piesārņojums var draudēt zivju populācijai. Viņš skarbi secina: “Jo vairāk militāru aktivitāšu, jo vairāk problēmu un mazāk iespēju zivīm vairoties. Laši ir kaprīzākie, ar laiku pazudīs mencas un brētliņas, paliks tikai NATO kuģi.”
Atmaskojums
Viens no izplatītiem viltus ziņu ražotāju paņēmieniem ir atsaukties uz “ekspertiem”, tādējādi pārliecinot auditoriju, ka ir vērts ieklausīties, turklāt tituls “militārais” jau vien var radīt lielāku autoritāti. A. Hroļenko ir ierindas komentētājs “Sputņik” mātes kompānijai “RIA Novosti”, kurš par dažādām tēmām izsakās kopš 2014. gada novembra. Hroļenko esot rezerves pirmā ranga kapteinis un kara veterāns.
“Sputņik” kārtējo reizi izspēlē zaļo kārti, savās interesēs pārveidojot informāciju par vides piesārņojumu. “LA” iepriekš rakstījusi par dezinformāciju, kas izplatīta par dabu, piemēram, pērn “Sputņik” bija publicējis rakstu par to, cik kaitīgs putniem un dabai kopumā ir armijas poligons Jūrmalciemā, taču vides eksperti šos melus atmaskoja.
Zivju tēmai “Sputņik”, visticamāk, pievērsies pēc nesen Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē pieņemtā lēmuma samazināt mencu nozvejas kvotu Baltijas jūrā par 15 procentiem, kas saistīts ar to, ka mencas pietiekami neatražojas.
“Sputņik” uz šī pamata ir atradis iespēju, lai izveidotu bubuli savai auditorijai, ka vainīgs NATO.
Zivju nozvejas kvotas ir jautājums, ar ko cilvēki ikdienā nesaskaras un kas ir sarežģīts, tādēļ paveras iespējas melīgām interpretācijām.
Mēģinājumus politiskajās interesēs sagrozīt informāciju par rupju un nekaunīgu provokāciju sauc biedrības “Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija” valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits. “Krievi paši vainīgi, ka Baltijas jūrā palikušas mīnas, ko atstājuši no Otrā pasaules kara. Un, kad šīs mīnas tiek neitralizētas, protams, bojā iet zivis,” norāda I. Voits.
Visvairāk zivju apēdot roņi, kas esot savairojušies Baltijas jūrā. “Katru dienu roņi Baltijas jūrā apēd ap 300 tonnu zivju,” skaidro I. Voits. Viņš uzsver, ka Baltijas jūra ir viena no kuģu satiksmes ziņā noslogotākajām jūrām pasaulē. Tajā katru dienu kustību veic vairāki tūkstoši kuģu, no kuriem lauvas tiesa ir paredzēti komercpārvadājumiem. Tiem ir noteikts, ka notekūdeņi ir jāatstāj ostās, lai nepiesārņotu vidi. “Uz šo lielo komerciālo kuģu skaitu militārie kuģi ir kā piliens jūrā,” norāda I. Voits.
Viņš kā pieredzējis zvejniecības eksperts norāda, ka mencu resursi Baltijas jūrā samazinās, taču ne jau NATO vai armijas dēļ.
“Austrumu mencas Baltijas jūrā ir inficētas ar diviem vīrusiem, kas mazina to ēstgribu, un tās izaug kārnas un ne tik dzīvelīgas. Normāli ir, ka mencas ir labi noaugušas, treknas un aktīvas, jo tomēr tā ir plēsējzivs, kas pārtiek no mazākām. Vīrusu Baltijas jūrā izplata roņi. Lai šo situāciju risinātu, vēlējāmies panākt, ka mums ir tiesības medīt roņus. Tie savairojušies, jo nav lielāku dzīvnieku, kas viņus apdraudētu, – nav pie mums polārlāču, ko likt viņiem pretim,” uzsver I. Voits.
Bijušais Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta direktors, biedrības ”Vides inspektoru apvienība”‘ valdes loceklis Felikss Klagišs “LA” skaidro, ka mencu izzušanai Baltijas jūrā pie vainas ir ekonomiski iemesli un globālā sasilšana, nevis NATO aktivitāte, kā pasniedz Krievija. “Mencas ir izzvejotas pārāk daudz. Mūsu valstij pietrūka vēlmes apkarot nelegālo zveju. Savulaik Kanāda un ASV pavisam aizliedza mencu zveju uz vairākiem desmitiem gadu, un tagad tās atgūstas. Vainojama arī globālā sasilšana – mencai patīk auksts un sāļš ūdens, kurā tās vairojas vislabāk,” teic F. Klagišs.
Zīmīgi, ka īsajā A. Hroļenko komentārā par zivīm parādās vēstījums par to, cik labi ir Krievijas pretlikumīgi anektētajā Krimā, jo viņš runā par “slēgtām jūrām pie mierīgās Krimas”, kam tiek pretstatīta Baltijas jūra ar “draudīgajiem NATO kuģiem”. Tātad ar vienu šāvienu propagandisti mēģinājuši nošaut divus zaķus – gan apvainot sliktos darbos NATO, gan jūsmot par labo dzīvi Krievijas sagrābtajā Krimā.
Publikāciju projektā “Atmaskots” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
