Viltus ziņa: “Daugavas” stadions sešas reizes dārgāks nekā Maskavā 8
Bēdīgi slavenā vietne “vesti.lv”, kurā ne reizi vien izplatītas viltus ziņas, kārtējo reizi izcēlusies ar nepatiesību publicēšanu un skandaloziem virsrakstiem. Šoreiz vēsturiskie vai politiskie temati likti mierā, bet cietis sports. Precīzāk, atjaunotais “Daugavas” stadions.
Portālā jaunā sporta būve tiek saukta pat par “zelta stadionu”. Tiek vēstīts, ka stadiona rekonstrukcija un pieguļošās teritorijas labiekārtošana izmaksājusi 62 miljonus eiro, kā dēļ stadions esot 6,6 reizes dārgāks nekā, piemēram, Maskavā uzbūvētais futbola kluba “Lokomotiv” stadions. Autori rēķinājuši, ka, ņemot vērā lielās izmaksas un stadiona sēdvietu skaitu (10 461), viena sēdvieta izmaksājusi 5926 eiro. Savukārt “Lokomotiv” stadions izmaksājis 30 miljonus, un tajā spēj sasēsties 28 800 cilvēki – tātad vienas sēdvietas izmaksas esot tikai 890 eiro. Turklāt portāls uzsver, ka stadions Maskavā būvēts no nulles, nevis rekonstruēts. Tāpat par piemēru ņemts arī Tallinas “A.Le Coq Arena”, kura būvniecība ir 13 miljonus eiro un viena sēdvieta izmaksājusi 1250 eiro. Arī Lietuvā topošais 25 000 skatītāju ietilpīgais “Nacionālais stadions” uz vienu sēdvietu izmaksāšot lētāk – 3540 tūkstošus eiro (kopējās izmaksas 88,5 miljoni). Vēl cits rekonstrukcijā esošais stadions – “Dynamo” stadions Minskā, kurā ietilps nedaudz vairāk par 22 000 cilvēku, izmaksās 4950 tūkstošus eiro uz vienu sēdvietu (kopējās izmaksas 110 miljoni eiro). Tātad visur, kur skaties – nauda Latvijā notriekta. Turklāt uzceltais stadions krietni atpaliekot no citiem līdzīgiem stadioniem – tūlīt jāmaina zāliens, neesot arī jumta un tribīņu dzelzceļa pusē. Portālā norāda, ka tas noticis tādēļ, ka rekonstrukcija notikusi par Eiropas Savienības naudu.
Atmaskojums
“Vesti” par galveno ziņas elementu padarīta summa 62 miljoni, veikli apejot reālos “Daugavas” stadiona attīstības plānos. Summa nav paņemta no zilas gaisa, taču tā ir nauda, kas būs nepieciešama visam lielajam stadiona attīstības projektam, izveidojot multifunkcionālu kultūras un sporta kvartālu. Skaidri zināms, ka rekonstruētā Rietumu tribīne un jaunās Dienvidu un Ziemeļu tribīnes patiesībā izmaksājušas 10,6 miljonus eiro. Veicot vienkāršus aprēķinus, uz vienu sēdvietu tie ir 1013 eiro. Tāpat būvniecības procesa ietvaros pilnībā atjaunotas iekštelpas 5000 kvadrtātmetru platībā, kurās ir vairākas sporta un deju zāles, trenažieru zāle, fizioterapijas un medicīnas kabineti, dopinga kontroles telpas, konferenču un izstāžu zāles, rekreācijas zona, VIP telpas un mediju centrs. Pirmo reizi Daugavas stadiona vēsturē ir izbūvēts arī lifts.
2019. gada sākumā tiks sākts otrais būvniecības posms, kura ietvaros izbūvēs apsildāmu dabīgā zāliena futbola laukumu, atjaunos vieglatlētikas skrejceliņus un vieglatlētikas sektorus. Savukārt līdz 2022. gadam Daugavas stadiona teritorijā būs jauna ledus halle, vieglatlētikas manēža un multifunkcionālā halle. Teritorijas labiekārtošanas darbu laikā izveidos aktīvo atpūtas zonu ar mazajiem futbola laukumiem, āra trenažieriem, vingrošanas laukumu un bērnu rotaļu laukumu, kā arī stāvparku. Tāpat 10 miljoni eiro tiek ieguldīti pilsētas ūdens un kanalizācijas sistēmas, Grīziņkalna ielu, Deglava ielas satiksmes pārvada pār dzelzceļu rekonstrukcijai, kā arī līdzekļi tiek ieguldīti pilsētas veloceliņu infrastruktūras attīstībā.
Projektu “Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkārtnē” īsteno Daugavas stadions sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību un VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Kopējais projekta finansējums ir 61 965 627,85 eiro, t. sk., ERAF finansējums 37 550 530,46, valsts budžeta finansējums 5 559 179,02, pašvaldības finansējums 1 500 000,00, privātais finansējums 1 729 004,81 eiro un cits finansējums.
Kā “LA” norādīja Daugavas stadiona valdes loceklis Elmārs Martinsons, portāls “Vesti” jau aicināts nepatieso ziņu atsaukt. “Viņi, protams, veidojot rakstu, ar mums nesazinājās. Domājam sūdzēties arī mediju uzraugam. Negatīva publicitāte par nacionālos stadionu jau pārsniedz pašu stadiona projektu, kļūstot par valstisku jautājumu. Iesaistījusies arī Izglītības un zinātnes ministrija,” sacīja E. Martinsons, kurš sacīja, ka viņam nav skaidrs, kāpēc šāda ziņa izveidota un vai tā ir nezināšana vai apzināta rīcība. “Noteikti darīsim visu, lai šī ziņa pazustu,” viņš piebilst.
Savukārt sporta eksperts Ēriks Strauss norāda, ka viņš ar viltus ziņām sportā līdz šim nebija saskāries, tās vairāk tiek gatavotas par vēsturiskiem vai politiskiem procesiem. “Godīgi sakot, man šīs ziņas īpaši nelīp klāt, neesmu pamanījis, ka sāktos šāda tendence sportā. Rīcība izklausās pēc pilnīga stulbuma. To var raksturot vienā vārdā,” norādīja Ē. Strauss.
