Viltus tuvredzība – ko tas īsti nozīmē? 0
“Tālumam lietoju brilles, bet pēdējā laikā, piemēram, teātrī nevaru saskatīt aktieru sejas. Biju pie ārsta, viņš sacīja, ka man esot pseidomiopija jeb viltus tuvredzība, un stiprākas brilles neizrakstīja. Ko tas īsti nozīmē? Vai tā mēdz progresēt?” Māra K. Rīgā
Atbild “Pasaules optikas” optometriste Krista Caune-Bērziņa:
“Nereti cilvēki sūdzas, ka tālumā redz sliktāk nekā agrāk, un domā, ka līdzšinējās brilles kļuvušas par vājām. Visbiežāk viltus tuvredzība rada sūdzības par miglainu redzi tālumā pēc intensīvas tuvuma slodzes, kad acs ciliārais jeb tā sauktais akomodācijas muskulis ir par daudz sasprindzis. Šāds redzes stāvoklis galvenokārt rodas gados jaunākiem cilvēkiem, kas visu dienu pavada, intensīvi strādājot pie datora. Arī stress, emocionālais stāvoklis, citas veselības problēmas un lietotie medikamenti, piemēram, nomierinoši līdzekļi, var radīt līdzīgu situāciju.
Ja acu ārsts vai optometrists to neatklāj, var tikt diagnosticēta īstās tuvredzības progresēšana. Gadās, ka, izdabājot nogurumam, tiek izmantotas arvien stiprākas tāluma brilles, kas nemaz nav vajadzīgas. Tā tiek iegriezts vāveres ritenis, liekot jau tā nogurušajam un saspringušajam muskulim strādāt vēl vairāk. Ar laiku šāds stāvoklis var kļūt hronisks.
Ne vienmēr ierastās pārbaudes metodes palīdz noskaidrot, vai redzes pasliktināšanās iemesls ir īsta tuvredzība vai muskuļa saspringums. Reizēm jālieto īpaši pilieni, kas to atslābina. Ja pēc tam cilvēks tālumā redz labāk, tas liecina par viltus tuvredzību.
Visbiežāk šajā gadījumā parādās mazi mīnusiņi, taču reizēm, rodoties muskuļu spazmām, tā var sasniegt pat –10 dioptrijas. Iespējams, tad ārsts nozīmēs atslābinošus medikamentus ilgākam laikam.
Reizēm aiz šāda stāvokļa maskējas pat slēpta tālredzība, piemēram, kamēr redze nav rūpīgi pārbaudīta, šķiet, ka ir –1 dioptrija, kaut patiesībā ir +2. Mazie plusiņi ikdienā nav jūtami, taču, lai tos kompensētu, acs muskulīši tiek papildus piepūlēti un rodas pārslodze. Tiesa, dažkārt pacientu grūti pārliecināt, ka brilles nav vajadzīgas vis tālumā, bet gan tuvumā. Iespējams, sākumā tās radīs nelielu diskomfortu, jo liks acij strādāt citā režīmā.
Atklājot redzes saspringumu, svarīgi izvēlēties precīzu redzes korekciju un ievērot pareizu darba režīmu tuvumā, nenodarot pāri acīm. Speciālists atkarībā no problēmas cēloņa var ieteikt vingrinājumus, kas palīdzēs tik ātri nenogurt.”
