Viltus tuvredzība, jo saspringuši muskuļi? Un kas ir pretnoguruma brilles 0
Vakarā pēc darba, skatoties tālumā, miglojas redze, taču ārsts brilles neizraksta un teic, ka tā ir viltus tuvredzība. Kā acīm palīdzēt?
Konsultē “Outlet Optika” optometriste Sarmīte Gžibovska.
Lai skaidri redzētu tālumā, acs ciliārajam muskulim jābūt atslābinātam. Skatoties tuvumā, muskulis saspringst, acs lēca kļūst izliektāka un optiski stiprāka. Tā notiek akomodācija, lai nodrošinātu acs spēju pielāgoties skatīties dažādos attālumos.
Ja, raugoties tālumā, skats ir izplūdis un redze nav skaidra, optometrists uzdos vairākus jautājumus. Vai tā ir pastāvīgi vai tikai pēc ilgstoša darba tuvumā, cik ilgu laiku un vai šajā periodā kaut kas nav mainījies, piemēram, piedzīvots liels stress vai pārmērīga slodze darbā. Vai ir kādas vispārējās veselības problēmas, un vai tiek lietoti medikamenti?
Sasprindzis muskulis
Viltus tuvredzība jeb pseidomiopija rodas, ja akomodācija notiek pārāk intensīvi un ciliārais muskulis, kas to nodrošina, ir sasprindzis.
Šajā gadījumā var būt divi varianti. Pirmajā tā ir pārejoša, bet otrajā ir radusies spazma, kad muskulis nekādi negrib atbrīvoties no saspringuma. Spazmas mēdz veidoties neiroloģiskiem slimniekiem, pēc traumām, acu iekaisumiem, piemēram, acs vidējā slāņa (dzīslenes, varavīksnenes un ciliārā ķermeņa) iekaisuma jeb uveīta, pēc infekcijām un medikamentu lietošanas.
Tās ir tikai divas no akomodācijas problēmām, kas patlaban saistībā ar lielu acu slodzi tuvumā ir ļoti aktuālas. Lai izprastu vainu, jāveic speciāli testi un jārēķinās, ka redzes pārbaude var ilgt līdz pat stundai.
Viltus tuvredzība visbiežāk ir bērniem un jauniem cilvēkiem no 18 līdz 35 gadiem, kā arī tiem, kam teju iestāsies tā sauktais presbiopijas vecums, kad vajadzīgas plusu brilles lasīšanai un akomodācija tiek pārslogota, jo netiek galā ar slodzi.
Redzi ietekmē dzīvesveids – galvenokārt liela slodze tuvumā, piemēram, tāda mēdz būt studentiem sesijas laikā.
Pēc tam redzes miglošanās tālumā var mazināties.
Pseidomiopiju var rosināt stress, kad visi muskuļi ķermenī ir saspringti. Īpaši svarīgi, lai nebūtu savilkts spranda apvidus. Acu apgāde ar asinīm notiek caur miega artēriju, un, pavadot ilgas stundas neērtā pozā pie datora, tā pasliktinās, un acs muskulis nesaņem pietiekami daudz barības vielu un skābekļa.
Protams, ne vienmēr periodiska redzes miglošanās saistīta ar pseidomiopiju jeb pastiprinātu akomodācijas darbību. Šīs problēmas cēlonis var būt arī ciliārā muskuļa nogurums, kūtrums, acu kustību muskuļu darbības traucējumi, arī acu sausums, īpaši kontaktlēcu lietotājiem, nekoriģēta vai pilnībā neizkoriģēta ametropija (acs refrakcijas kļūda) un citi iemesli.
Acis grauž un asaro
Acu graušana un vēlēšanās tās berzēt var būt saistīta ne tikai ar sausu acu sindromu, kā parasti šķiet, bet arī pastiprinātu akomodācijas darbību.
Viltus tuvredzību var pavadīt arī acu sāpes, asarošana un nepatika pret gaismu, kā arī galvassāpes, kas parasti izstaro uz pieri.
Acu kairinājuma gadījumā kā ātrā palīdzība noder tā sauktās mākslīgās asaras, no kuru lietošanas nevajag baidīties. Nav tiesa, kā nereti domā, ka, acīm pie tām pierodot, asaras dabiski vairs neveidosies. Mākslīgās asaras darbojas tikai uz brīdi – pavairo asaru daudzumu acs virspusē, uzlabo to sastāvu un nomierina acs virsmu, taču mirkšķinot aizskalojas prom.
Palīgos brilles
Viltus tuvredzību nosaka redzes pārbaudes laikā ar speciālu testu starpniecību. Svarīgi ir atslābināt acs muskuļus, veicot tā saukto miglošanu. Optometrists vai ārsts liek skatīties caur lēcām, caur kurām attēls ir izplūdis, un pamazām tās maina, lai migla mazinātos un muskulis atslābtu. Tiek veikti papildu testi, lai pārliecinātos, vai nav vēl citu redzes traucējumu.
Ja tiek konstatēta pastiprināta ciliārā muskuļa darbība, tad ar mīnusu brillēm redze šķietami uzlabosies, bet tas ir līdzīgi kā pārgurušam cilvēkam iedot enerģijas dzērienu. Šādā situācijā svarīgi lietot atbilstīgu redzes korekcijas līdzekli (brilles vai kontaktlēcas), veikt redzes terapiju un ievērot pareizu redzes slodzi.
Viltus tuvredzība var rasties pie jebkāda acs refrakcijas stāvokļa – gan papildus īstajam mīnusam (tuvredzībai), gan emetropai acij (attēls pareizi veidojas uz tīklenes), gan pie hipermetropijas jeb tālredzības. Viltus mīnuss var būt gan pavisam neliels – līdz vienai dioptrijai, gan sasniegt trīs un pat vairāk dioptriju.
Pēdējā laikā arvien biežāk izmanto īpašas pretnoguruma brilles.
Lielākā daļa lēcu ir domātas tālumam, taču apakšējā zonā ir iestrādāts mazs plusiņš, parasti 0,4 vai 0,6 dioptrijas, lai kompensētu nepareizu darba attālumu, atslābinātu ciliāro muskuli un ļautu tam pareizi strādāt.
No plusu brillēm dažkārt baidās, jo domā, ka, skatoties ar tām, acs muskulis vairs nestrādās. Pastāv arī uzskats, ka pretnoguruma briļļu lēcas pieradina acis pie plus optikas, ja tās izmanto jauniem cilvēkiem, kam vēl nav vajadzīgas plusu brilles. Taču tā nav tiesa – tā kā mūsdienās darbības pārsvarā notiek tuvumā, acīm tā īsti slinkot nesanāk. Turklāt optometrists vai acu ārsts neieteiks šādas brilles, ja tās nav nepieciešamas vai pat var kaitēt redzei.
Spazmas gadījumā vispirms jānoskaidro un jānovērš tās cēlonis. Pilnībā atslābināt ciliāro muskuli var tikai ar speciālu medikamentu, ko izmanto acu ārsts. Šie pilieni arī paplašina acu zīlītes, kad nepieciešams apskatīt acs iekšējo slāni.
Vai darbs mijas ar atpūtu?
Ja mēs visu dienu staigātu ar hantelēm rokās, skaidrs, ka vakarā rokas būtu savilktas. Līdzīgi ir ar acs ciliāro muskuli – ja tas ilgas stundas bijis sasprindzinātā stāvoklī, vakarā vairs nespēj atslābt.
Lai to nepieļautu, svarīgi ievērot pareizu darba un atpūtas režīmu. Protams, tas ne vienmēr izdodas, tomēr iespēju robežās vajadzētu atcerēties formulu 20:20:20:20, proti, ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes paskatīties vismaz 20 pēdu, proti, 6 metru attālumā, lai atslābinātu akomodācijas muskuli, un visbeidzot acis 20 reizes pamirkšķināt, lai atjaunotu asaru plēvīti.
Lai uzlabotu acu apasiņošanu un vielmaiņu, var veikt vienkāršus acu vingrinājumus, ko var atrast gan internetā, gan pārrunāt ar redzes speciālistu. Bet, ja nepieciešama speciāla redzes terapija, piemēram, viltus miopijas gadījumā, optometrists var sastādīt treniņu programmu, ko veikt mājās vai kopā ar optometristu vizītes laikā.
Ja akomodācijas sasprindzinājums ir saistīts ar vispārēju organisma sasprindzinājumu un stresu, stāvokli labvēlīgi ietekmēs fiziskās aktivitātes, kas atslābina visu organismu, piemēram, pastaigas, peldēšana, joga, pilates un citas.
Vingrinājumi acu atpūtināšanai
• Vairākas reizes paskatieties dažādos virzienos (uz augšu, leju, pa labi, pa kreisi, diagonāli), ar skatienu zīmējiet iedomātus apļus, spēcīgi aizveriet plakstiņus, plaši atveriet acis.
• Ar marķieri uz loga stikla uzzīmējiet punktu vai pielīmējiet no papīra izgrieztu aplīti. Pārmaiņus fokusējiet skatienu uz punktu un tad uz kādu objektu tālumā. Vingrinājums jāizpilda vienu minūti.
Par citiem redzes vingrinājumiem konsultējieties ar optometristu vai acu ārstu. Izpildot neatbilstīgus vingrinājumus, stāvokli var pasliktināt, piemēram, ja ir viltus tuvredzība, nedrīkst vēl vairāk sasprindzināt ciliāro muskuli.
SVARĪGI
Ja nepieciešamas brilles tālumam vai pastāvīgai lietošanai, vingrinājumi, kas saistīti ar attēla safokusēšanu, jāveic ar brillēm, lai skaidri redzētu.
KONSULTĒJUSI OUTLET OPTIKA OPTOMETRISTE SARMĪTE GŽIBOVSKA
