Viltus “tautu draudzība”: Notikumi Ukrainā aktivizējuši Polijas darbu pie PSRS armiju slavinošo pieminekļu demontāžas 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Ukrainas galvaspilsētas Kijivas mēra Vitālija Kličko rīkojuma, vakar sākās pieminekļa “ukraiņu un krievu tautas draudzībai” daļēja demontāža Kijivas centra Hreščatajas parkā. Piemineklis, ko veido vairāku objektu komplekss Dnipro upes augstajā krastā, ir lielākais, bet tikai viens no daudzajiem tāda veida padomju mantojuma piemēriem, no kuriem pēdējo nedēļu laikā ukraiņi izlēmuši atbrīvoties.
Padomju ideoloģijas simbolu gāšanas vilnis šajās dienās vērojams ne tikai Ukrainā, bet tāpat Polijā. “Savu attieksmi pret Ukrainu Krievija ir izpaudusi ar zvērīgām mierīgo ukraiņu slepkavībām, mūsu pilsētu un ciematu iznīcināšanu, centieniem iznīcināt mūsu valstiskumu. Astoņi metāla metri tā dēvētās divu tautu draudzības no Kijivas centra tiks aizvākti,” pirmdien paziņoja Kličko.
Vienlaikus plānots aizvākt no Ukrainas galvaspilsētas vēl 60 padomju laika pieminekļu un pārdēvēt ap 300 ielu, kuru nosaukumi tā vai citādi asociējas ar agresorvalsti Krieviju un tai pakļauto Baltkrieviju.
Kijiva attīrās
Tā saukto Tautu draudzības arku Kijivas centrā atklāja 1982. gadā, pielāgojot to reizē Kijivas pilsētas dibināšanas 1500 gadu atcerei, Ukrainas “atkalapvienošanas” ar Krieviju gadskārtai un PSRS izveidošanas 60. gadadienai. Pieminekli veido milzīga, ar titāna plāksnēm apšūta arka, kas domāta kā varavīksne. Zem tās stāv 6,2 metrus augstas divu strādnieku – krieva un ukraiņa – bronzas figūras.
Rokās tie tur alegorisku lenti ar PSRS laiku “Tautu draudzības ordeni”. Līdzās ir sarkanā granītā kalta tēlu grupa, kas atveido 1654. gada Perejeslavas radas ainu, kad grupa kazaku prokrieviskā hetmaņa Bogdana Hmeļņicka vadībā nolēma pakļauties Krievijas caram. Kličko pirmdien paziņoja, ka abu strādnieku tēlus aizvāks līdz nedēļas beigām.
Granīta kompozīciju aizsegs ar apdares materiāliem un nojauks vēlāk. Kas attiecas uz titāna arku, ko formas dēļ vietējie dēvē arī par “sakām”, tad to pārdēvēs un izgaismos Ukrainas karoga krāsās – “vecie simboli iegūs jaunu nozīmi”.
Daļēji vai pilnībā demontēt “Tautu draudzības arkas” kompleksu pēdējos gados rosināja vairākkārt, taču, piemēram, 2017. gadā tika aizrādīts, ka pašvaldībai tas izmaksāšot pārāk dārgi. Jāpiebilst, ka no pieminekļa laukuma augstajā upes krastā paveras plašs skats uz pilsētu un agrāk tur atradās vasaras estrāde.
Komentārā izdevumam “Ukrainska pravda” Kijivas pilsētas padomes sekretārs Volodimirs Bondarenko paudis, ka līdz 1. maijam no galvaspilsētas iedzīvotājiem gaida priekšlikumus par ielu, metro staciju un citu objektu pārdēvēšanu.
Līdz šim identificētas 279 tādas situācijas, taču pašvaldībā sagaida, ka būs vairāk. Piemēram, pilnībā skaidrs, ka Kijivā nav vietas Maskavas ielai vai Amūras laukumam, taču Baltkrievu ielas jautājums vēl būtu apsverams, jo Ukrainā netrūkst baltkrievu, kuri turklāt karo Ukrainas armijas rindās. Bondarenko uzsvēris, ka tik lielas sabiedriskās apspriešanas kā dekomunizācijas laikos tūlīt pēc 2014./2015. gada Maidana nebūs – šoreiz tam nav laika. Nav plānots arī uzreiz centralizēti mainīt ielu nosaukumu plāksnītes.
Pašvaldība piedāvāšot to izdarīt namu īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Tiesa, plāksnīšu nomaiņa Maskavas ielā notiks nekavējoties. Pieminekļu demontāžā Kijivas pašvaldība gatava atbalstīt arī iedzīvotāju iniciatīvas, kā pagājušo svētdien, kad pilsoņu grupa noņēma Ļeņina ordeni no obeliska “Kijivas varoņpilsētai 1941–1945” galvaspilsētas Uzvaras laukumā. “Mums ir unikāla iespēja reiz par visām reizēm pieņemt lēmumus un tikt skaidrībā par visiem šiem objektiem,” uzsvēris pašvaldības pārstāvis.
Gagarinu prom
Krievijas iebrukums Ukrainā īpaši Rietumukrainas pilsētās izsaucis vēlmi atbrīvoties no visa, kas asociējas ar agresoru un padomju laikam raksturīgo “teritorijas iezīmēšanu” ar objektiem un nosaukumiem, kam visbiežāk trūka vēsturiskā konteksta ar attiecīgo vietu.
No pilsētu parkiem un laukumiem pazūd literātu Aleksandra Puškina, Ļeva Tolstoja, kosmonauta Jurija Gagarina bistes, gāzti ar Lielo Tēvijas karu saistītie pieminekļi padomju zaldātiem, kas neatradās uz kapiem. Paralēli notiek ielu, laukumu, skvēru pārdēvēšana, izskaužot neiederīgos krievu un padomju politisko un kultūras darboņu vārdus.
Tikai Ukrainas Aizkarpatu apgabala Mukačevē vien aprīļa sākumā šādā veidā mainīti apmēram 90 nosaukumi. Ironiskā kārtā Krievijas armijas ieņemtajās teritorijās notiek pretējais – tā Hersonas apgabala Heničeskā aprīļa vidū okupanti pašvaldības administrācijas ēkas priekšā uzstādīja betona pieminekli V. Ļeņinam. Nav zināms, no kurienes tas atvests, bet virs administrācijas ēkas pacēla sarkano karogu.
Notikumi Ukrainā tāpat aktivizējuši kaimiņvalsts Polijas darbu pie PSRS armiju slavinošo pieminekļu demontāžas. Tie vēl saglabājušies mazpilsētās un ciemos. Attiecīgais process notiek saskaņā ar 2016. gada likumu par totalitārās varas simbolikas aizvākšanu no publiskās telpas atbilstoši Polijas Nacionālās atmiņas institūta (IPN) rekomendācijām.
Novāc tos objektus, kas neatrodas uz apbedījumiem. Pēc IPN datiem, publiskajā telpā Polijā atrodas vēl aptuveni 60 pieminekļu, kas likti par godu padomju sarkanajai armijai. Jāpiebilst, ka pirmdien divi pieminekļi padomju karavīriem demontēti Ķēdaiņu rajonā Lietuvā.
