Agris Liepiņš: Dažs labs latvietis piekritis “Saskaņā” strādāt par latvieti 26
Tuvojoties vēlēšanām, Kremļa satelītpartija “Saskaņa” sākusi viltīgu tautas apmuļķošanas spēli. Katrai politiskajai partijai ir mērķis, ko tā vēlas sasniegt, un līdzekļi, ar kuru palīdzību šo mērķi sasniegt. Mērķis nemainās, līdzekļi var mainīties atkarībā no apstākļiem. “Saskaņas” mērķis palicis nemainīgs – pēc iespējas ilgāk noturēt Latviju Krievijas ietekmes sfērā. Putins to izteica ļoti konkrētos vārdos – sabrūkot Padomju Savienībai, vienā rītā neskaitāmi tūkstoši krievu pamodās svešā valstī. Kremļa satelītpartijas uzdevums ir panākt, lai krievi Latvijā nejustos kā savās mājās, lai viņi gribētu piederēt Krievijai un, ja reiz nabadziņiem jāmitinās Latvijā, tad lai tā atgādina Krievijas guberņu. Tāpēc Rīgu apsēduši viesmākslinieki no Krievijas, tāpēc visu laiku tiek uzkurināta intriga, kurā Jūrmalas mājā atbraukusi atpūsties Alla Pugačova ar Maksimu Galkinu, tāpēc “Saskaņa” referendumā atbalstīja krievu valodas noteikšanu par valsts valodu Latvijā un tāpēc Rīgas mērs Nils Ušakovs ļoti satraucas par Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri valsts skolās beidzot pāriet uz mācībām valsts valodā.
“Saskaņas” mērķis skaidrs – pēc iespējas ilgāk padomju okupācijas gados iebraukušo migrantu un viņu pēcteču vidū uzturēt apziņu, ka krievi atrodas ne savā valstī. Cik gan ilgi tādā stagnējošā, sevī iekapsulētā retorikā var dzīvot? Ilgi – jau vairāk nekā divdesmit piecus gadus! Un pat ar zināmiem panākumiem, kaimiņzemes propagandas televīzijas kanāliem piepalīdzot, atražot zināmu skaitu sev uzticamu jauniešu. Tomēr nekas nav mūžīgs. Divdesmit piecos gados ir izaugusi jauna, Latvijas valstī dzimusi krievu paaudze. Vismaz daļa no tās nealkst tik karsti pēc Krievijas, kā “Saskaņa” vēlētos, bet lēnām sāk sevi apzināties kā Latvijai piederīgus. Aizvien skaidrāk nojaušams, ka, piekopjot līdzšinējo retoriku, “Saskaņa” spēs izdzīvot vien tik ilgi, cik ilgi dzīvos vecā, mainīties negribošā un nevarošā padomjlaiku migrantu paaudze.
Tāpēc, lai tiktu pie varas un sasniegtu savus mērķus, “Saskaņa” nomainījusi pirmsvēlēšanu taktiku, izvēlējusies citus līdzekļus. Pēkšņi kļuvusi par eiropeisku, sociāldemokrātu ideju cauraustu partiju. Lai tik ļoti nedurtos acīs, ka “Saskaņa” pārstāv padomju okupācijas gados ieplūdinātos migrantus un to pēctečus, vēlēšanu listē parādījušās latviskas sejas. Līdzīgi kā deviņdesmitajos gados, kooperatīvu laikos, kad bijušo padomju virsnieku un krievu funkcionāru vadītajos kooperatīvos kāds latvietis strādāja par latvieti, būtu kam izlasīt papīrus latviešu valodā un sarakstīties ar valsts pārvaldes iestādēm, arī šobrīd dažs labs latvietis piekritis “Saskaņā” strādāt par latvieti.
Dievs ar tiem, kuri grib strādāt par latviešiem. Vērojamas daudz nepatīkamākas lietas – “Saskaņa” sākusi pūst miglu acīs, cenšoties iestāstīt, ka viņu partijas ideoloģiskās no-stādnes un mērķi ir tādi paši, kādi bija Latvijas politiķiem 1918. gadā, nodibinot Latvijas Republiku! Tā teikt – mēs neesam padomju okupācijas laikā ieplūdināto migrantu vēlmju pārstāvji, mēs paužam tās pašas idejas, kuras pauda Latvijas proklamētāji! “Saskaņas” kandidāts Valsts prezidenta amatam, mācītājs, kurš “Saskaņā” piestrādā par latvieti, nekautrējās citēt Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica 1917. gadā teikto, sagrozot viņa vārdus “Saskaņai” vēlamajā gaismā un paustajam piešķirot pilnīgi citu jēgu. Meierovics teica: “Par visām lietām mums jāpatur tuvāki Latvijas liktenis un tās vajadzības un prasības. Mums jāizlieto visi ceļi, lai sagādātu un izauklētu Latvijas laimi.”
“Saskaņas” prezidenta kandidāts Meierovica teikto pasniedza tā, ka varētu noprast – Meierovics, tāpat kā šobrīd “Saskaņa”, aicināja sadarboties ar Krieviju, jo tas Latvijai ļoti izdevīgi. Par teikto Meierovica radinieki bija ļoti sašutuši. Mūsu pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics Latviju redzēja kā Vakareiropai piederošu valsti, kā valsti, kuras vērtības balstās Rietumeiropas kultūrā.
“Saskaņa” turpinās pūst miglu acīs, un jo dienas, jo nekaunīgāk. Mums atliek vien saglabāt skaidru skatu un domāt ar savu galvu.
