Mēģinājumus izkrāpt no cilvēkiem kredītkaršu datus nav izdevies apturēt. Kāpēc policija ir bezspēcīga? 8
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mēģinājumus izkrāpt no cilvēkiem kredītkaršu datus, uzdodoties par atpazīstamu kurjerpasta kompāniju, joprojām nav izdevies pilnībā apturēt. Preču pasūtītājiem internetā ir jāatceras, ka Latvijas lielākās kurjerpasta kompānijas nekad neprasa priekšapmaksu par preces vērtību.
Kurjerpasta kompānija “Omniva” stāsta, ka zagļi turpina uzdarboties, un par to tiek saņemtas aizvien jaunas sūdzības. “Kopumā kopš gada sākuma esam saņēmuši apmēram 90 sūdzības par šādām krāpnieku aktivitātēm,” stāsta “Omniva” vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.
Saistībā ar krāpšanām janvārī, kad cilvēkiem melīgi tika piedāvāta “DPD” vai “Omniva” kurjerpastu norēķinu iesaiste ar mērķi izkrāpt kredītkaršu datus, Valsts policijā ir uzsākts kriminālprocess. ”
Šobrīd iegūtā informācija liecina, ka noziedznieki, kas uzdevās par “DPD Latvija” un “Omniva Latvija” darbiniekiem, visdrīzāk, atrodas ārvalstīs,” skaidro Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.
“Omniva” vadītāja Latvijā norāda, ka likumsargiem, iespējams, neizdodas slēgt daļu no krāpnieku izmantotajām vietnēm, kas varētu būt viens no iemesliem tam, ka krāpnieki turpina savas aktivitātes.
Gita Gžibovska iebilst, ka galvenā interneta vietne, kur janvārī bija bāzējušies kurjerpasta krāpnieki, šobrīd vairs nav pieejama, tomēr nenoliedz, ka arī Valsts policija joprojām saņem iesniegumus par iespējamiem krāpšanas mēģinājumiem.
“Interneta vietnes, kas atrodas ārzemēs, ierobežošana ir ilgstošs starptautiskās sadarbības process un atkarīgs no servera atrašanās valsts normatīvā regulējuma,” norāda Gita Gžibovska.
“Parasti kibernoziedznieki izvieto savus serverus ar noziedzīgu saturu valstīs, kuras nav ratificējušas Konvenciju par kibernoziegumiem, un sadarbība ar viņiem ir sarežģīta.
Pašlaik Valsts policija aktīvi attīsta Nacionālā rīka ieviešanas ideju, kas ļautu filtrēt ārzemju vietnes ar noziedzīgu saturu, tādējādi pasargājot mūsu iedzīvotājus no ļaundabīgo vietņu nejaušas apmeklēšanas.”
Arī informācijas tehnoloģijas drošības incidentu novēršanas institūcija “CERT.LV” informē, ka visu noziņoto lapu darbību ir izdevies apturēt.
“Mūsu rīcībā nav informācijas par lapām no janvāra krāpniecības viļņa, kas tiktu izmantotas atkārtoti, ” atklāj “CERT.LV” pārstāve Līga Besere. Tomēr situācijās, kad darbība ir apturēta pie viena uzturētāja (tā dēvētās hostinga kompānijas), krāpnieki lapu ar tādu pašu adresi var izveidot citā vietā, viņa piebilst.
“Iespējams, ir kāda krāpnieciska lapa, kuras aizvēršanas process nenorit tik raiti, vai arī lapa izveidota nesen un “CERT.LV” vēl nav saņēmusi informāciju par to,” pieļauj Līga Besere.
Lai sevi pasargātu no šādām atkārtoti izveidotām lapām, “CERT.LV” iesaka izmantot “CERT.LV” un “NIC.LV” DNS ugunsmūri https://dnsmuris.lv.
Ar līdzīgām krāpnieku aktivitātēm iepriekš ir saskāries arī “Latvijas Pasts”. “Pieredze liecina, ka krāpnieki uzdarbojas viļņveidīgi, turklāt raksturīgi, ka mēģinājumi izkrāpt kredītkaršu datus tiek vērsti brīžiem pret vienas, bet pēc kāda laika – pret citas kurjerpasta kompānijas klientiem,” stāsta “Latvijas Pasta” valdes loceklis Kristaps Krūmiņš.
Šobrīd krāpnieku aktivitātes saistībā ar “Latvijas Pastu” ir pierimušas, par nosacītu klusuma periodu ziņo arī “DPD Latvija”.
