Gleznu viltotāji pelna miljonus 8
Mākslas vēsturē ir bijuši daudzi ar gleznu viltojumiem saistīti skandāli. Piemēram, holandiešu gleznotājs Hans van Mēgerens (Han van Meegeren; 1889–1947) sapņoja par mākslas kritiķu atzinību, taču viņa talants palika nenovērtēts. Tad viņš nolēma pasaulei pierādīt savas prasmes, uzdodot paša darbus par holandiešu vecmeistaru gleznām. Un viņam tas arī izdevās – tā laika vadošie eksperti viņa gleznas novērtēja kā īstus 17. gadsimtā tapušus darbus. Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās un 40. gadu sākumā viņš pārdeva viltotas Jana Vermēra (1632–1675) gleznas pasaules līmeņa muzejiem. Starp pircējiem bija arī viens no nacistu līderiem –
Hermanis Gērings (1893–1946).
Kad vēlāk atklājās patiesība, van Mēgerenam tiesas sēdē bija jāuzglezno “jauns” Vermēra darbs, lai pierādītu, ka viņš tiešām nav pārdevis nacistiem oriģinālu, citādi viņš būtu sodāms ar nāvi. Kā sodu viņam piesprieda vienu gadu cietumā. Kopumā ar Vermēra viltojumiem, pārrēķinot pašreizējā vērtībā, viņš bija nopelnījis vairāk nekā 30 miljonus eiro.
2016. gadā mākslas pasauli satricināja lielākais viltojumu skandāls kopš van Mēgerena atmaskošanas. Slavenais izsoļu nams “Sotheby’s” atzina, ka 2011. gadā bija pārdevis viltotu nīderlandiešu māksliniekam Fransam Halsam (Frans Hals; 1582–1666) piedēvētu portretu. Izsoļu nams anulēja darījumu un atmaksāja pircējam 10 miljonus eiro, ko viņš bija samaksājis par viltoto gleznu. Tas notika pēc tam, kad uzņēmums, kas specializējās mākslas darbu autentiskuma pārbaudē, atklāja audeklā mūsdienu materiālus, pierādot, ka tas ir viltojums un to nevarēja uzgleznot 17.
gadsimtā.
Tajā paša gadā Francijā no Lihtenšteinas prinča privātās kolekcijas konfiscēja renesanses vācu gleznotāja Lūkasa Krānaha vecākā (Lucas Cranach;1472–1553) gleznu, kas varētu būt tā paša viltotāja veikums. Šīs un vēl 25 gleznas piederēja franču kolekcionāram Džuljano Rufīni. Viņš stāstīja, ka darbi ir no franču būvinženiera Andrē Borī kolekcijas. Rufīni uzstāja, ka viņš nekad nav teicis, ka tie ir īsti, un ka šīs gleznas par vecmeistaru oriģināliem pasludināja paši tirgotāji.
Divdesmit piecus gadus Portugāles valsts muzejā bija eksponētas divas 17. gadsimta holandiešu gleznotāja Rembranta (1606–1669) eļļas gleznas, kas izrādījās viltojumi. Eksperti secināja, ka krāsa satur vielas, kas kļuva pieejamas divus gadsimtus pēc vecmeistara nāves. Vilto ne tikai vecmeistaru, bet arī moderno mākslinieku, piemēram, Marka Rotko (1903–1970), Džeksona Poloka (1912–1956), Franca Klaina (1910–1962), darbus. Laikposmā no 1994. līdz 2009. gadam ņujorkiete Glafira Rosalesa divām mākslas galerijām pārdeva 63 viltotas gleznas par kopējo summu vairāk nekā 80 miljoni ASV dolāru (apmēram 75 miljoni eiro).
