Pievāc “aizmirstos” īpašumus 20
“Krāpniekus visbiežāk pievilina īpašums, par kuru to īpašnieks ilgstoši neliekas ne zinis,” atklāj Baiba Jaunbērziņa. “Īpašums netiek apsaimniekots, netiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis, kā tas bija arī ar šo mežu Sarkaņu pagastā. Īpašuma tiesības ilgi nereģistrē zemesgrāmatā. Vēl citos gadījumos mantinieki ilgstoši nenokārto mantojuma lietas.”
Ļoti bieži šos gadiem “aizmirstos” īpašumus krāpnieki “pievāc” pirmos, zibenīgi veicot krāpnieciskus darījumus. Pēdējā laikā ar viltotām, ārzemēs dzīvojošo tautiešu it kā izdotām pilnvarām visbiežāk mēģina izkrāpt mežus,” papildina Sandra Stīpniece.
Ko darīt?
Zvērinātu notāru pirmais ieteikums – gādāt par savu īpašumu, laikus reģistrējot to zemesgrāmatā un maksājot nekustamā īpašuma nodokli. Vismaz reizi gadā pārbaudīt ierakstus zemesgrāmatā.
“Ja cilvēks aizgājis mūžībā, atstājot mantojumu, nav jāgaida ne gads, ne pusgads, kā to dažkārt maldīgi domā ļaudis. Mantojuma lietu var uzsākt, tiklīdz izdota miršanas apliecība,” skaidro zvērināta notāre Sandra Jakušenoka “Pēc Civillikuma mantojums jāpieņem gada laikā, skaitot no mantojuma atstājēja nāves dienas. Bet šo termiņu var saīsināt, ja par mantojuma atklāšanos izsludina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, ko dara notārs, uzsākot mantojuma lietu. Izsludinot mantojumu, par tā atklāšanos var uzzināt visi – gan citi mantinieki, gan iespējamie kreditori. Izsludinātajā laikā nepieteiktās kreditoru prasības tiek dzēstas. Jo ātrāk sākta mantojuma lieta, jo mazākas iespējas izkrāpt mantu.”
