Viltīgi priekšlikumi par valodu bērnudārzos. Vai tiecas saglabāt krievvalodīgo bērnudārzus? 4
Ar garām un piņķerīgām diskusijām Saeimā virzās izmaiņu Izglītības likumā izskatīšana, jo vairāki deputāti iesnieguši priekšlikumus, kas ļautu arī turpmāk pastāvēt bērnudārziem, kuros pirmsskolas izglītības programma tiktu realizēta tikai mazākumtautību valodā.
Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, izskatot likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā, šos priekšlikumus noraidījusi, taču šāds komisijas lēmums vēl būs jāatbalsta Saeimas plenārsēdē.
Lai izskatītu tikai 12 priekšlikumus, komisijai bija nepieciešamas divas sēdes. Trešdien komisijas sēdē atbalstu neguva četru frakcijas „Attīstībai/Par” deputātu – Marijas Golubevas, Daniela Pavļuta, Ineses Voikas un Daces Bluķes – priekšlikums noteikt, ka latviešu bērnudārzi var rīkot dzimtās valodas nodarbības mazākumtautību bērniem.
Gan citi deputāti, gan Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone norādīja, ka nav īsti skaidrs, kā šādas nodarbības tiktu finansētas. Tāpat L. Vilsonei šķita nevietā normu par papildnodarbībām iekļaut pantā, kurā ir runa par mācību valodu kopumā. Tādējādi stingrais nosacījums par izglītību latviešu valodā tiktu it kā mīkstināts.
Latvijas Pašvaldību Savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure bažījās, ka šāda norma varētu likt pašvaldībām, kurās palikuši tikai latviešu bērnudārzi, atjaunot pirmsskolas bilingvālo izglītību.
M. Golubeva gan noliedza, ka tāds būtu mērķis, viņa tikai vēlējusies nodrošināt vienlīdzīgas tiesības visiem bērniem: bijuši vairāki pētījumi, kas apliecina, ka mazākumtautību bērniem, ja viņi nemācās dzimtajā valodā, nepieciešams papildu atbalsts.
Tiecas saglabāt krievvalodīgo bērnudārzus
Atstāt likumā vēl kādu spraugu krievvalodīgo bērnudārzu saglabāšanai tiecās arī „Saskaņas” deputāts Edgars Kucins, kurš vēlējās uzlikt pašvaldībām pienākumu regulāri noskaidrot vecāku viedokli par pirmsskolas un vispārējas izglītības programmu īstenošanas kvalitāti, kā arī par katrā izglītības iestādē īstenojamo izglītības programmu veidu pietiekamību un, ja vecāki pieprasītu, piemēram, mazākumtautību izglītības programmu, pašvaldībai būtu tā jānodrošina.
Tāpat viņš ieteica ieviest likumā pantu, kas dod izglītības iestādēm pēc savas izvēles īstenot arī mazakumtautību programmas.
L. Vilsone norādīja, ka šī norma ir pretrunā tām, kas jau ietvertas Izglītības likumā un paredz izglītošanos latviešu valodā.
Priekšlikumus noraidīja, taču zīmīgi, ka valdošās koalīcijas pārstāve M. Golubeva saskaņieša priekšlikumu atbalstīja. Jāpiebilst, ka panti, kas ļauj skolās īstenot mazākumtautību izglītības programmas, likumā joprojām saglabājas.
M. Golubeva kopā ar frakcijas biedriem rosināja arī likumā noteikt, ka mazākumtautību bērniem latviešu bērnudārzos tiek sniegts papildu atbalsts latviešu valodas apguvei. Komisija vienojās šādu normu iekļaut Vispārējās izglītības likumā, kur tas vairāk iederētos un kura grozījumi arī šobrīd tiek izskatīti Saeimā.
Pimenova viltības
Frakcijas „Saskaņa” deputāts Igors Pimenovs prasīja Izglītības likumā ieviest normu, kas liktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) izstrādāt un izdod vadlīnijas to bērnu uzskaitei, kuriem netiek nodrošinātas vietas bērnudārzos gan latviešu, gan mazākumtautību grupās.
Šādu izmaiņu nepieciešamību viņš skaidroja tā: diemžēl īsti nav zināms, cik vietu trūkst latviešu, cik krievu bērnudārzos. Tam komisijas deputāti piekrita: vairākkārt, runājot par vietu trūkumu bērnudārzos, nav izdevies no pašvaldībām saņemt precīzus datus par to, cik bērnu gaida vietu pirmsskolās un tieši kādas izglītības programmas viņu vecāki izvēlējušies.
Vairākkārt pierādījies, ka vismaz Rīgā, kur rindu elektroniskā uzskaite ir augstākā līmenī, tieši uz latviešu grupām bērnudārzos ir garākas rindas, tātad tiem, kas vēlas latvisku pirmsskolas izglītību, rindā jāgaida ilgāk.
Taču I. Pimenova nākamais priekšlikums pierādīja, ka viņš raizējas ne jau par vietu trūkumu latviešu bērnudārzos, bet gan mēģina panākt mazākumtautību (lasi – krievu) bērnudārzu saglabāšanu.
Proti, nākamais ierosinājums paredzēja: ja saglabāsies pieprasījums pēc dažādās valodās īstenojamajām pirmsskolas izglītības programmām, tādas būs ne tikai jāīsteno, bet VARAM vēl būs nodrošina mērķdotācijas pašvaldībām nelatvisku bērnudārzu uzturēšanai!
Līdz ar to I. Pimenova ierosinājumi tika noraidīti. Tā vietā komisija izveidoja savu priekšlikumu, kas tomēr uzdod VARAM pienākumu izveidot reģistru, kurā gan tiktu uzskaitīti bērni, kas gaida bērnudārzu rindā visā Latvijā, gan arī varētu tikt izmantots kā platforma, caur kuru vecāki reģistrē bērnu rindā.
Iesaka ministrijai būt aktīvākai
Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens („Jaunā vienotība”) ieteica VARAM kā pašvaldību uzraugam arī aktīvāk darboties, lai novērstu rindas uz bērnudārzu. „Rindā ir ap 7000 bērnu, kam nepietiek vietas bērnudārzos.
Ja tāda pati situācija būtu ar skolu pieejamību, pieņemu, ka valstī jau būtu revolūcija,” šķendējās A. Ašeradens.
Izmaiņas Vispārējā izglītības likumā, kas uzdos katram pašvaldību dibinātam bērnudārzam veidot arī latviešu grupas, komisijai trešajā lasījumā vēl jāizskata.
