Viltīgi gardais dzēriens, kas padara resnu un izraisa atkarību. Narkologs Strazdiņš brīdina neaizrauties! 0
Karstā vasaras dienā vairāk nekā parasti gribas padzerties, un arī ārsti nemitīgi atgādina, ka šādā laikā jāuzņem vairāk šķidruma, lai nenotiktu organisma atūdeņošanās jeb dehidrācija. Daudzi par labāko slāpju remdētāju uzskata alu, taču narkologs Jānis Strazdiņš iesaka ar to nepārspīlēt. “Lielveikalu plaukti ir pilni ar dažāda veida minerālūdeņiem, labāk izvēlēties kādu no tiem,” iesaka ārsts.
Tiesa, veikalu plauktos ir arī papilnam alus – tā ir pat vairāk nekā minerālūdeņu, novērojis ārsts. “Agrāk tādā daudzumā alus nekad nav bijis nopērkams,” uzskata Jānis Strazdiņš. Ar dažādiem reklāmas paņēmieniem alus dzeršana tiek ļoti popularizēta – tiek izgudrotas arvien jaunas šķirnes, to var nopirkt gan līdzņemšanai, gan dzert atdzesētu kādā no alus dārziem, kuri aug kā sēnes pēc lietus. “Daudzās valstīs pastāv alus kultūra. Vairāk nekā citus alkoholiskos dzērienus to dzer, piemēram, Vācijā, Austrijā un Beļģijā. Arī pie mums alus kultūra attīstās,” saka ārsts, taču piebilst: “Alus ir tāds pats alkoholiskais dzēriens kā citi – tas veldzē, bet arī izraisa reibumu.”
Maldīgi domāt, ka alus labi remdē slāpes. Gaišais alus iedarbojas arī kā diurētiķis: kad to iedzer, vairāk gribas čurāt, tātad organisms no šķidruma atbrīvojas pastiprināti un jādzer atkal, lai neatūdeņotos. Diurētiskā efekta dēļ no gaišā alus nereibst tik stipri kā no tumšā, taču otrajā ir lielāka alkohola koncentrācija: divos litros tumšā alus ir gandrīz tikpat daudz alkohola kā šņabja pudelē.
Alu uzskatot par nevainīgu dziru, daudzi to lieto stipri par daudz. Pastāv pat tāds jēdziens kā alus alkoholisms – cilvēks ir atkarīgs no alkohola, dzerdams vienīgi alu. Arvien biežāk tā notiek ar jauniešiem, kuri miestiņu patērē veselām kastēm. Deva pieaug, vajag arvien vairāk, lai sasniegtu patīkamo skurbuli. “Izārstēties no alus alkoholisma ir ļoti grūti, jo alus ir garšīgs. Šķiet – nekas jau nebūs, tas ir tikai alus. Cilvēks ir vājš un nespēj turēties pretī industrijai, kas to plaši reklamē. Un kur nu vēl visas sporta spēles – futbols, hokejs, kur par katru golu ir jāiedzer!”
Alū esošās rūgtvielas turklāt pastiprina apetīti – ja dzer, tad gribas arī uzēst. Ar alu labi sader ēdieni, kas nav tie veselīgākie, – desiņas, šašliks vai čipsi. Tāpēc alus dzērājiem veidojas alus vēderi – nevis no paša dzēriena, bet no tā, ko piekož klāt. “Austrijā krogos ir tādi galdi, kuros izveidotas speciālas iedobes alus vēderiem. Bārmenis ielej alu kausā un aizslidina pa galdu, līdz kauss nobremzē pie lielā vēdera,” pastāsta Jānis Strazdiņš. Vēl kāds alus “blaukusefekts” – rūgstošie dzērieni atstāj stipru smaku, tāpēc alus dzērājs sajūtams jau pa gabalu.
Ja tomēr karstā dienā roka tā vien stiepjas pēc norasojušās alus pudeles, labāk dzert vieglu alu. Uzskata, ka vienā reizē nevajadzētu lietot vairāk par 1-2 alkohola devām – tie būtu 1-2 kausiņi ar 0,3 litru ietilpību. Tomēr arvien plašāk izskan viedoklis, ka devu skaitīšana rada vien ilūziju par veselīgu dzīvesveidu, tāpēc izskan aicinājumi iedzeršanu ikdienā atmest vispār.
