Halucinācijas un redzes dubultošanās viena metālā vāciņa dēļ… Par drošu maltīti 0
Kad dārzā var atrast visādus labumus, nošķīt pa zaļai lapai vai saules zaķīši lēkā uz galda atstātā ēdiena šķīvī, pieaug saslimstība ar dažādām zarnu infekcijām.
Neatkarīgi no ierosinātāja sākumā akūtu zarnu infekciju izpausmes ir ļoti līdzīgas. Precīzu diagnozi var noteikt tikai laboratoriskos izmeklējumos, jo zarnu infekcijas ir viltīgas un zem tām mēdz maskēties arī citas ar zarnu iekaisumu saistītas saslimšanas, tostarp apendicīts, sepse u.c.
Zarnu infekciju un parazitāro slimību speciāliste Ilze Bērziņa skaidro, ka saslimšanu pārsvarā izraisa gan higiēnas iemaņu trūkums, gan ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, kad iedzīvotāji iegādājas produktus, kas tiek ilgstoši uzglabāti, neievērojot produkta lietošanas derīguma termiņu. Nereti slimnīcā ar zarnu infekcijām nonāk vairāki vienas ģimenes locekļi vai dažādu korporatīvo pasākumu dalībnieki.
Zarnu infekciju ierosinātāji – mikroorganismi (stafilokoki, zarnu nūjiņas, salmonellas u.c.) – pārtikas produktos nokļūst dažādos veidos. Visbiežāk tas notiek, ja produktus nepareizi uzglabā, nepietiekami termiski apstrādā, ēdiena gatavotājs neievēro personisko higiēnu (nemazgā rokas), viņam ir bojāta āda vai augšējo elpceļu iekaisums, piemēram, tonsilīts (angīna). Mikroorganismi nokļūst uz pārtikas produktiem un sāk izdalīt toksīnus. Tie rada kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus – vemšanu un caureju.
Reizēm akūtas zarnu infekcijas var noritēt arī bez caurejas, tikai ar vemšanu un vēdergraizēm. Toksīni ietekmē asinsspiedienu un sirdsdarbību, dažkārt cilvēks var zaudēt pat samaņu. Šādu pazīmju dēļ saslimušais var nepareizi uzskatīt, ka vemšanas iemesls ir nevis zarnu infekcija, bet gan augsts asinsspiediens vai migrēna.
Arī mājas apstākļos gatavoti konservi ne vienmēr ir droši lietošanai. Piemēram, ar metāla vāciņu aizvākotos konservos var palikt botulīna nūjiņa, kas bezgaisa telpā pastiprināti producē toksīnu. Tas iedarbojas nevis uz gremošanas, bet gan nervu sistēmu, tādēļ pacienti pirmās inficēšanās pazīmes – redzes dubultošanos un miglošanos, rīšanas traucējumus un pat halucinācijas – parasti saista ar citu slimību, nevis ar ēdienu un iespējamo zarnu infekciju.
I. Bērziņa atgādina, ka, pamanot iepriekš minētās pazīmes un pašsajūtai turpinot pasliktināties (bieža vemšana, caureja, reiboņi, sirds un nieru darbības traucējumi, urīna samazināta izdalīšanās, liels nespēks, krampji rokās, kājās un pirkstos), nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība.
Lai izvairītos no zarnu infekcijām, kuras īpaši ātri izplatās siltajos gadalaikos, rūpīgāk jāseko līdzi pārtikas un dzeramā ūdens kvalitātei, jāievēro personiskā higiēna, jo tai ir būtiska nozīme zarnu nūjiņu izraisīto infekciju profilaksē.
