Kādas ir gaisa kondicionēšanas negatīvās ietekmes 0
Karstā laikā patvērumu no svelmes rodam telpās, kur darbojas gaisa kondicionētājs. Tam ir daudz priekšrocību, taču šoreiz – vairāk par to ietekmes negatīvo pusi.
Kondicionētāji paredzēti cilvēkam labvēlīgāka mikroklimata radīšanai, komforta, garīgo un fizisko darbspēju uzlabošanai. Tiesa, daudziem mākslīgais vēsums netīk un izraisa veselības traucējumus.
Likuma prasības
Mikroklimata normatīvos lielumus atbilstīgi veicamā darba smaguma pakāpei un siltajam/aukstajam laikam nosaka Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 359 Darba aizsardzības prasības darba vietās. Kā norāda Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne, šie normatīvi rekomendējami darba vietām, kuras izveidotas līdz 2010. gada 1. janvārim, kad stājās spēkā šie noteikumi, bet obligāti tām, kas dibinātas pēc minētā datuma vai pašlaik tiek veidotas.
Valsts darba inspekcijas pieredze liecina, ka daudzos gadījumos, kad darbinieki sūdzējušies par mikroklimatu darba vietā, darba devējs saprot, ka viņi nepiemērotos apstākļos padara mazāk un biežāk pieļauj kļūdas, tāpēc ir gatavi tos novērst. Tāpēc, ja mikroklimats darba telpās neapmierina, par to nevajadzētu pukoties klusībā, bet gan informēt darba devēju.
Risinājumi – dažādi
Latvijā ir darbavietas ar mūsdienīgām gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām un arī tādas, kurās par telpu mikroklimatu nav gādāts, tāpēc darbiniekiem jāstrādā nepiemērotos, reizēm pat necilvēcīgos apstākļos. Tomēr Valsts darba inspekcija par to pēdējos piecus gadus nav saņēmusi vairāk par 16 sūdzībām gadā. Visbiežāk par paaugstinātu gaisa temperatūru darba vietā sūdzējušies biroju un tirdzniecības uzņēmumu darbinieki, sabiedriskajā ēdināšanā (virtuvē) nodarbinātie, kā arī transporta līdzekļu vadītāji.
Valsts darba inspekcija savos rīkojumos parasti nenorāda tik konkrētus risinājumus kā kondicionētāja uzstādīšana, ventilatoru izvietošana un tamlīdzīgi, jo katrā situācijā tie iespējami atšķirīgi. Vienā gadījumā var mainīt darba laiku, piemēram, preces ar autotransportu piegādāt agrās rīta stundās vai vēlu vakarā, kad vēsāks. Citkārt var atļaut biroja darbiniekiem strādāt attālināti. Reizēm iespējams ilgtermiņa risinājums, piemēram, izbūvēt ventilācijas sistēmu vai īrētās biroja telpas mainīt pret citām ar piemērotu mikroklimatu. Darba devējam pašam jāizlemj, kā nodrošināt uzņēmuma darbiniekiem veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Turklāt, kā norāda Linda Matisāne, vadītājam būtu svarīgi lēmumu pieņemt kopā ar darbiniekiem, lai mikroklimats darbavietā nekļūtu par konfliktu avotu.
Labāk nepierast
Pētījumi liecina, ka cilvēki labāk jūtas dabiski ventilētā vidē, kaut gan, protams, karstā laikā no svelmes efektīvāk sargā kondicionētājs. Tomēr ir pierādīts, ka ilgstošā laika periodā uzturēšanās tikai kondicionētā vidē var vājināt pielāgošanās spējas temperatūras pārmaiņām, tāpēc Derma Clinic Riga ārste rezidente dermatoveneroloģijā Gunita Žukovska iesaka nepierast pie kondicionētāja arī mājās.
Ja, strādājot telpās, kurās darbojas kondicionētājs, jūtams pastāvīgs nogurums, saaukstējamies vai apsaldējam sprandu, tas varētu būt saistīts ar gaisa vēsinātāja darbību. Visvairāk tas kaitē, ja ierīces radītā gaisa plūsma ir pārāk spēcīga un pūš tieši virsū. Sapūstajās vietās vēsā gaisa ietekmē saspringstot muskuļiem, tiek traucēta mikrocirkulācija, var rasties iekaisums un smeldze.
Pēdējā laikā daudz runā par slimo ēku sindromu, kad cilvēks darba vietā jūtas slikti, viņu māc nogurums, miegainība, galvassāpes, ir iesnas, taču, aizejot mājās, pašsajūta uzlabojas. Tas atkarīgs, no kādiem materiāliem būvēta ēka, vielām, kas izmantotas apdarei, un tamlīdzīgi. Iespējams, arī gaisa kondicionētājs ir viens no iemesliem, kāpēc attīstās šis sindroms.
Izmantojot kondicionētājus, gaisā samazinās skābekļa un palielinās ogļskābās gāzes daudzums, kas var izraisīt miegainību un koncentrēšanās grūtības. Sākumā šķiet, ka mikroklimats ir uzlabojies, taču, strādājot šādā vidē gadiem ilgi, mēdz rasties pretējs efekts – samazināties koncentrēšanās spējas, parādīties miegainība un galvassāpes, it īpaši kondicionētājus regulāri un pienācīgi nekopjot.
Nevēlamās svārstības
Ja no telpas, kurā darbojas kondicionētāji, izejam laukā karstumā, organismam rodas pamatīgs stress. Temperatūras starpībai nevajadzētu būt lielākai par astoņiem grādiem. Dažiem tās ietekmē pazeminās imunitāte un par sevi liek manīt organisma vājā vieta, piemēram, tiek sapūsts sprands un pleci. Īpaši jāsargās veciem, arī hroniski slimiem cilvēkiem, piemēram, zema temperatūra, kas panākta kondicionētāja ietekmē, var veicināt astmas paasinājumu.
Sausina ādu un gļotādas
Ja kondicionētājam nav gaisa mitrināšanas funkcijas, tas izteikti samazina gaisa mitrumu, izvelkot to no apkārtējās vides: gaisa, ūdens traukiem, cilvēku organisma.
Ādai zaudējot tajā esošo dabisko mitrumu, var rasties sausuma un niezes sajūta. Tā zaudē elastību, un tiek veicināta krunciņu veidošanās.
Ja āda nav vesela, piemēram, ir atopiskais dermatīts vai psoriāze, samazinās tās aizsargspējas. Gunita Žukovska salīdzina ādu ar ķieģeļu sienu. Ja visi ķieģelīši ir vienādi un saistošā viela starp tiem stingra, tā turas stabili. Bet, ja viens ķieģelis ir kvadrātveida, otrs – apaļš, veidojas ieejas vārti mikrobiem, baktērijām un vīrusiem.
Ādai var palīdzēt, lietojot mitrinošu krēmu. Vairākas reizes stundā var atvēsināties ar izsmidzināmu termālu ūdeni.
Telpā, kurā darbojas gaisa kondicionētājs, mitrumu zaudē arī acu gļotāda. Tie, kuriem ir sausas acs sindroms, ar laiku sāk just izteiktu diskomfortu: svešķermeņa sajūtu acīs, acu graušanu, dedzināšanu, un tās var būt apsārtušas. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, vasarā cilvēku skaits ar šādām sūdzībām pieaug divkārt.
Sausas acs sindroma gadījumā profilaksei ieteicams uzņemt daudz šķidruma (aptuveni 2 litrus dienā) un lietot mākslīgo asaru pilienus.
Mitrumu zaudē arī mutes un deguna gļotādas, kas kļūst vieglāk ievainojamas, palielinot infekcijas attīstības risku.
Mikroorganismiem tīkama vide
Gaisa kondicionētāji samazina gaisā dažādu ieelpojamo alergēnu, piemēram, ziedputekšņu klātbūtni, tādējādi mazinot alerģijas izpausmes. Savukārt, ja iekārtas filtri netiek regulāri mainīti, tajos sakrājas putekļu, matu un citu alergēnu daļiņas, kas cirkulē telpā. Tāpat arī, ja kāds birojā ir saslimis un šķauda, mikroorganismi līdz ar kondicionētāja gaisa plūsmu virmo apkārt.
Kondicionēšanas sistēmā veidojas kondensāts un krājas mitrums – ideāla vide baktērijām, sēnītēm un vīrusiem, kas, iedarbinot kondicionētāju, nokļūst gaisā. Taupības dēļ kondicionēšanas sistēmas tīrīšana un filtru maiņa ne vienmēr notiek pietiekami bieži un kvalitatīvi, lai gan pēdējos piecos gados Valsts darba inspekcija sūdzības par to nav saņēmusi.
Stāvoši ūdeņi tīk arī baktērijām legionellām, kas tiek izvadītas no kondicionētāja. Ieelpojot ūdens daļiņas, kuras satur šo baktēriju, iespējams saslimt ar potenciāli nāvējošo leģionāru slimību, kas norit līdzīgi pneimonijai. Tā ieguva savu nosaukumu 1976. gadā pēc slimības uzliesmojuma ASV kara veterānu sanāksmē, jo viesnīcā, kur mitinājās dalībnieki, gaisa kondicionēšanas sistēmā bija savairojušās šīs baktērijas. Nekopjot kondicionēšanas sistēmas, tajās var iemājot arī sēnītes aspergillas, kuras izraisa grūti ārstējamu plaušu infekciju.
* I – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai arī tā ir ļoti neliela (vienkāršs statisks darbs pie datora);
II – strādājot ar vidēji lielu vai lielu fizisku piepūli, piemēram, ar pastāvīgu vai ilgstošu pārvietošanos, līdz 10 kg smagu priekšmetu celšanu un pārvietošanu (autoiekrāvēju vadītāji, dažādu iekārtu operatori u.c.);
III – smags darbs. kas saistīts ar pastāvīgu pārvietošanos, smagumu, kas sver vairāk par 10 kg, celšanu (darbs noliktavās, būvniecībā, kraušana u.c.).
Uzziņa
Par pārāk lielu aukstumu (piemēram, no kondicionētāja) vai karstumu, kas pārsniedz normatīvajā aktā noteiktās temperatūras, darbinieki var vērsties ar iesniegumu Valsts darba inspekcijā, tomēr vispirms par šo problēmu vajadzētu runāt ar darba devēju.
Padomi
> Svarīgi kondicionētāju telpā pareizi izvietot, lai tas nepūš tieši virsū cilvēkiem.
> Ja ieslēgts kondicionētājs, jāaizver logi, lai tas nedzesē arī telpā ieplūstošo silto gaisu.
> Lai arī kondicionētāja atvēsinātajās telpās mazāk slāpst, nedrīkst aizmirst ik pa laikam padzerties, jo telpā ir sauss gaiss.
