Viltīgā un strīdīgā ureaplazma 1
Ja organismā savairojusies ureaplazma, nav pamata to saistīt ar viena vai otra partnera sānsoli attiecībās, jo šis mikrobs ir maksts normālas mikrofloras sastāvdaļa, kas var kaitēt, vienīgi pārlieku savairojoties. Taču ārstu domas par to, ko iesākt ar šīm sīkbūtnēm, atšķiras.
Kombinētas ginekoloģiskas un uroloģiskas saslimšanas pašlaik ir izplatītas visā pasaulē. Ureaplazmas infekcija ir viena no tām. Ja veiktu analīzes, ureaplazmas atrastu ļoti daudziem, taču problēmas tās sagādā tikai daļai cilvēku, teic ginekoloģe Māra Zumente.
Ureaplazma ir mikrobs, kuru dēvē par baktēriju, kaut gan tā īsti šai saimei nepieder. Tā kā ureaplazmai nav apvalka, to nevar atklāt, ņemot parasto maksts uztriepi. Šim nolūkam jāveic speciāls uzsējums.
Ja tās netraucē un nekaitē veselībai, uztraukumam nav iemesla. No nevēlamajām sīkbūtnēm jācenšas atbrīvoties, ja ir pastiprināti izdalījumi no maksts, sāpes seksa laikā, diskomforta sajūta, bieža urinācija un citi urīnpūšļa kairinājuma simptomi, kas var liecināt par maksts un urīnceļu iekaisumu.
Ureaplazmas nedarbi
Ureaplazma ir viltīga saslimšana, ko var salīdzināt ar piena sēnītes infekciju, kas uzliesmo organismam nelabvēlīgos apstākļos, novājinoties imunitātei.
Piena sēnīte dzīvo dzimumorgānu ārpusē, bet ureaplazma – mazajā iegurnī un var izraisīt iekaisumu urīnpūslī, olvados un dzemdē. Nereti to atrod arī mazām meitenēm, kurām ir izdalījumi, nieze un biežas urīnceļu kaites.
Ureaplazmas makstī var mitināties vienas pašas vai arī kopā ar citiem mikroorganismiem: piemēram, mikoplazmām, sēnītēm, gardnerellām, izraisot tā saukto bakteriālo vaginozi, kad mēdz būt balti vai pelēcīgi krējumveida izdalījumi ar nepatīkamu smaku, nieze un dedzināšanas sajūta.
Nejauko aromātu rada galvenokārt gardnerellas, savukārt ureaplazmas izraisa sāpes un smaguma sajūtu vēdera lejasdaļā, urīnceļu un urīnpūšļa kairinājumu seksa laikā.
Mikrobi mēdz aktivēties pirms mēnešreizēm, kad dzemdes gļotāda kļuvusi pilnasinīgāka nekā parasti, tādēļ var saasināties sūdzības un būt vairāk izdalījumu.
Olvadi ureaplazmu ietekmē kļūst tūskaināki un vājāk saraujas, tādēļ olšūnai ir mazākas iespējas satikties ar spermatozoīdu. Vai dzimumceļos nav savairojušās šīs sīkbūtnes, vajadzētu pārliecināties, ja neiestājas grūtniecība. Nevar droši apgalvot, ka tās ir vienīgais problēmas iemesls, tomēr pieredze liecina, ka daudzi pāri pēc infekcijas izārstēšanas tiek pie gaidītā bērniņa.
No pārmaiņām, pārliekas tīrības un stresa
Ureaplazmu savairošanos var izraisīt jebkādi apstākļi, kas prasa organisma pielāgošanos un ietekmē veselības stāvokli, piemēram, stingras diētas ievērošana, vitamīnu trūkums, ilgstoša atrašanās lidmašīnā, izmaiņas ūdens kvalitātē, mazā iegurņa orgānu slimības, saaukstēšanās un citas saslimšanas, kas vājina imunitāti.
Ureaplazmas izpausmes var izraisīt gan negatīvs, gan pozitīvs stress. Daudzas sievietes pārāk daudz strādā. Kad beidzot pienāk atvaļinājums un viņas atslābst, sāk izpausties pāridarījumi organismam, liecina dakteres Zumentes pieredze.
Ureaplazmu savairošanos var veicināt pārāk cītīga maksts mazgāšana un skalošana.
Katrai sievietei ir sava unikāla iekšējā mikroflora, kurā nevajag iejaukties, lai neiznīcinātu laktobaktērijas, kas uztur atbilstošu maksts skābumu un pasargā no nevēlamiem mikrobiem.
Dzimumorgānus vajadzētu kopt tikai no ārpuses ar ūdeni vai intīmhigiēnas līdzekļiem, kas satur no sūkalām iegūtas pienskābās baktērijas – dabisko laktobaktēriju līdzinieces –, kā arī kumelītes un citus dezinficējošas iedarbības augu ekstraktus.
Seksa laikā ne tikai sievieti, bet arī vīrieti no ureaplazmām pasargā prezervatīvs, kas uzvilkts jau mīlas brīža sākumā un neļauj partneriem apmainīties ar dzimumorgānu mikrofloru.
Drauds grūtniecībai?
Ureaplazmu savairošanās var radīt sarežģījumus grūtniecības norisē, taču analīzes to noteikšanai jāveic tikai tad, ja ir izmaiņas urīna analīzēs, pastiprināti izdalījumi no maksts un citas sūdzības. Dažkārt gadās, ka sievietei atklāj ureaplazmas, taču viņa nepaspēj tās izārstēt, līdz iestājas grūtniecība. Tad nevajag pārlieku uztraukties, jo bieži vien, ja topošā māmiņa ir pozitīvi noskaņota, mazuļa gaidīšana liek organismam mobilizēties un pašam uzveikt ureaplazmas. Tiesa, atsevišķos gadījumos tās mēdz ietekmēt apaugļoto olšūnu, provocējot spontānu abortu vai dzemdību sākšanos priekšlaikus.
Grūtniecības laikā nereti aktivējas urīnceļu infekcijas. Tad svarīgi atšķirt, vai tās ir ureaplazmas vai citu baktēriju izraisītas.
Ja pāris nav bijis piesardzīgs, gadās, ka vienam partnerim šos mikrobus atrod, bet otram – ne, jo organisms ir pret tām imūns. Taču, pat ja nekādu simptomu nav, vajadzētu ārstēties abiem. Citādi problēmas mēdz atkārtoties.
Vīriešiem ureaplazma sūdzības izraisa retāk nekā sievietēm. Visbiežāk ir diskomforta sajūta urinējot un noplūstot spermai. Lai analīzes būtu precīzas, svarīgi pirms tam kādu laiku nečurāt un nemīlēties, lai baktērijas neaizskalotos.
Ja vīrietim ir ureaplazmas, bieži vien spermā atrod palielinātu leikocītu skaitu un ultrasonoskopijas izmeklējums liecina par prostatas iekaisumu.
Antibiotikas vai labās baktērijas?
Ureaplazmas infekciju parasti var viegli izārstēt desmit dienu laikā ar antibiotikām. Tās jāizvēlas pēc iespējas draudzīgākas ne tikai sievietes, bet arī vīrieša organismam.
Nav gan drošu garantiju, ka infekcija neatkārtosies.
Pēc dakteres Zumentes domām, ja antibiotikas lietotas jau divas reizes, taču ureaplazma nav izzudusi, medikamenti atkārtoti vairs nebūtu jālieto.
Tomēr, ja baktērijas izraisa sūdzības un tām ir piemēroti vairošanās apstākļi, bez ievērības tās nedrīkst atstāt, jo iekaisums var izplatīties dziļāk urīnpūslī, olvados un dzemdē.
Lai uzveiktu ureaplazmu, svarīgi mazināt pārslodzi un stresu. Dažkārt, lai atjaunotu makstī normālu vidi, labās baktērijas ieteicams papildus piegādāt ar vaginālo lodīšu palīdzību. To lietošanu vajadzētu saskaņot ar ārstu.
Ja paciente nevēlas lietot zāles vai arī ārstam šķiet, ka tas nav nepieciešams, ureaplazmas infekciju var palīdzēt uzveikt imunitāti spēcinoši līdzekļi, piemēram, dzērvenes, vitamīnu, fermentu un fito preparāti.
Kad vēl ārstēt ureaplazmu * Eiropas valstīs analīzes ureaplazmas noteikšanai pirms mākslīgās apaugļošanas procedūras neuzskata par obligātu pasākumu, tomēr daktere Zumente uzskata, ka drošības dēļ, lai procedūras veiksmīgu iznākumu neapdraudētu iemesls, ko iespējams novērst, to vajadzētu darīt. * Pirms kontracepcijas spirāles ievadīšanas un jebkuras ārstnieciskas manipulācijas, kas notiek, iejaucoties sievietes organismā, piemēram, dzemdes dobuma apskates, olvadu pārbaudes vai jebkādas ginekoloģiskas operācijas, kas varētu baktērijas aktivēt un izplatīt tālāk. * Ja ir bijis spontānais aborts, priekšlaicīgas dzemdības un tiek plānota grūtniecība.
|
