Uzveic slimību pašas spēkiem 11
Pediatres Ineses Sproģes pieredze gan liecina pavisam ko citu. Viņai dzīves laikā piesūkušās daudzas ērces. Aptuveni pirms pieciem gadiem sākušās veselības problēmas – izsitumi, nogurums, bezmiegs, sāpes plecā, un roka pamazām kļuvusi pavisam nekustīga.
– Ilgstoši apmeklēju dažādus ārstus, izsakot aizdomas par Laimas slimību, taču tās neviens neapstiprināja. Man bija četras negatīvas asinsanalīzes, – atceras Inese Sproģe. – Kad vairs nebija, kur meklēt palīdzību, sazinājos ar ASV privātajiem institūtiem un klīnikām, kur specializējas laimboreliozes ārstēšanā un veic pētījumus. Saņēmu kaudzi ar grāmatām internetā un pa pastu, telefoniski konsultējos gan ar speciālistiem, gan cilvēkiem, kuri izārstējušies no smagas Laimas slimības, studēju laimboreliozei veltītos ikgadējo konferenču materiālus. Palīdzēja arī ājurvēdas un Ķīnas medicīnas zināšanas. Lai izveseļotos, labāk eksperimentēt, nekā nedarīt neko. Sāku lietot dabiskās antibiotikas. Acīmredzot tās iztīrīja organismu no blakusinfekcijām un stiprināja imunitāti. Pēc tam bija sprādziens! Pēkšņi sajutu sāpes visās locītavās, kādu agrāk nebija. Piekto reizi veicot analīzes, tās bija pozitīvas, kas apstiprināja manas aizdomas par laimboreliozi.
Kā stāsta daktere, visbiežāk Laimas slimība izpaužas tiem, kuru organismā ir arī citi nevēlami mikrobi, piemēram, Epšteina-Barra vīruss un tamlīdzīgi. Ja imunitāte ir pietiekami spēcīga un nav noslogota cīņā ar citām infekcijām, laimborelioze var nelikt par sevi manīt.
Dažkārt analīzes mēdzot būt arī viltus pozitīvas, piemēram, ja organismā snauž sifilisa vai citu infekciju izraisītāji.
Pediatre uzsver, ka pētījumos par Laimas slimību atklātais, praksē novērotais un viņas pašas pārbaudītais lielākoties nav zinātniski pierādīts, jo tam vajadzīgs ilgs laiks un lieli līdzekļi, bet borēlijas sāktas izzināt tikai pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.
