Pediatres personiskā pieredze, Laimas slimību ārstējot dabiskiem līdzekļiem. 9 dabiskie līdzekļi laimboreliozes slimniekiem 11
Vai tiešām vainojama ērce?
Aptuveni puse cilvēku savu liktenīgo ērci nepamana, jo tā ir sīka kā magones sēkliņa un mēdz piesūkties ne tik redzamā vietā. Modrību nedrīkst zaudēt arī tie, kuri vakcinējušies pret ērču encefalītu, jo nav pasargāti no inficēšanās ar laimboreliozi jeb Laimas slimību. Daudziem sastapšanās ar sīko kukaini beidzas bez sekām vai ar veiksmīgu izārstēšanos. Taču bieži vien inficēšanās notiek nemanāmi, un slimība negaidīti uzliesmo pēc ilgāka laika, pat vairākiem gadiem. Ielaistas vēlīnas formas ārstēt ir visgrūtāk. Tomēr arī tad viltīgo kaiti iespējams uzveikt, tikai tas prasa vairāk laika, pacietības un līdzekļu.
“Man ir 75 gadi. Pirms pāris gadiem piesūcās ērce. Kopš tā laika mokos ar sirds vājumu, dzeru zāles it kā uz nervu pamata, ceļas asinsspiediens. Ārsti uzskata, ka tā ir vecuma vaina,” raksta žurnāla “Praktiskais Latvietis” lasītāja. “Lūdzu pastāstiet par Laimas slimības vēlīno formu, kad infekcija it kā nav pārslimota, taču parādās sekas! Šķiet, pie mums tās ārstēšana vēl ir bērna autiņos. Kādas ir alternatīvas ārstēšanas metodes? Vai varat iztaujāt pediatri Inesi Sproģi, kura studējusi ASV?”
Laimboreliozes gadījumā pēc ērces piesūkšanās uz ādas var parādīties sarkans plankums un izpausties gripai līdzīgi simptomi, taču cilvēki ne vienmēr šīm pazīmēm pievērš uzmanību. Var arī nebūt nekādu izpausmju, bet reizēm pēc ilgāka laika, pat daudziem gadiem, rodas sāpes locītavās – sāp viens celis vai elkonis, plecs, plaukstas vai potītes, tās var būt pietūkušas un stīvas. Mēdz uznākt sirds vājums, nespēks, izteikts pēcpusdienas nogurums, nomākts garastāvoklis, trauksme, viegla aizkaitināmība, miega traucējumi – miegainība vai bezmiegs.
! Nereti Laimas slimību ir grūti diagnosticēt, jo tikai aptuveni 50% gadījumu parādās pārmaiņas asinsanalīzēs.
Tomēr Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra virsārste Velga Ķūse uzsver, ka gan agrīnu, gan vēlīnu Laimas slimību parasti var noteikt, ja pacients laikus konsultējas ar ārstu, un tad ārstē ar antibakteriāliem medikamentiem. Viņasprāt, stāsti par laimboreliozes sekām bieži vien ir spekulācija, jo pie vainas mēdz būt pilnīgi citas ar to nesaistītas saslimšanas.
Sabiedrībā joprojām diskutē, kā būtu pareizi sacīt – “Laimas slimība”,”Laima slimība” vai vēl kā citādāk. Kā jau “LA.lv” rakstījām 2015.gada 11.septembrī, šo infekcijas slimību pirmo reizi aprakstīja ASV Laimas pilsētā (Lyme, ASV, Konektikutas štatā), tādēļ pēc šīs pilsētas nosaukuma latviski to pieņemts saukt par Laimas, nevis Laima slimību, vai arī Laimas boreliozi.
