Vilsons un Čaks iedomu spoguļos 2
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Oktobris ir Čaka mēnesis, un Čaka mēnesī ir jādzird, kā Mārtiņš Vilsons runā Čaku. Iespēja to izjust būs jau rīt, 27. oktobrī, plkst. 18 Aleksandra Čaka muzejā Mārtiņa Vilsona dzejas izrādē “Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi”.
To veidojot, Mārtiņš Vilsons no vairākiem dzejas krājumiem izraudzījies tās dzejas līnijas, kas gluži kā dzīvē sakņojas mīlestībā. Viņš teic, ka vēlas skatītājus aizvest prom no steigas un ikdienības, rosinot padomāt par laiku, vērtībām, mīlestību un uzsverot A. Čaka pienesumu latviešu mīlestības lirikā.
“Esmu drošs, ka šī dzejas izrāde atklāj ne tikai Čaku kā mīlestības dzejnieku, bet arī kā jūtīgu vārda meistaru, kurš dzejā ielicis savus pārdzīvojumus un dzīves pieredzi. Esmu izvēlējies to dzeju, kas rezonē manī pašā.”
“… Ar iedomām savām kā slēpēm / Pāri tam, ko jūs mīlat visi: / Pāri naudai un drēbēm, / Pāri laikam, kur cilvēki skūpstās…”
Un arī šodien, tāpat kā toreiz, mākoņi uzdurti torņiem, sarkst, vēsums sēž parkos uz soliem, bet kāds trīs stundas kabatā meklē pēc vienīgā santīma. Un tad pamalē uzdīgst skumjas, bet dzīve ir tikpat sarežģīta, cik īsa, lai vienkārši ļautos to izkaisīt vējā… Vakara muzikālais noformējums ir Mārtiņa balss un ģitāras ziņā.
Pirms izrādes būs iespēja apskatīt Aleksandra Čaka muzeju – izcilā Rīgas dzejnieka pēdējo dzīvesvietu, kur viņš dzīvoja no 1937. gada līdz pat savai nāvei 1950. gadā.
Atceroties “Latviešu Avīzes”. Šodien plkst. 16 Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja izstāžu zālē atklās un līdz 25. janvārim varēs apskatīt izstādi “”Latviešu Avīzes” 200: ceļā uz mediju sabiedrību”, ko kopīgi organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka un Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs.
Tā tapusi notikumu ciklā “Latviešu grāmatai 500”, atzīmējot latviešu valodā rakstītā vārda nozīmi un ietekmi sabiedrībā un kultūrā cauri gadsimtiem. 2025. gadā sagaidīsim latviešu grāmatas piecsimtgadi, un ceļu uz to izgaismos daudzveidīgu notikumu cikls “Latviešu grāmatai 500”, ko īsteno Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar citām kultūras un atmiņas institūcijām.
Ibsens, Kaijaks un Ogres teātris. “Norvēģu klasiķis Henriks Ibsens savai 1882. gadā sarakstītajai lugai devis izaicinošu nosaukumu: “Tautas ienaidnieks”. Un tiešām – šajā darbā atrodamas tēmas, kuras arī mūsdienās izskan provokatīvi un asi,” tā par savu jauno izrādi “Sanatorija” teic režisors Jānis Kaijaks, kurš iestudējis skatuves versiju Henrika Ibsena lugai “Tautas ienaidnieks”.
Pirmizrāde svētdien, 30. oktobrī, plkst. 18 sanatorijā “Ogre”. Izrāde ir arī īpašs notikums, jo ieved skatītāju vēsturiskajā sanatorijas “Ogre” ēkā, kurā atrodami unikālie latviešu mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumi.
Kārlis Padegs, Romans Suta un Sigismunds Vidbergs. Šo triju Latvijas mākslas dižgaru grafikas darbu izstādi no Zuzānu kolekcijas piektdien, 28. oktobrī, atklās un līdz 6. martam varēs apskatīt Liepājas muzejā. Eksponēti būs ap 60 grafikas oriģināldarbu, kas lielākoties tapuši starpkaru laikā, kad visi trīs autori pilnveidoja savu māksliniecisko rokrakstu.
Visiem viņiem kādā dzīves posmā bija raksturīgi provocēt tikumīgas un pilsoniskas sabiedrības sašutumu, cenšoties lauzt stereotipus un aicinot mainīt priekšstatus par pareizām un atzītām vērtībām mākslā.
Izstādē galvenās ir trīs tēmas, kas vienmēr nodarbina radošus prātus, – sabiedrība, pilsēta un sieviete. Kuratore – mākslas zinātniece Laura Briede, scenogrāfs – Andris Konošonoks. Grafiskā dizaina autore – Madara Krieviņa.
