Vilšanās jeb kāpēc tavs burgers nekad neizskatās tā kā reklāmā. Par to notiek tiesas process 9
Ikviens, kurš kaut reizi ir izvēlējies maltītī kādā no ātrās apkalpošanas restorāniem, ir pamanījis to, ka pasūtījums krietni vien atšķiras no tā ēdiena, kāds skatāms attēlā. Atšķirība starp to, kas tiek reklamēts, un to, kas tiek pārdots bez receptes, šķiet tik milzīga, par to raksta aģentūra BBC.com.
Izr’dās, šā iemesla dēļ “Burger King” klienti ASV ir vērsušies pret kompāniju tiesā. “Jūs jūtaties tā, it kā jūs būtu apzagts,” saka 42 gadus vecais vīrietis no Londonas dienvidiem, kurš vēlējies palikt anonīms. “Bet kurš gan samulsināts atgriežas sūdzēties?”
“Burger King” jau komentējis, ka tā pārdotajiem burgeriem nav jāizskatās “tieši tāpat kā attēlā” un ka visi tā reklāmas materiālos redzamie produkti ir “vieni un tie paši burgeri, kas tiek pasniegti viesiem visā Apvienotajā Karalistē”.
Taču pusdienotāji dažkārt jūt, ka atšķirība starp attēlu un pasniegto nu jau pārsiedz visas robežas.
Neapmierinātie klienti min citus piemērus: saldējums tiek rādīts ar veselām mandelēm, bet realitātē satur tikai mandeļu skaidiņas, picas virskārtas – niecīgas, salāti dārgi, bet nožēlojami.
Ņujorkā un Filadelfijā bāzētā pārtikas dizaina uzņēmuma “Astir” vadītāja Eimija Vordla saka, ka pastāv īpašs īkšķa noteikums, ka attēlos, kas reklamē pārtiku, nevajadzētu saturēt sastāvdaļas, kuras nav pašā produktā. Bet tas joprojām atstāj manevra iespēju.
Reklamējot maizi, starp šķēlēm var ievietot sūkļus, lai maizīte izskatītos gaisīgāka. Lai picas šķēlei būtu īstais “kūstošā siera” efekts, iespējams, būs jāpievieno papildu siers, ne tik, cik būsuz picas īstenībā. Brokastu pārslas var bļodā ielīmēt, tie fotografējot būs sausi, nesamirkuši.
Burgeriem reklāmas attēlos, stāsta Vordla, bieži ir “sastatnes”, kas izgatavotas no zobu bakstāmajiem, lai novērstu maizītes noslīdēšanu no majonēzes. “Es izvēlēšos no desmitiem bulciņu, lai atrastu perfektāko virsmaizīti, kas nav sadrupusi, saburzīta. Es paņemšu savas mazās šķēres un aplīdzināšanu, lai maizītes mala ir ideāli līdzena, lai tajā nebūtu nokarājušās drupatas no griešanas mašīnas. Es attēliem izmantošu svaigākos salātus, kuri nav sabrūnējuši, kuriem ir ideāls volāns. Es paņemšu sarkanāko tomātu.”
Viņa gan arī piekrīt, ka attēlam Burger King’s Whopper — burgeram, kas ir ASV tiesas prāvas centrā — šķiet, ka gaļas kotlete ir lielāka nekā maizīte, uz kuras tas atrodas.
ASV nav īpašu noteikumu pret šo metožu izmantošanu, saka Marks Bartolomejs, Ņujorkas Bufalo universitātes tiesību zinātņu profesors, ja vien attēls neliecina par produkta nepareizu priekšstatu.
Taču ir nepilnība, viņš skaidro. Paredzams, ka klienti būs pietiekami gudri, lai atpazītu, ka reklāmās bieži vien būs zināms daudzums “pufīguma”. “Šeit galvenais ir: vai kāds tiešām tika apmānīts, šķiroties no savas naudas?” viņš saka. “Vai kāds tiešām domāja, ka saņem Whopper TV versiju?”
ASV gadījumā Floridā Burger King varētu iebilst, ka neviens īsti negaida, ka viņu burgers izskatīsies tā, kā uz plakāta. Jau tagad tiesnesis ir noraidījis pretenzijas par Burger King reklāmas attēliem, jo cilvēks redz to, ko pasūta.
Bet profesors Bartolomejs saka, ka līdz šim gadījumi, kas balstīti uz it kā maldinošiem attēliem, reti ir bijuši veiksmīgi, jo tie ir tik subjektīvi. Un ASV Federālā tirdzniecības komisija gandrīz nekad neiejaucas šāda veida lietās.
“Mēs zinām, ka patērētāji ir gudri. Viņi saprot, ka reklāmas nav realitāte. Taču ir robeža. Mūsu uzdevums ir izlemt, kad šī robeža ir šķērsota,” saka Reklāmas standartu iestādes (ASA) pārstāvis Tobijs Kings.
ASA jau iepriekš ir aizliegusi attēlus, tostarp KFC reklāmu 2005. gadā. ASA nosūtīja darbiniekus iegādāties Mini Filet vistas burgerus, lai viņi paši varētu pārliecināties, kādi tie patiesībā ir.
2010. gadā Burger King reklāma tika aizliegta, atkal lieluma problēmu dēļ. “Ja mēs domājam, ka notiek maldināšana, tad mēs šo reklāmu aizliedzam,” viņš saka.
