Vilšanās ārstu konsīlijā: pacienti ir nepatīkami pārsteigti, ka ārsti neskaidro lēmumu par balstvakcināciju 199
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tos cilvēkus, kuriem radušies nopietni veselības sarežģījumi pēc primārās vakcinācijas pret Covid-19, ģimenes ārsti nosūta uz ārstu konsīliju P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā vai Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, lai konsīlijs izlemtu, vai viņiem var potēt balstvakcīnas devu.
Taču izlemšana notiek aiz slēgtām durvīm, nepieaicinot pašus pacientus, pat tos, kuriem ir ļoti būtiski veselības sarežģījumi.
Un lēmums netiek pašam pacientam paziņots, nemaz nerunājot par tā izskaidrošanu. Tas tiek ievietots tīmekļvietnē “www.covid19sertifikats.lv”, un cilvēks, to ieraugot, ir neizpratnē, kāpēc ārsti pacientam nav uzdevuši nevienu jautājumu.
Lēmumu atrada nejauši
“Man pēc potēšanās vairāk nekā mēnesi tirpst rokas un pēdas. Konsīlijs lēma, ka nav iemesla atlikt trešo poti. Šāds lēmums tika pieņemts, balstoties tikai un vienīgi uz iesniegtajiem dokumentiem, pat nesazinoties ar mani un nepajautājot, kā šobrīd jūtos, vai blaknes ir pārgājušas.
Neviens man neko neteica, vienkārši ielika lēmumu e-veselībā. To nejauši atradu pēc nedēļas.
Dzeru zāles un ceru, ka tās palīdzēs, un esmu nolēmusi pagaidām nepotēties. Ja būs iespēja pieteikties uz kompensāciju, tad pieteikšos. Lai atmaksā vismaz to naudu, ko esmu iztērējusi ārstējoties. Vairāk jau laikam nav uz ko cerēt,” uzskata Ieva (vārds un uzvārds pēc pacientes lūguma netiek publiskots, bet tas ir redakcijai zināms).
RAKUS konsīlijs, kurā piedalījās infektoloģe Sniedze Laivacuma, neiroloģe Daina Pastare un infektologs Māris Liepiņš, nolēma, ka, “izvērtējot pieejamo informāciju, absolūtu kontrindikāciju vakcinācijai pret Covid-19 nav, tomēr rekomendējam veikt neirogrāfiju roku un kāju nerviem”. Tātad konsīlijs uzskata, ka vakcinēt var.
Vienas vakcīnas vietā cita
Pirms mēneša rakstīju par Karīnu (“Pacientes pieredze: blakne kā neslava potei”; “Latvijas Avīze”, 16.12.2021.), veselīgu, sportisku sievieti, kurai pagāja pusgads līdz brīdim, kad Zāļu valsts aģentūras (ZVA) farmakovigilances komisija atzina, ka viņai attīstījušās blakusparādības un kaitējums veselībai (kāju un roku pirkstu polineiropātija) pēc “Pfizer/BioNTech” vakcīnas.
Turklāt diagnoze netika uzstādīta Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur viņa sākumā divreiz ārstējās, bet gan ārpus tās pie citiem neirologiem, uz vizīti gaidot mēnešiem. Arī Karīnai vakcīnas radītās blaknes joprojām nav pazudušas, nelīdz nevienas pretsāpju zāles un veselības uzlabojumi nav jūtami, ir tikai viļņveida saasinājumi.
Tāpēc ģimenes ārste iesniedza visus medicīniskos dokumentus RAKUS ārstu konsīlijam ar cerību, ka ārsti nolems, ka pacientes veselības stāvoklis patlaban nav tāds, lai viņa saņemtu vēl vakcīnas papildu devu.
Bet konsīlijs, kuru vadīja Sniedze Laivacuma un kurā piedalījās pieci speciālisti, tajā skaitā arī Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Guntis Karelis, kurš iepriekš, kad Karīna ārstējās Gaiļezera slimnīcā un bija pieaicināts kā eksperts, neuzskatīja, ka viņas veselības problēmās ir vainojama vakcīna, lēma citādi.
Proti, konsīlijs uzskatīja, ka “absolūtu kontrindikāciju vakcinācijai pret Covid-19 nav”. Ārsti nolēma, ka pacientei ir nepieciešama balstvakcinācija ar vīrusu vektortipa vakcīnu “Janssen” vai “AstraZeneca”. Savu lēmumu viņi pamato ar to, ka “šobrīd vakcinācijas potenciālās blaknes ir uzskatāmas par mazāku risku, ja salīdzina ar iespējami komplicētu slimības gaitu (risks palielinās pacientiem ar hroniskām slimībām), ja notiktu inficēšanās ar SARS-CoV19”.
“Nevakcinēt bieži nav pamata”
Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatā, kur tiek iekļauta visa aktuālākā informācija par kovidu, ir atļauta balstvakcinācija ar konsīlija ieteiktajām vakcīnām. Taču turpat ir norādīts arī tas, kādā gadījumā ir jāievēro piesardzība, veicot balstvakcināciju, un tā ir smaga vai vidēji smaga akūta slimība.
Karīnai neizdevās noskaidrot, kāpēc viņas gadījumā šī piesardzība netiek ievērota, jo viņai ārsti, pieņemot lēmumu, neko neizskaidroja.
Kāpēc tas tā ir noticis, vaicāju konsīlija vadītājai infektoloģei Sniedzei Laivacumai.
Vai pirms lēmuma pieņemšanas par balstvakcīnu komisijai nav jāaicina uz konsīlija sēdi personas, kurām joprojām ir pamatīgas veselības problēmas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas? Vai, neredzot pacientu, ārsti nebaidās pieņemt kļūdainu lēmumu?
S. Laivacuma: Informāciju par konkrētu pacientu veselības stāvokli, kuri tikuši izskatīti konsīlijā, apspriest nedrīkstu. Lielākoties pacienti netiek aicināti klātienē, jo, pirmkārt, ir jāņem vērā šī brīža epidemioloģiskā situācija un joprojām ir maksimāli jāmazina savstarpējie kontakti, īpaši tagad, kad izplatās vīrusa omikrona variants.
Otrkārt, pacienti, kuru gadījumi tiek izskatīti konsīlijos, vai nu nav vakcinēti vispār, vai nav saņēmuši pilnu vakcinācijas kursu, vai nav saņēmuši balstvakcīnu, tādēļ nebūtu pieļaujams radīt viņiem inficēšanās riskus.
Vai konsīlijam ir kādi zinātniski pierādījumi, ka personai, kurai ir konstatēta vakcīnas izraisīta polineiropātija pēc pilna kursa pabeigšanas ar “Pfizer” vakcīnu, var droši veikt balstvakcināciju ar konsīlija slēdzienā norādītajām “AstraZeneca” un “Janssen” vakcīnām un veselības stāvoklis vēl vairāk nepasliktināsies? Vai ārsti to var garantēt, pieņemot lēmumu par balstvakcināciju šādam cilvēkam?
Nerunājot par konkrēto pacientu, jāņem vērā, ka pret SARS-CoV-19 ir pieejamas divu veidu vakcīnas – ziņneša RNS un vīrusa vektoru vakcīnas, kuru darbības mehānismi un sastāvs ir dažāds. Līdz ar to gadījumos, kad ir bijušas blaknes vai nepanesība no viena veida, varam ieteikt otrā veida vakcīnas, jo nevakcinēt pacientu vispār bieži vien nav medicīniska pamata.
Vai konsīlijam ir dotas kādas norādes no augstāk stāvošām personām vai Eiropas institūcijām, ka vakcīnu radītas blaknes nav kontrindikācija, lai šādas personas nevakcinētu ar trešo vakcīnas devu?
Katrs ārsts ir profesionālis un brīvs savos lēmumos. Konsīlijs, izskatot katra pacienta gadījumu, iedziļinās visos pieejamos medicīnas datos par pacienta veselību un sniedz medicīniski pamatotas rekomendācijas.
Ja personai, kurai ir konstatēta polineiropātija un kurai veselība ir tālu no tās, kāda tā bija pirms vakcinācijas, iepotēs trešo devu, kā to nolēmis RAKUS konsīlijs, un veselība vēl vairāk pasliktināsies, kurš par to atbildēs?
Vēlētos uzsvērt, ka konsīlija gala lēmums tiek pieņemts, balstoties uz rūpīgu analīzi, vismaz četru līdz septiņu vadošo ārstu lēmumiem, savstarpēji izdiskutējot un vienojoties, kāds būtu labākais risinājums un ieteikums konkrētā pacienta veselības stāvokļa uzlabošanai. Tāpat katrā valstī, tostarp Latvijā (Zāļu valsts aģentūra) un arī Eiropā ir institūcijas, kas apkopo datus par zāļu, tajā skaitā vakcīnu, blaknēm.
Sertifikātu nedabūs
Tātad Karīnai un Ievai netiks izsniegts speciāls elektroniskais sertifikāts, kas dod tieši tādas pašas tiesības kā pilnībā vakcinētām personām.
Ministru kabineta noteikumi to ļauj izsniegt cilvēkiem, par kuriem ārstu konsīlijs ir pieņēmis lēmumu, ka viņus nedrīkst vakcinēt pret kovidu. Viņiem gan ik pa laikam ir jāveic valsts apmaksāts tests, lai pārliecinātos, ka nav uzbrukusi SARS-CoV-2 infekcija.
Abas sievietes ir nolēmušas pagaidām nepotēties, jo uzskata, ka ārstu konsīlijs ir rīkojies ļoti formāli, un šaubās, ka tas spēj pieņemt izsvērtu, objektīvu lēmumu, neredzot pacientu konsīlija sēdē.
Vakcināciju atliek 38 pacientiem
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlija slēdzienu gada laikā ir saņēmuši aptuveni 230 pacienti, no tiem 29 gadījumos ir bijis lēmums, ka pacientam vakcināciju var atlikt uz kādu laiku (parasti uz vienu, trim vai sešiem mēnešiem); tad tiek izveidots elektroniskais sertifikāts.
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlija slēdzienu gada laikā ir saņēmušas 332 personas.
Astoņos gadījumos ir sniegts atzinums, ka personai vakcinācija pret Covid-19 ir jāatliek uz noteiktu laiku – 3–6 mēnešiem.
Sešos gadījumos, kad konsīlijs pieņēma lēmumu, ka vakcinācija pret Covid-19 ir atliekama, personai bija nediagnosticēta, progresējoša un nepietiekami izmeklēta saslimšana, kas prasīja papildu izmeklēšanu. Divos gadījumos personām bija nepieciešama papildu izmeklēšana saistībā ar aizdomām par vakcīnas ierosinātām blakusparādībām.
Avots: RAKUS un PSKUS
Jāvērtē, kas ir labāk konkrētajam cilvēkam
Uldis Mitenbergs, Pasaules veselības organizācijas (PVO) Latvijas pārstāvniecības vadītājs: “Mediķu konsīlija pamatuzdevums ir izvērtēt to, kas ir labāk konkrētajam cilvēkam. Ja ir nolemts, ka tomēr būtu nepieciešama balstvakcinācija, tad būtu nepieciešams personai, par kuru ir lemts, šo lēmumu izskaidrot.
Pasaules veselības organizācijai ir izstrādāti ētiskie apsvērumi, un pozīcija ir diezgan skaidra – PVO iesaka darīt visu, lai cilvēkus izglītotu un pārliecinātu par vakcinācijas nepieciešamību.”
