Vilnītis: Sajūta, ka kāds kaut kur pieņem lēmumus, mums tie jārealizē, bet anotāciju ar loģiskiem izskaidrojumiem aizmirsuši pievienot 4
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis guvis daudz vērtīgu atziņu kopīgajās mācībās “Namejs 2020”.
Kādas mācības, būdams Liepājas vadītājs, esat guvis no lielā izaicinājuma jeb Covid-19?
J. Vilnītis: Tie ir divi nopietni posmi: pirmais bija pagājušā gada marts un vasara, kad valdība – atbildīgie ministri – un pašvaldības saskārās ar pilnīgi neprognozējamu, nepiedzīvotu situāciju, bet, kopā strādājot, darbu paveicām labi.
Bija laba sinerģija starp pašvaldības un valdības komunikāciju, kas arī vainagojās panākumiem, un mums visiem kopā izdevās kontrolēti pārvaldīt vīrusa izplatību Latvijā. Rudens pienāca ar citādām sajūtām par gaidīto kopdarbu un sadarbību. Liepājā jau vasarā bijām parūpējušies par vadlīniju izstrādāšanu atkārtotam Covid-19 uzliesmojumam. Detalizētas vadlīnijas izstrādājām izglītības nozarei – arī sociālā, kultūras un sporta nozare bija sagatavojušas dažādus scenārijus.
Īpaši skrupulozi veidojām vadlīnijas izglītības iestādēm – ielāgojām atbildīgās ministrijas ieteikumus un papildus izveidojām savu metodiku un rīcības scenārijus. Šīs vadlīnijas lielā mērā šobrīd palīdz mums kontrolēt vīrusa izplatību pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās.
Rudenī visi laikus zinājām, kā jārīkojas attiecīgajā brīdī, bet tieši rudenī, atsākoties Covid-19 infekcijas plašai izplatībai, izteikti jutām trūkumu atbalstā, sadarbībā, komunikācijā ar valdību. Bija sajūta, ka kāds kaut kur pieņem lēmumus, mums, pašvaldībām, tie jārealizē, bet lēmuma anotāciju ar loģiskiem izskaidrojumiem par nepieciešamā lēmuma efektu kāds ir aizmirsis pievienot.
Jā, pašvaldībām ir iespējams paust savu viedokli caur Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību, kurās ir mūsu pašvaldību pārstāvji. Bet šeit būtiski ņemt vērā faktu – lēmumu pieņemšana rudenī bija un aizvien ir jāveic ļoti ātri un izlēmīgi.
Šos steidzīgos lēmumus nav laika apspriest LLPA vai LPS, taču ministri vai ministriju pārstāvji vienmēr var piezvanīt trīs vai četrām pašvaldībām un pajautāt īsu mūsu viedokli, mēs, pašvaldības, vienmēr esam gatavas viedokļu apmaiņai.
Esmu iepriekš izteicies par stingrāku robežkontroles nepieciešamību un varu to tikai atkārtoti minēt kā spilgtu piemēru – mums jau septembrī vai oktobrī vajadzēja daudz rūpīgāk sekot līdzi notikumiem uz robežas. Stingrāk kontrolēt tos, kas iebrauc Latvijā.
Kā labāk sagatavoties šādām krīzēm nākotnē, kā vairāk šoreiz pietrūka?
Pirmais ir precīza un skaidrojoša komunikācija par pieņemtajiem lēmumiem. Liela daļa no rudens, ziemas lēmumiem pieņemti, neizskaidrojot sabiedrībai to būtību. Piemēram, maskas – viena nometnes puse sākumā teica: masku valkāšana nekam neder, otra – maskas ir jāvalkā, bet tikai noteikta veida. Kur ir problēma? Netika savlaicīgi un pienācīgi izskaidrots, kāpēc maskas jāvalkā, kādi pētījumi apstiprina masku ietekmi uz cilvēka organismu, pietrūka ekspertu viedokļa par maskām, par to, kuras no maskām ir visdrošākās.
Laika gaitā gan esam guvuši atbildes uz gandrīz visiem jautājumiem, bet šeit svarīgi bija jau pašā sākumā, pieņemot lēmumu, nākt ar precīzu skaidrojumu. Operatīva, precīza un pamatota lēmumu izskaidrošana novērstu diskusijas un svārstības sabiedrībā par nepieciešamību izpildīt valdības lēmumus. Pavasarī šie lēmumi tika pieņemti, to skaidrojumi bija samērīgi, bet rudenī, ziemā – tāda sajūta pārņēma reti.
Vēl viena situācija – vakcinēšanās. Skaidrojums par tās iedarbību uz cilvēka organismu nāk ļoti lēni, lai gan nu jau uzņem straujākus apgriezienus. Notiek strauja mediķu un medicīnas personāla vakcinācija, bet tūlīt vajadzētu sākties masveida iedzīvotāju vakcinācijai, diemžēl pašvaldībām aizvien pietrūkst skaidra valdības redzējuma par vietvaru lomu šajā procesā.
Tas, visticamāk, beigsies ar to, ka mums šī funkcija tiks nodota, vai pašvaldības iesaiste tiks prasīta tūlītēja, tā vietā mūs kāds varētu savlaicīgi informēt par plāniem, par mūsu iespējamo gatavību operatīvi rīkoties. Tāpēc esam uzsākuši sarunas ar Liepājas ģimenes ārstiem, cenšoties noskaidrot, kāda ir viņu gatavība strādāt ar cilvēkiem, veidojam sarakstus ar pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību cilvēkiem, kas gatavi tūlīt vakcinēties, ja tāda iespēja parādītos.
Apzinām potenciālos vakcinēšanās centrus – poliklīnikas, ģimenes ārstu prakses. Domājam par tādiem centriem, kas būtu publiski pieejami ātrai un efektīvai iedzīvotāju vakcinēšanai. Bet, lai pieprasījums pēc vakcinācijas būtu tik liels, kādu to sagaida valdība, nepieciešama precīza komunikācija ar sabiedrību par šīs vakcīnas iedarbību. Bet, ja mums ir tāda plaisa starp to, ko pieņem likumdevējs, un to, ko saprot cilvēks, būs grūti panākt efektu. Jau redzam, kas notiek sabiedrībā un kura sabiedrības daļa šo plaisu izmanto.
Galvenokārt tie ir politiskie spēki, jaunpienācēji politikā, kas pin dažādas sazvērestības teorijas, apšauba katru lēmumu un manipulē ar zināmu sabiedrības daļu. Varu tikai atkārtot – šobrīd precīza komunikācija ir prioritāte.
Vai ir ierosinājumi, kā uzlabot Liepājas pašvaldības un Bruņoto spēku sadarbību civilās aizsardzības komisijas (CAK) ietvaros?
Liepājas pilsētas CAK tiešām varu minēt kā ļoti labu piemēru darbu organizēšanai ārkārtējā situācijā. Mūsu pilsētā CAK darbojas ļoti veiksmīgi, un tas bija pirmais instruments, ko izmantojām Covid-19 sakarā. Pavasarī, kad sākās straujš Covid-19 uzliesmojums, 12. martā valdība pieņēma lēmumu par ārkārtējo situāciju, šī diena man spilgti paliks atmiņā, jo Liepājā viesojās Latvijas Valsts prezidents, ar kuru kopīgi vakariņojām un runājām ne vairs par Liepājas, Latvijas attīstību, kā tas būtu ierastajos apstākļos, bet gan par to, kas mūs sagaida 13. martā.
Burtiski stundu pēc tam, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, mēs sasaucām pirmo CAK, un tieši šajā komisijā bija visu dienestu un iestāžu pārstāvji – no valsts un pašvaldības policijas, robežsardzes, ugunsdzēsējiem, no aizsardzības spēkiem.
Komisijā satikās visas struktūras, tur tika pieņemti pirmie lēmumi par to, ko darīt, ko vēlamies pasargāt, kādi būs ierobežojumi publiskajās vietās, kā panākt, lai cilvēki nesatiktos un distancētos. CAK ietvaros nozīmējām vienu informācijas punktu – Liepājas pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļu, kas bija un ir atbildīga par sabiedrības informēšanu saistībā ar Covid-19 situāciju pilsētā. Tas nozīmē, ka arī visa dienestu sniegtā informācijas plūsma tiek nodrošināta caur vienu kanālu.
Vasarā Liepājā Bruņotie spēki rīkoja mācības “Namejs” – “Zobens”, man pirmo reizi bija iespēja strādāt rīcības grupā, kurā mums bija jāpieņem galvenie lēmumi par pilsētu. Mācības atklāja mūsu stiprās un vājās puses.
Lūdzu, konkretizējiet, kādi lēmumi bija jāpieņem šajās mācībās!
Tika analizēta tāda situācija – ir “zaļie cilvēciņi” un mistiska valsts, kuras pasaulē nav. Tā uzbrūk ar “zaļajiem cilvēciņiem” slēptā veidā, neafišējot, ka tie ir vietējie šejienieši, un spridzina. No sākuma Ventspilī, tad Saldū, tad Liepājā – skolu, tad ielu un citus objektus pilsētā.
Veiktas konkrētas darbības un mums katrai šai darbībai jāveic noteikti pretpasākumi. Piemēram, no Ventspils tika saņemta informācija, ka tur ir uzspridzināta skola. Kā mēs rīkojāmies, ko darījām? Bloķējām, kontrolējām savienojošās šosejas, tālāk jau kopā ar Bruņotajiem spēkiem domājām, kā panākt, lai bruņotas, ar sprāgstvielām pielādētas mašīnas nevarētu izlauzties cauri kontrolposteņiem.
Katra darbība parādīja nepieciešamos resursus – bija ātri jāatrod dzelzsbetona bluķi, jāatved, jānoliek, ar bluķiem jāslēdz visas mazās ielas pilsētā, lai paliktu tikai galvenās ielas, katrā darbībā bija nepieciešams iesaistīt visplašākos resursus – armiju, Zemessardzi, robežsardzi, policistus, mūsu Komunālo pārvaldi, pilsētplānotāju, uzņēmējus, kas varēja atsaukties. Katrā uzdevumā redzējām, kādi resursi nepieciešami, kāds ir reakcijas ātrums.
Vai esat publiski aicinājis liepājniekus iestāties Zemessardzē?
Pagaidām publiski neesmu aicinājis, bet pats esmu bijis zemessargs. Uzreiz pēc armijas, tikko izveidojās Zemessardze, iestājos 44. Liepājas bataljonā. Manas beidzamās aktivitātes ir saistītas ar pirmā Latvijas terorista Smirnova tvarstīšanu Liepājā, kad ar automātu rokās stāvēju uz pilsētas robežas. Sākumā arhibīskapa Vanaga brālis vadīja Zemessardzes bataljonu.
Atceros virsniekus, kas sanāca tolaik kopā, atminos objektus, kurus sargājām. Toreiz starp vadītājiem bija pārrunas, vai tiešām automātu var dot visiem. Kad bija jāiet ar kalašņikovu apsargāt Krievijas armijas atstātās ēkas un nāca tik dažādi vīri (viens otrs ar apšaubāmu biogrāfiju. – A. K.), tad radās daudz jautājumu.
Bet katrā ziņā tā bija pirmā pieredze, bija dūša, bija gribēšana, bet daudziem nebija pieredzes un zināšanu. Tagad ir citādi, Zemessardze ir tā uztrenējusies – ir zināšanas, resursi un praktiskas apmācības. Zemessardzē biju līdz 1997.–1998. gadam, tad sāku aktīvu darbu biznesā, ko bija grūti apvienot ar zemessarga pienākumiem.
Ko no sava potenciāla Liepāja var piedāvāt Bruņotajiem spēkiem?
Visa pamatā ir laba izglītība un izglītības iegūšanas iespējas. Zinām, ka, sākot ar 2023. gadu, valsts aizsardzības mācība būs obligātais mācību priekšmets visās mācību iestādēs. Mēs jau šobrīd esam uzsākuši gatavošanos – man ir prieks, ka daudzas skolas un ģimnāzijas jau ieviesušas šo mācību, neraugoties uz to, ka tas vēl nav obligāti. Piemēram, mūsu 15.
Oskara Kalpaka vārdā nosauktajā Liepājas vidusskolā jau šobrīd notiek valsts aizsardzības mācība un, vidusskolu pabeidzot, skolēni iegūst papildu bonusa punktus, lai vieglāk iestātos Aizsardzības akadēmijā un kļūtu par virsniekiem. Tā ir intelektuālā kapitāla piesaiste – to arī var redzēt, jo daudzi liepājnieki kļūst par virsniekiem Bruņotajos spēkos: gan jūras, gan sauszemes spēkos, un dod savu artavu valsts aizsardzībā.
