Guntis Vilnītis: Nāk kaņepe zaļai ekonomikai, veselīgai videi un cilvēkam 3
Autors: Guntis Vilnītis, Latvijas industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Eiropas Zaļais kurss drīzumā ieviesīs korekcijas visās nozarēs, to starp lauksaimniecībā, pieprasot investēt dabai un cilvēkam draudzīgā saimniekošanā.
Finansiāli un caur labvēlīgāku likumdošanu, tiks atbalstīti “zaļi” domājoši uzņēmēji, paverot plašas iespējas veselīgas lauksaimniecības attīstībā un produktu noietā.
Liela loma joprojām saglabājas konvencionālās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuru bioloģiskā lauksaimniecība nespēj un nevēlas pilnībā aizstāt, bet gan papildināt. Ar atzinību un prātu vērojam kā paplašinās to kultūru skaists, kas tiek audzēts bioloģiski.
Potenciāls te noteikti ir kaņepei, kurai pēc EK, PVO un ANO novembra lēmumiem ir noņemts zāļu statuss un tā ir pārtapusi par veselīgu pārtiku.
Latvijai kā vienai no “zaļākajām” valstīm Eiropā un pasaulē ir savas priekšrocības, taču netrūkst arī izaicinājumu. Mums Latvijā ir labas zināšanām kā audzēt kultūraugus, tai skaitā kaņepes.
Latvijā ir vairākas spēcīgas saglabājamās kaņepju sēklu šķirnes. Izaicinājums ir izaudzēto pārvērst produktos ar pievienoto vērtību un realizēt tālāk uz eksportu. No šī brīža 1000ha kaņepju lauku, Latvijai pietiktu ar 50ha visiem vietējiem Latvijas pielietojumiem.
80% produkcijas būtu jāvirza uz eksportu. Diemžēl Eiropa neaizsargā savu tirgu: Čehijā fasē un tirgo eļļu, kas ievesta no Z-Amerikas, šķiedras nāk no Āzijas par lētāku cenu. Jārēķinās, ka ekoloģiskam, tīram produktam būs augstāka cena.
Ir nepieciešams Baltijas valstīm kooperēties un spēt piedāvāt lielāku apjomu par pievilcīgāku cenu, kā arī sadarboties pārstrādē, piemēram, Lietuvā ir Agro Pro, kur lietuviešiem ir izdevies apvienot zināšanas ar investīcijām. Latvijā trūkst nopietnas pārstrādes vietas un investīcijas sektorā.
Latvijai ir labas iestrādes likumdošanā, kas sniegtu iespēju ārvalstu investoriem, uzņēmumiem, radīt produktus Latvijā. Latvijas likumdošana kaņepju audzēšanai ir labvēlīga, esam viena no četrām Eiropas valstīm, kur drīkst audzēt kaņepes jebkurai rūpnieciskai izmantošanai.
Taču Eiropas un Latvijas līmenī nav nosacījumu, kādā koncentrācijā un savienojumos drīkst tikt ražots (CBD) kaņepju produkts pārtikai.
Varu piekrist, ka Baltijas tirgus kapacitāte varētu sasniegt pat 50000 hektārus gadā. Piemēram, 2021. gadā Lietuva paredz pārstrādāt 5500 hektārus bioloģiski audzētu kaņepju. Līdzīgi kā Lietuvai Latvijas kaņepju pārstrādei nepieciešams atbalsts pilna kūltūrauga pārstrādes legalizācijai.
Jaunu produktu izstrādei ir nozīme. Līdz ar Eiropas Komisijas lēmumu piešķirt pārtikas bagātinātāja statusu kanabinoīda (CBD) produktiem: kaņepju eļļām, tējām, krēmiem, un citiem produktiem, kaņepju audzēšanai paveras jaunas perspektīvas.
Agrāk, mājražošanā šie produkti jau tika ražoti un tirgoti, taču šobrīd, paveras iespējas legalizēt produktus. Igaunijā uzņēmēji jau būvē kaņepju proteīna pulvera ražotni, kā arī kanabinoīda (CBD) ekstrakcijas ražotne ir tapšanas stadijā.
Mums ir vērts sekot Igaunijas piemēram. Latvijas uzņēmējiem ir laiks investēt un būtu pareizi gaidīt attiecīgu likumdošanas atbalstu arī no valsts.
