Vilnis Zariņš: Kas auklē “Saskaņas centru”? 0
“Latvijas Avīzē” 11. septembrī ievietota intervija ar Juri Rozenvaldu par “Saskaņas centru”. Daudzos jautājumos pievienojos pieredzējušā politologa viedoklim, tomēr dažos aspektos gribu vēl ko piebilst.
Autora konstatējumi pelna ievērību, piemēram, “par iespējamo Maskavas ietekmi, es negrasos apgalvot, ka tās klātbūtne Latvijas politikā nekad un nekādā veidā nav bijusi”. Arī atzinums, ka “SC” svarīgos jautājumos dažkārt runā vienu, bet dara gluži citu.
Pareizs, bet vienpusīgs šķiet apgalvojums, ka “SC” esot latviešu politiķu izauklēts. Jānis Urbanovičs dažkārt apgalvo, ka esot latvietis.
Auklēt var tikai to, kas jau pastāv. “SC” atbalstītāju kodols Latvijā ir okupācijas laika ieceļotāji no PSRS. Sākotnējais avots šai partijai ir Molotova–Ribentropa pakts. Okupācija deva iespēju nobendēt prasmīgākos un krietnākos Latvijas politiskos un sabiedriskos darbiniekus, kā arī iesūtīt simtus tūkstošus etniski un mentāli svešu PSRS pavalstnieku. Ja neņemam vērā abus šos starptautiskos noziegumus, par kuriem “SC” līderi vai nu pilnīgi klusē, vai izsakās ļoti neskaidri, tuvāk jēgai par šo organizāciju nevaram tikt. Pirms okupācijas Latvijā krievu bija 10,5%. No tiem divi procenti dzīvoja Abrenes novadā, ko kara laikā PSRS iestādes pievienoja Krievijai. Nekādas iedzīvotāju aptaujas tad nenotika.
Diskutabls ir jautājums par krievu kopienu Latvijā. J. Rozenvalds uzskata, ka “latviešu politiķi (..) sagrūduši visus krievus kopā. “Saskaņas centrs” ir monopolizējis visu krievvalodīgo elektorātu”. Vārds “krievvalodīgie”, ja to Latvijā lieto politikā, pauž nicinājumu pret daudzām tautām, it īpaši pret baltkrieviem un ukraiņiem. Latvijā visas mazākumtautības bauda vienādas tiesības. Nevar būt privileģētu vai atstumtu mazākumtautību.
Pirms neatkarības atjaunošanas Latvijā krievu kopienas nebija. Bija tradicionālie krievi, it īpaši vecticībnieki, un okupantu ievestie. Bet ievestais krievu tautības priekšnieks juta maz solidaritātes ar savas tautības melnstrādnieku, klaidoni, inženieri vai pensionēto virsnieku. Viņi cits citu pamanīja tad, kad mazinājās okupantu valodas privilēģijas.
Daži “SC” atbalsta, cerēdami ar tā palīdzību atgūt savas okupācijas laika privilēģijas. Citi cer kavēt Latvijas attīstību vai duļķot ūdeni, lai tur zvejotu. Var nojaust, ka šai partijai ir ļoti kvalificēti un labi informēti konsultanti jeb “aukles”.
Kad mazākumtautībām būs organizācijas, kas apvieno Latvijai lojālus pilsoņus, nosoda okupantu noziegumus, piedalās latviskas Latvijas veidošanā un audzina Latvijas patriotus, latviešu sabiedrībai būs pamats veidot abpusēji izdevīgu sadarbību ar ikvienu no tām.
