Jona Meka Vizuālās mākslas centrs – “Fluxus” mākslas krātuve 0
Viens no Artūra Zuoka iniciētajiem projektiem ir arī Jona Meka Vizuālās mākslas centrs (JMVMC) Viļņā, kas ir īpaša laikmetīgās kultūras telpa. “Centra mērķis ir prezentēt Jona Meka, Jurģa Mačūna, kā arī citu “Fluxus” mākslinieku kolekcijas. Mūsu centra vadošās kolekcijas viesojušās ievērojamākajos pasaules laikmetīgās mākslas centros kā Ņujorkas “Grey Art Gallery”, Valsts Ermitāžas muzejā Sanktpēterburgā, kur “Fluxus: Russian Atlases”, ko sastāda Meka un Mačūna darbi, guva milzu atsaucību, sasniedzot aptuveni divdesmit tūkstošus kopējo apmeklētāju skaitu. Centrs sadarbojas arī ar citiem laikmetīgās mākslas muzejiem ārpus Viļņas – Kijevā, Tbilisi, Briselē. JMVMC pieder licence demonstrēt Meka vēsturiskās avangarda kino filmas un videokadrus, kā arī citu autoru avangarda kino darbus no pašiem šī žanra attīstība pirmsākumiem, ko savā laikā apkopojis pats Meks. JMVMC īsteno arī dažādus izglītības un cita veida radošos projektus gan pieaugušajiem, gan bērniem”, atklāj JMVMC direktors Gintars Sodeika.
Piemēram, viens no jaunākajiem centra projektiem “Flux’n’air” radīts, lai pievērstu Viļņas sabiedrības uzmanību “Fluxus” mākslā īpaši nozīmīgajai “skaņai”, izveidojot īpašu interneta radio studiju, kas aprīkota ar slavenā “Fluxus” iedvesmotāja komponista Džona Keidža laikam raksturīgu aprīkojumu, vienīgi pārraidēm izmantojot mūsdienīgas ierīces.
Solis pretī pārmaiņām
Artūra Zuoka Viļņas kā radošas pilsētas kultūrpolitikas stratēģija, pilsētas kultūras dzīves aktivitātēs iekļaujot “Fluxus”, ir pārdomāts solis pretim iecerētajām pārmaiņām, jo arī viens no “Fluxus” galvenajiem uzstādījumiem ir veicināt pārmaiņas caur radošumu.
Lai arī “Fluxus” neatzīst tradīcijas, kas turpretim ir izteikta Lietuvas kultūras parādība, šīs mākslas kustības radošais eksperimentālais gars varētu būt tuvs lietuviešu nācijas vairākuma mentalitātei, ko caur savām radošajām aktivitātēm ir pierādījis arī Mačūns, tādēļ kustības iesaistīšana Viļņas kultūras dzīvē laika gaitā varētu kļūt par Viļņas iedzīvotāju kā kopienas identitātes simbolu.
Tā kā Viļņa ir maza pilsēta ar nelielu iedzīvotāju skaitu, šī iecere, salīdzinot, piemēram, ar avangarda mākslas centru Ņujorku, ir liels izaicinājums, tāpat kā šobrīd arī citās pasaules valstīs strauji pieaugošo radošo aktivitāšu īpatsvars, tādēļ veiksme ir atkarīga no tā, cik efektīvi Zuoka izstrādātā radošā stratēģija spēs uzrunāt vairākumu
“Fluxus Ministrija” kā radošo industriju centrs māksliniekus un Viļņas iedzīvotājus iedrošina domāt novatoriski, radot radošo platformu jaunu ideju ģenerēšanai, tādējādi perspektīvā veicinot arī Viļņas ekonomisko izaugsmi.
“Fluxus Ministrija” vēlas pozicionēt Viļņu kā vietu, kur iespējams radīt, tādēļ tās uzdevums ir vairot Viļņas iedzīvotāju kultūras labklājību, kas rodas apvienojoties un iesaistoties kopīgā radošā procesā, ko tā caur iespējamo dalību bezmaksas meistarklasēs, nodrošina ikvienam interesentam.
“Fluxus Ministrija” caur tās izglītojošajiem pasākumiem sekmē arī sociālo adaptāciju un indivīdu kultūras izpratni.
Viens no Viļņas pilsētas rakstura spilgtākajiem paudējiem ir tās unikālās arhitektūras celtnes. “Fluxus Ministrijas” aktivitātes ir lieliska iespēja izcelt un padarīt funkcionālu Viļņas unikālo vēstures mantojumu – lielo daudzumu neapdzīvoto ēku. Tādēļ, turpinot jau iesākto radošā projekta tendenci, paplašinot šāda veida ēku iesaistīšanu kultūras aktivitātēs, piemēram, padarot tās par mākslas izstāžu centriem līdzīgi kā to īstenoja “Tacheles” Berlīnē, Vilņa Eiropas kontekstā varētu iegūt alternatīvās mākslas pilsētas aprises, kas piesaistītu gados jaunu, netradicionāli domājošu publiku, tā, iespējams, vairojot Viļņas izredzes sasniegt izvirzīto mērķi – kļūt par mākslinieciska radošuma centru, tuvinot pilsētu “Creative Class” izvirzītajam radošas pilsētas izaugsmes vērtību standartam.
