Tāds pats koncerts kā pārējie 1
Viesojoties Viļņā, “KZ” satikās ar Viņģa parka apsaimniekotāju LAISVŪNU BUDĒNU, kurš kopš 2012. gada ir Viļņas pilsētas pašvaldības uzņēmuma “Viļņas pilsētas parki” direktors. Kopumā uzņēmums rūpējas par 250 hektāriem pilsētas parku platību, no kuriem vislielākais – Viņģa parks – ir 170 hektārus liels. Parks iedzīvotājiem ir atvērts visu diennakti, un tā teritorijā atrodas dažādas celtnes – rotaļlaukumi, vairākas kafejnīcas, arī, protams, lielā brīvdabas estrāde. Ikdienā to visu apkopj tikai septiņi darbinieki, taču pēc lielajiem koncertiem talkā nāk visi uzņēmuma strādnieki – kopskaitā 28. Lielajā teritorijā ietilpst arī vairākas nelielas kapsētas – apbedījumi no mēra laikiem un abu 20. gadsimta karu karavīru kapsētas.
Mūsu tikšanās reizē Laisvūns Budēns enerģiski stāsta par plašo meža parku visapkārt, par tā attīstību pēdējos gados, bet par estrādi tik vien nosaka – savas funkcijas mēs izpildām. Izrādās, ka tā īsti estrāde nevienam nepieder. Mūsu sarunas laikā direktors vairākkārt uzsver – ja jau estrāde te atrodas, tad tā arī ir jāsaglabā.
– Kāda ir Viņģa parka estrādes vasaras dzīve?
L. Budēns: – Estrādē ik vasaru notiek aptuveni pieci lieli koncerti un visdažādākie pasākumi – piemēram, pirms divām nedēļām uguņošanas festivāls pulcēja ap 15 tūkstošu apmeklētāju. Tāpat parkā ik pavasari notiek Krievijas kultūras dienas, kurās arī sapulcējas ap 15 tūkstošiem mākslinieku un klausītāju. Šovasar divas dienas estrādi apdzīvoja Stokholmas elektroniskās mūzikas festivāls. Tādos koncertos organizatori amfiteātra skatuvi pārveido par skatītāju zonu un skatuvi uzceļ plašajā skatītāju laukumā.
– Kāda estrādes dzīvē ir nozīme Dziesmu svētkiem?
– Es nevarētu teikt, ka šis kormūzikas koncerts ļoti atšķirtos no pārējiem koncertiem. Skatītāju skaits populāru ārzemju dziedātāju koncertos ir lielāks, un esmu dzirdējis, ka Latvijā Dziesmu svētki ir daudz nozīmīgāki. Lietuva 6. jūlijā svin karaļa Mindauga kronēšanas dienu, un tad arī katru ceturto gadu notiek Dziesmu dienas lielkoncerts. Tas pulcē ap 15 tūkstošiem dziedātāju un arī apmēram tikpat klausītāju.
– Ko jums pašam nozīmē šī vieta?
– Atceros, kā 1991. gada 13. janvārī, kad Padomju Savienības specvienība OMON pie Viļņas televīzijas torņa atklāja uguni uz neapbruņotiem cilvēkiem, “Sajūdis” estrādē organizēja lielu demonstrāciju, kurā sapulcējās ap 300 tūkstošiem iedzīvotāju. Es arī toreiz piedalījos un uzskatu, ka īpaši tā laika piemiņai šī vieta būtu jāatjauno un jākopj.
– Kas ir Viņģa parka un estrādes īpašnieki?
– Parks pieder pašvaldībai, kas finansē tā uzturēšanu. Pati estrāde ir viena no parka sastāvdaļām. Pašlaik pašvaldībā notiek diskusijas, vai nebūtu lietderīgi izveidot īpašu institūciju, kas uzņemtos rūpes par estrādi. Juridiski estrāde pieder visai sabiedrībai, tā ir mazliet neskaidra situācija.
– Kādu jūs saredzat estrādes nākotni?
– Esmu dzirdējis par vairākām grandiozām arhitektu idejām, taču ticamākais, ka tās netiks realizētas. Piemēram, ir doma izbūvēt skatītāju zonu kalnā, jo pašlaik tā praktiski atrodas līdzenumā. Esmu dzirdējis, ka diriģenti ir ieteikuši izveidot orķestra bedri. Estrādes konstrukcijas ir vecas, un šobrīd pašvaldība pasūtījusi celtniecības ekspertīzi, kurai vajadzētu būt gatavai vēl šogad. Tad arī varētu tapt atjaunošanas projekts. Cik zinu, šobrīd nekāda nākotnes plāna īsti nav, tikai dažādas idejas, arī par rekonstrukcijas finansējuma piesaisti.
– Kas pašlaik notiek estrādes ēkā un ap to?
– Principā rosās dzīvība – tur atrodas velosipēdu, skrituļslidu un elektrisko mašīnu īre. Visu gadu darbojas sporta klubs ar treniņu zāli, vasaras sezonā ir kafejnīca. Koncertu laikā ap estrādi tiek izvietoti kioski, kuriem mūsu uzņēmums nodrošina elektrības pieslēgumu un atkritumu izvešanu. Par koncertu organizāciju, sēdvietām un labierīcībām rūpējas organizatori. Ikviens koncertu organizators Viļņas pašvaldībai maksā īres maksu. Par lielajiem popmūzikas koncertiem tā ir ap 12 tūkstošiem eiro, savukārt Dziesmu dienas organizatoriem jāmaksā pašizmaksa – aptuveni septiņi tūkstoši eiro.
– Vai “Viļņas pilsētas parki” reklamē iespēju te rīkot koncertus?
– Nē, tas nav mūsu uzdevums. Līdz šim koncertu organizatori paši ir mūs atraduši. Līdz 2012. gadam visus parkus apkopa dažādas firmas, un kopējas attīstības nebija. Aptuvenās parka uzturēšanas izmaksas ir 100 tūkstoši eiro gadā, estrādes īres maksa sedz aptuveni 10 procentus. Parks un estrāde ir absolūti ekonomiski neizdevīgs pašvaldības uzņēmums, varbūt to būtu iespējams uzturēt vasarā, taču ziemā gan nekādi.
Mūsu sarunā izskan arī, ka tirgošanās ar alu un desiņām visapkārt Dziesmu svētku estrādei koncerta laikā ir pavisam ikdienišķa parādība. Viļņā 6. jūlijā skan arī daudz popkultūras dziesmu un pārtraukumos meitenes dejojot gluži tādos pašos tērpos kā līdzjutējas amerikāņu futbolā. Direktors ar lepnumu “KZ” izrāda sporta kluba telpas, izsakot cerību, ka tās otrreiz vairs nebūs jāremontē. Tās tiešām izskatās mūsdienīgas, kaut gan nedomāju, ka dzelzsbetona konstrukcijām būtu veikta ekspertīze. Daudzās palīgtelpas zem estrādes īpaši nav remontētas vairākus gadu desmitus. “Viļņas pilsētas parku” juridiskā adrese gan skaitās Viņģa parka estrādes ēka, tomēr piemērotu telpu trūkuma dēļ uzņēmuma vadība ir pārvākusies uz Viļņas centru. Laisvūna Budēna vadībā parks neapšaubāmi attīstās, taču liekas, ka līdz 2018. gadam nekādas lielās pārmaiņas te nav iespējamas. Tomēr lielā dzelzsbetona brīvdabas estrāde, kurā kopā var sanākt līdz pat 300 tūkstošiem Lietuvas iedzīvotāju, ir izturīga laika pārbaudīta vērtība, un gan jau rekonstrukcija līdz tai agrāk vai vēlāk atnāks. Lietuvas simtgades svinību mājaslapā ievietota informācija, ka turpmākajos divos gados Viņģa parkā domāts izvietot mūsdienīgu apgaismojumu, celiņu marķējumus un informācijas stendus, vairākas piknika vietas, pat laivu nomu. Paredzēta arī skatītāju zonas zāliena atjaunināšana. Taču neapšaubāmi rodas jautājums – kā šie parka labiekārtošanas darbi līdzēs gadījumā, ja dzelzsbetona konstrukcijas ekspertīzē tiks atzītas par nedrošām?
