Vilku medībās ar 400 dalībniekiem – viens medījums 0
Grandiozās Zvārdes vilku medības janvāra pēdējā svētdienā, kurās piedalījās 300 mednieki un 100 dzinēji, beidzās ar vienu medījumu. Līdzīgs pasākums ar vairāk nekā 400 dalībniekiem notika arī 2009. gadā, toreiz krita divi pelēči.
Zaļie berzē rokas, sak, tā tiem lielībniekiem vajag, vecie mednieki pašūpo galvu – ko nevar ar spēku, vajag ar prātu. Pasākuma galvenais organizators Māris Bērziņš atzīst, ka cerējis uz labāku rezultātu, jo mastā bija deviņi vilki. “Tādas ir medības,” viņš piebilst.
Mednieki demonstrē bērnišķību
“Vilku medībām tāds bars nav vajadzīgs, tas ir vajadzīgs pašiem medniekiem. Sarīkojums vairāk līdzinās mednieku “tusiņam”, kurā kāds grib būt par ģenerāli, citi – par karavīriem. Mednieki tādā veidā nodemonstrē savu bērnišķību,” sarūgtinājumu par mednieku izrādīšanos neslēpj bioloģijas zinātņu doktors, vilku pētnieks un VMD medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš. Viņš uzsver, ka šāds pasākums var sekmēt vienas daļas sabiedrības jau tā negatīvo attieksmi pret medībām, turklāt notikuma plašā publicitāte vēl vairāk “pielej eļļu ugunij”. “Ja mednieki tik lielā skaitā dotos medīt mežacūkas, iespaids būtu daudz labāks.”
Māris Bērziņš nepiekrīt: “Mana pārliecība un uzdevums ir vienot medniekus, un es to mēģināju panākt šādā veidā. Kur citur var satikties mednieks no Daugavpils ar mednieku Saldū un mednieks no Limbažiem ar mednieku no Liepājas. Vienīgā vieta ir mednieku festivāls “Minhauzens” un arī MMD kausi – tikai divi pasākumi Latvijā.”
Vairāk ar prātu
Uz Zvārdi bija sabraukuši ļaudis no malu malām, viņu vidū arī pieredzējušais vilku mednieks Uldis Krūmiņš, kurš šoreiz piedalījās novērotāja statusā. “Tādā mērogā, kā medīja abas reizes, izdzīt ir laimes jautājums. Dzīvniekus jācenšas ielenkt konkrētā teritorijā, nevis dzīt visā Zvārdes un Stūru purvā,” spriež U. Krūmiņš.
Viņš norāda, ka vietējiem medniekiem, kuriem purvs iedalīts apsaimniekošanai, jāseko vilkiem līdzi regulāri.
“Kamēr vietējie nepratīs mobilizēties, stingri strādāt un dalīt to purvu, izzinot īstās vietas, kur vilki apmetas nakšņošanai, rezultāta nebūs. Viņiem derētu iegādāties vismaz vienu sniega motociklu, tad būtu vieglāk apgūt teritoriju kontrolei un lenkšanai,” iesaka U. Krūmiņš.
Pēteris Ikaunieks, prasmīgs vilku mednieks no Lubānas, no savas pieredzes atzīst, ka lielas vilku medības ļoti reti izdodas sekmīgas. “Esmu piedalījies medībās ar 70 līdz 80 medniekiem, un rezultāti nav bijuši sevišķi labi. Nemāku izskaidrot, kāpēc tas tā, varbūt apkārt ir pārāk liela trauksme un dzīvnieki to jūt. Prātīgāk ir konstatēt to vietu, kur vilki vairāk uzturas, un uz medībām iet nevis ar spēku, bet vairāk ar prātu.”
Pietrūka veiksmes un meistarības
“Ja sāk iedziļināties un analizēt, tad daudz ko var izdomāt citādi, bet mani pārsteidza, ka mednieku kolektīvu vadītāji spēj novaldīt tik ielu mednieku skaitu. 400 cilvēkus saorganizēt ir liela māksla,” kurzemniekus slavē izcilais vilku mednieks Aivars Dundurs, kurš uz medībām ieradās jau ar savu vilku – iepriekšējā vakarā Zūrās nomedītu pelēci. Būdams individuālu medību piekritējs, viņš notikušo nosauc par labu pieredzi, tomēr norāda, ka taktiski efektīvāk būtu vilkus sagaudot un pateikt, kurā vietā tie atrodas, sapulcēt 30 līdz 40 cilvēkus un dabūt visus dzīvniekus rokā. Ja vēl mednieki šautu trāpīgāk, viena vilka vietā būtu vismaz septiņi, jo trīs dzīvnieki savainoti un trīs nopūdelēti – tiem aizšauts garām.
“Tādas ir medības – mēs visi neesam sporta meistari, vēl jo vairāk, ka šeit uz potenciāli labākajām vietām nelikām labākos un zinošākos medniekus, jo rīkojām aklo izlozi,” pūdelētājus aizstāv M. Bērziņš. Toties daudziem medniekiem beidzot bijusi iespēja piedalīties īstās vilku medībās.
Gaigalavā – pussimts medniekiem septiņi vilki
Pēc četrām dienām Rēzeknes pusē bez lieka trokšņa un reklāmas sapulcējās vairāk nekā 50 mednieki un četri dzinēji un nomedīja septiņus vilkus.
Lenkšanu uzsācis Nautrēnu mednieku biedrības vadītājs Aldis Belinskis. “Uzgājām pēdas septiņiem vilkiem, sazvanījām blakus kolektīvu medniekus un 10 līdz 12 kilometrus ielikām karogos. Kamēr stiepām karogus, mednieki stāvēja uz masta vietā, kur karodziņu nebija. Nepilnu 20 minūšu laikā pirmie divi vilki bija nomedīti, un tad vienu pēc otra paņēmām arī pārējos. Nomedījām visus septiņus.”
Tik veiksmīgas medības negadoties bieži, taču šogad arī vilku esot vairāk. Tie barojoties no pērn un aizpērn mednieku saudzētajām stirnām un bukiem, plēšot sivēnus, uzbrūkot aļņiem. Mastā, kur nomedīti pelēči, dzinēji saskaitījuši ap 14 sivēnu, divas lielas mežacūkas un sešus aļņus. “Vilkiem tur būtu ko darīt, bet nepaspēja,” nosaka mednieks.
