Vilks: veselības pakalpojumus drīzāk jāsasaista ar sociālo nodokli 0
Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu drīzāk būtu jāsasaista ar nomaksātā sociālā nodokļa (SN) apmēru, nevis iedzīvotāju ienākuma nodokļa (INN) apmēru, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” otrdien atzina finanšu ministrs Andris Vilks.
Viņš teica, ka Veselības ministrijas (VM) iecerē par nomaksāto nodokļu sasaisti ar cilvēkiem pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu grozu ir aizvien daudz neatbildētu jautājumu, par ko Finanšu ministrijai (FM) ir prasījusi gan VM, gan Tieslietu ministrijas (TM) viedokli.
Ministrs skaidroja, ka nomaksāto nodokļu sasaiste ar sniegtajiem un valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem būtu jāveic caur sociālā nodokļa nomaksu, divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, sociālo iemaksu veikšanas faktu ir vienkāršāk pārbaudīt, otrkārt – nebūtu jāatņem nauda pašvaldībām, kuru budžetos nonāk lielākā daļa nomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. “Ja mēs 3%-4% līdzekļu izņemtu ārā no pašvaldību budžetiem, rastos problēmas. Turklāt tas neatrisinātu jautājumus veselības aizsardzības budžetā,” sacīja finanšu ministrs.
Pēc Vilka teiktā, galvenā VM virzīto reformu ideja ir likt samaksāt nodokļus tiem 100 līdz 200 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri dzīvo un strādā ārvalstīs, bet aizvien brauc uz Latviju lai saņemtu ievērojami lētākus veselības aprūpes pakalpojumus. Ja šie cilvēki vēlēsies saņemt Latvijā valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, tiem gadā būtu jāsamaksā apmēram 240 latu. Tas ļautu nozares nodokļu ieņēmumus gūt 20-24 miljoni latu apmērā gada laikā. “Reāli gan tas būtu citādāk – šo naudu nevarētu tik ātri piesaistīt. Otrkārt, nav skairds, vai tiešām visi izbraucēji iet pie ģimenes ārstiem. Iespējams, ka daļa no viņiem izmanto maksas medicīnu. Tas vēl pagaidām nav skaidrs,” sacīja Vilks.
Tāpat finanšu ministrs norādīja, ka veselības budžetu nav iespējams palielināt tik strauji, kā to pieprasījusi darīt veselības ministre Ingrīda Circene un prezidents Andris Bērziņš. Tiesa, budžetu var palielināt pakāpeniski. “Ja šogad tiek prasīti 35 miljoni latu, bet nākamgad 70 miljoni latu… Tas temps ir ļoti straujš pieauguma temps. Tāpat mēs neesam guvuši pārliecību, ka pārmaiņas notikušas pašā nozarē, attiecībā uz veselības grozu un citām izmaksām. Skaidrs, ka līdzkeļi ir jāpalielina, bet ne tik straujos tempos, tad mums ir jāpalielina arī budžeta deficīts un valsts parāds,” viņš atzina, norādot, ka visur jābūt samērīgumam, un, ja valsts šobrīd par prioritāti uzskata bezdeficīta budžetu un parāda mazināšanu, uz to jāvirzās soli pa solim.
Jau ziņots, ka FM iebildumu dēļ valdība pagaidām vēl neatbalstīja VM izstrādāto koncepcijas projektu, kas paredz no 2014.gada 1.janvāra sasaistīt valsts apmaksāto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ar nodokļu nomaksu. Koncepcija paredz, ka neatkarīgi no nodokļu maksāšanas visiem iedzīvotājiem tiks nodrošināta neatliekamā palīdzība.
Plānots, ka valsts apdrošinās vairākas iedzīvotāju grupas, kuras saņems valsts apmaksātu veselības aprūpi tādā pašā apmērā kā nodokļa maksātāji, piemēram, bērni, pensionāri, I, II, III grupas invalīdi, studenti, personas, kuras saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstus, un vēl vairākas iedzīvotāju grupas.
Ja iedzīvotājs nemaksā nodokļus, par plānveida veselības aprūpes plānveida pakalpojumiem viņam būs jāmaksā vai nu pilna maksa, var arī jāveic ikgadējas iemaksas – aptuveni 240 latu, paredz VM koncepcija.
Plānveida aprūpē iekļauta virkne medicīnas pakalpojumu – vizītes pie ģimenes ārsta, ārstiem speciālistiem, izmeklējumi, plānveida operācijas un citi.
