Vilks un Rimsēvičs: līdz vasarai puse iedzīvotāju atbalstīs eiro 0
Līdz vasarai puse Latvijas iedzīvotāju atbalstīs eiro ieviešanu. Šādu pārliecību otrdien Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputātiem pauda Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
EP Informācijas biroja preses sekretāre Marta Rībele aģentūru BNS informēja, ka gan par to, ka tiks panākts iedzīvotāju atbalsts eiro ieviešanai nākamgad un kāpēc Latvija tik ātri vēlas pievienoties eirozonai, gan arī par to, ka Latvija tiks nodrošināta stabilitātes ilgtspēja un citām tēmām.
Rimšēvičs vērsa uzmanību, ka jaunākie aptaujas dati rāda – eiro atbalsta 33% iedzīvotāju, bet vēl daļa ir neizlēmīgi. “33% atbalsts un 33% neizlēmība liecina par lielu atbalstu,” teica Rimšēvičs, atgādinot, ka aktīva komunikācija ar sabiedrību par eiro ieviešanu vēl nav sākta. “Pēc pāris mēnešiem varētu būt 50 pret 50,” piebilda Vilks un uzsvēra, ka galvenā skepse saistīta ar inflāciju. “Inflācija ir vēsturiski zemā līmenī, kur, domājams, paliks ilglaicīgi,” uzsvēra Rimšēvičs.
Uz jautājumu, kāpēc pievienoties eirozonai tagad, kad tur ir visai sarežģīta situācija, finanšu ministrs norādīja, ka pērn eirozonas valstis spērušas nozīmīgus soļus reformu virzienā. Viņš uzsvēra, ka pievienošanās vienotajai valūtai būs spēcīgs tautsaimniecības virzītājs un Latvija negrib tērēt laiku un gaidīt.
EP deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš, atsaukdamies uz neseno krīzi Latvijā, uzdeva jautājumu par to, kā tiks nodrošināta stabilās ekonomikas ilgtspēja. “Šobrīd izaugsme ir plaši balstīta visās nozarēs,” atbildēja Rimšēvičs, piebilstot, ka algas aug lēnāk un uz produktivitātes kāpuma rēķina.
Savukārt EP Latvijas deputāts Roberts Zīls atzina, ka viņam nav bažu par ilgtspēju, taču esot jārisina sociālās nevienlīdzības jautājums. Finanšu ministrs uz to atbildēja ar informāciju par plānoto minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšanu. “Dzimstība aug un tas ir svarīgi. Jāsamazina nabadzība,” sacīja Vilks.
Rībele informēja, ka Latvijas pārstāvjiem tika jautāts arī par bezdarba samazināšanu, uz ko Vilks atzīmēja, ka tagad tas ir ap 10% pretstatā 17,3% krīzes dziļākajā punktā, un norādīja uz izglītības un nodarbinātības sektora reformām.
Latvijas Bankas prezidents EP Ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputātiem pauda viedokli, ka no Latvijas pievienošanās Eiropas Monetārajai savienībai (EMS) iegūs arī ES un EMS, jo tas ļaus dalīties pieredzē par krīzes pārvarēšanu un ikviens redzēs, ka EMS ir stabils “kuģis”, kura vēlas “iekāpt” jaunas valstis un strādāt kopīgi.
Arī Eiropas Parlamenta ziņotājs par Latvijas pievienošanos eirozonai Burkhards Balcs ( Burkhard Balz ) pievienojas viedoklim, ka tas palielinās uzticību Eiropas integrācijai. Latvijas plānus ieviest eiro no nākamā gada Balcs novērtēja pozitīvi. “Latvija ir ļoti labs piemērs budžeta konsolidācijai un attiecībā uz veiksmīgu parādu krīzes pārvarēšanu,” viņš sacīja.
Eiropas Parlamentam līdz ar Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku drīzumā būs jāvērtē Latvijas gatavība pievienoties eirozonai no 2014.gada 1. janvāra.
