Foto – Dainis Bušmanis

Vilks sola, kamēr būs finanšu ministra amatā, šā gada budžets netiks grozīts 3

Šogad valsts budžeta grozījumi netiks veikti, otrdien intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” teica finanšu ministrs Andris Vilks.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Pēc viņa teiktā, nav pamata grozīt budžetu un Latvijai neskatoties uz problēmām, kas radušās saistībā ar Krievijas sankcijām, ir jāturpina ievērot fiskālā disciplīna.

Pēc viņa teiktā, Valsts kasē ir pietiekamas rezerves, taču tās nedrīkst sākt tērēt, turklāt pašreizējā situācija liek arī pārskatīt iepriekš piešķirtos finansējumus dažādām jomām.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Kamēr es esmu finanšu ministrs, es to [budžeta grozījumus] nepieļaušu. Pēc tam Latvija nesavāks budžetu. Šogad tas nav vajadzīgs, mums ir zināmas rezerves no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, mēs varam palīdzēt, bet nevaram iet uz tādu populismu. Kurš var galvot, ka pēc budžeta atvēršanas varēsim atgriezties pie normālas, saprātīgas fiskālās politikas,” teica Vilks.

Ministrs pauda cerību, ka politiķu veselais saprāts uzvarēs un netiks sākts graut budžetu. “Es neredzu, ka budžets pēc tam ir savācams. Mums ir pietiekamas rezerves, lai reaģētu uz lietām, kas tagad ir radušās. Nevajag tagad sākt zem šīm problēmām [Krievijas embargo] likt apakšā arī pārējās jomas,” norādīja finanšu ministrs.

Vilks gan nevarēja pateikt, cik valsts šobrīd var atļauties atbalstīt uzņēmējus, taču uzsvēra, ka pagaidām Valsts ieņēmumu dienestā griezušies četri uzņēmumi, lūdzot Krievijas embargo dēļ atlikt nodokļu maksājumus. Valsts uzņēmumiem palīdzēs, savukārt lauksaimniekiem būtu jārēķinās ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu.

“Lielākās problēmas ir dārzeņu un piena sektoram, kur primāri lielākajai intervencei būtu jānāk no ES puses. Šajā jomā Zemkopības ministrijai un zemniekiem ir jārunā ar Briseli un jāpārliecina, ka situācija piefrontes valstīs ir krietni savādāka un reakcijai ir krietni ātrākai jābūt,” teica Vilks, uzsverot, ka arī valsts šiem sektoriem var palīdzēt, taču nevar atļauties desmitiem miljonu eiro apmēra kompensācijas.

Jau vēstīts, ka šā gada valsts budžets veidots prognozējot 4% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā tiek prognozēts 1% no IKP.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.