Māris Antonevičs: Melnais saraksts izrādījies politiski ļoti veiksmīgs 21
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča lēmums iekļaut tā sauktajā melnajā sarakstā trīs Krievijas “popzvaigznes”, kas ik gadu apmeklē “Jaunā viļņa” pasākumus Jūrmalā, izraisīja diezgan plašu rezonansi. Pat radās iespaids, ka Krievijā šo gadījumu pārdzīvo sāpīgāk nekā rietumvalstu ekonomiskās sankcijas. Tur uzreiz bija balsis, kas kategoriski pieprasīja atcelt “Jauno vilni” (un daži Latvijā jau nopriecājās, ka varbūt būsim tikuši vaļā no ideoloģiski un mākslinieciski šaubīga pasākuma), taču pavisam drīz kļuva skaidrs, ka tas nenotiks. Organizatori gan pasūdzējās, ka tas viņiem radījis neērtības (nācies steigā pārkārtot “programmu”), taču no zemtekstiem bija nojaušams, ka šajās aprindās nebūt nav sveša tāda īpašība kā skaudība un ļauns prieks – ak, nu kā tad jums tā sanāca, mums gan viss “ok”, ballīte turpinās…
“Popzvaigznēm” galvenais ir atrasties nepārtrauktā uzmanības un slavas saulītē, un Krievijā to visvieglāk nodrošināt, dziedot slavas dziesmas prezidentam Putinam un viņa politikai, īpaši, ja tas notiek Maskavas Sarkanajā laukumā un tiešraidē redzams visās valsts lielākajās televīzijās. Taču ne visi ar to bija tā aizrāvušies kā “melnajā sarakstā” nokļuvusī trijotne. Krievijā ir arī mūziķi, kas stingri nostājas pret Krimas aneksiju un citām agresijas izpausmēm. Spilgtākais piemērs, šķiet, ir rokgrupas “Mašina vremeņi” (“Laika mašīna”) solists Andrejs Makarevičs, kurš iebilda pret Kremļa politiku, tāpēc nekavējoties tika pasludināts par “nacionālnodevēju” un pārcieta morālu vajāšanu. Ir arī citi, tajā skaitā pazīstamā Alla Pugačova, kuru drīzāk varētu pieskaitīt Putina opozicionāriem. Skaidrs, ka Krievijā, kuru šobrīd pārņēmusi impēriska eiforija (paldies Putinam un televīzijām!), tas nav izplatīts viedoklis, tomēr tas vēl nav pilnībā nožmiegts. Šajā ziņā interesantu diskusiju par Latvijas ārlietu ministra lēmumu gadījās dzirdēt “TV Doždj”, kas ir viens no retajiem neatkarīgajiem medijiem Krievijā. Raidījuma vadītājs kā krietns liberālis kritizēja Latvijas rīcību, jo katram esot tiesības izteikt viedokli, arī dziedātājam, un par to nevajagot sodīt. Taču tad sekoja skatītāju zvani, un vairākums izteica atbalstu tieši Latvijai, jo esot jāņem vērā, ka te nav runa vienkārši par viedokli, bet par lomām īpašā propagandas izrādē.
Protams, var jautāt, kāpēc E. Rinkēvičs “melno sarakstu” nepapildināja jau laikā, kad notika Krimas aneksijas apjūsmošana. Tolaik viņš interneta sociālajā tīklā “Twitter” pamācoši rakstīja: “Nosodu impēriskās kultūras bļodlaižu nostāju Krimas aneksijas lietā, taču uzskatu, ka mums nav jāseko sliktākajām sovjetu tradīcijām.” Ar domu, ka nekādu ierobežojumu no Latvijas puses nebūs. Varētu iebilst, ka pārdomāt likusi prokrievisko teroristu notriektā Malaizijas lidmašīna, kas arī Rietumos daudziem beidzot atvēra acis uz Ukrainā notiekošo, taču konkrētajiem “bļodlaižām” ar to tomēr bija mazāks sakars. Pieņemsim, ka Rinkēvičs pārdomājis un sapratis, ka alojies, vien jācer, ka tā ir konsekventa valstiska pozīcija, nevis mirkļa emocijas. Taču kopumā jāatzīst, ka lēmums izrādījies politiski ļoti veiksmīgs – vilks paēdis un kaza dzīva (vai drīzāk otrādi). Latvija parādījusi savu nostāju, bet arī nauda Jūrmalas uzņēmēju kasē ienākusi un pat Zigmars Liepiņš 130 tūkstošus Nacionālajai operai dabūjis. Iespējams, pat krievu popzvaigznes šo gadījumu paturēs atmiņā un kļūs politiski atturīgākas – kas zina, ja nu vēl citas valstis savus “melnos sarakstus” papildina, bet uz Eiropu taču braukt gribēsies… Bet tiem, kas vēlas ar mūzikas starpniecību paust atbalstu Ukrainai, ir vērts 26. augustā doties uz Dzintaru koncertzāli, kur notiks grupas “Okean Elzi” koncerts. Krievijas “melnajā saraksta” ukraiņu mūziķi nokļuva pēc tam, kad bija uzstājušies Maidanā.
