Vilks, lapsa vai šakālis? Naukšēnos plēsoņa saplēš teļu 4
Pirmdienas, 21. janvāra rīts zemnieku saimniecībā “Sporas” Naukšēnos sākās ar nepatīkamu pārsteigumu – šķūnī iekārtotā teļu novietnē iekļuvis kāds plēsējs un nobeidzis teļu, daļu apēdis un pārējo paslēpis salmos turpmākajam laikam.
Saimniece Daiva Vikmane stāsta, ka 21. janvāra rītā devusies dzirdināt teļus.
“Ieejot novietnē, teļus no trim mazākajiem aplociņiem dzirdēju, no lielākā nē. Lai gan visi parasti mani sagaidīja un priecājās. Aplociņa vārtiņi ciet un tur viņu, nabadziņu, salmos noraktu atradu. Lopkopībā strādāju 25 gadus un mani šāda aina nešokē, taču to, ka lops noplēst telpās, piedzīvoju pirmoreiz. Vai, piemēram, vilku uzvedība ir mainījusies? Pēc tam tika uzstādīta video kamera un nākamajā naktī dzīvnieks tika pieķerts nozieguma vietā. Viņš bija atgriezies ap pusseptiņiem no rīta. Interesanti, ka 21. janvāra vakarā trīs vilkiem līdzīgus dzīvniekus saimniecības tuvumā bija redzējušas slaucējas. Uzspīdinot gaismu, dzīvnieki aizgājuši, taču vēlāk, acīmredzot, atgriezušies. Man ir nepiesietā turēšana. Aplociņos dzīvo tikai jaunākie teļi. Pārējie – teles un govis brīvi pārvietojas. Ko man darīt vai tiešām jāreorganizē visa saimniecība? Videokamerā fiksētā dzīvnieka attēlu aizsūtīja uz Valmieru, uz Valsts meža dienestu un saņemta atbilde, ka tā esot… lapsa. Aprunājoties ar apkaimes medniekiem, viņi arī bija neizpratnē – vilka ieradums nav plēst kūtī esošus lopus.”
Viens no iespējamajiem situācijas skaidrojumiem ir CIC ekspertam un pieredzējušam medniekam Jānim Censonim. Viņš uzskata, ka posta darbu cilvēku mitekļu tuvumā veic jaukteņi – vilku un, piemēram, vācu aitu suņu krustojumi. Šiem vilkiem ir suņa gēns un līdz ar to mazākas bailes no cilvēka, viņu mājokļu tuvuma. Protams, jau kaut ko apgalvotu, ir jāzina fakti, vislabāk, ja ir iespēja veikt ģenētisko analīzi.
Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš skaidro, ka attēlā redzamais dzīvnieks, visticamāk, nav vilks. Tas, iespējams, ir šakālis. Lai to noskaidrotu, no koduma vietas esot paņemti paraugi un tiks veiktas ģenētiskās analīzes. Turklāt dzīvnieks sirgst ar kašķi.
“Ir jādzīvo visiem – gan cilvēkiem, gan mājlopiem, gan meža dzīvniekiem, taču katram savā vietā,” – tā Daiva Vikmane.
Lūk, reāla situācija, kurā tikai vietējie mednieki var palīdzēt situāciju atrisināt, gādājot par mājlopu drošību.
