Vilks biedē par nodokļu celšanu, Āboltiņa mierina 12
Finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”), vakar “Latvijas Avīzē” mudinādams izlemt, kā kompensēt kopējo nodokļu ieņēmumu kritumu, ko, viņaprāt, izraisītu tā saukto darbaspēka nodokļu samazinājums, izraisījis lielu satraukumu ne tikai lasītājos, bet arī viņa pārstāvētās politiskās partijas biedru aprindās.
Partija “Vienotība” un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, mazinot satraukumu, steigusi paziņot, ka pašlaik ne Saeimā, ne Ministru kabinetā netiekot cilāti nekādi nodokļu palielināšanas plāni. To vietā valdība uzsvaru likšot uz sabiedrības labklājību, ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu izveidošanu. Bet to var panākt ar stabilu un prognozējamu finanšu un nodokļu politiku, kas ir īpaši svarīga darba devējiem.
“Kā piepildīt valsts budžetu, par to finanšu ministram, protams, ir jādomā,” atzīst Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Igors Pimenovs (“Saskaņas centrs”). Viņaprāt, darbaspēka nodokļu samazinājuma iespējamā iztrūkuma kompensēšanai būtu jāveicina uzņēmējdarbība. “To var panākt dažādi,” spriež deputāts, “piemēram, neapliekot ar nodokļiem to uzņēmēju peļņu, kas tiek ieguldīta uzņēmumu paplašināšanā vai jaunu veidošanā. Vai, piemēram, dažādojot par zemi maksāto nekustamā īpašuma nodokli – atkarībā no tā izmantošanas veida.”
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) uzskata, ka finanšu ministra bažām par budžeta iztrūkumu, ko radītu plānotā darbaspēka nodokļu samazināšana, tomēr ir dibināts iemesls. Arī viņš piekrīt, ka nodokļu ieņēmumu īpatsvars salīdzinājumā ar iekšzemes kopproduktu (IKP) turpmākajos gados var nokristies līdz 25%, kas jau būtu ievērojami zemāks nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Viņaprāt, Vilks labāk par Āboltiņu zinot, kādas sekas tas izraisīs, nodokļu politikā neko nemainot. Pēc Roberta Zīles domām, agri vai vēlu nākamajai Saeimai un valdībai būs jāpievēršas kādiem grozījumiem valstī ieviestajā nodokļu sistēmā. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzskata, ka Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests varētu vairāk gādāt par nodokļu iekasēšanas uzlabošanu: “Ja to izdotos krasi uzlabot, budžetā naudas netrūktu, pietiktu gan skolotājiem, gan mediķiem, gan visiem pārējiem.” Viņasprāt, tāpat būtu jāgādā par nodokļu maksātāju loka paplašināšanu. Veicinot uzņēmējdarbību, pieaugtu nodokļu maksātāju skaits, vienlaikus saruktu ēnu ekonomikas īpatsvars, kas, pēc dažām aplēsēm, pērn Latvijā palielinājies līdz aptuveni 24% no IKP. Partijas “Latvijas attīstībai” priekšsēdētājs Einars Repše atzīst, ka šādi finanšu ministra ierosinājumi kļūst simptomātiski, ar līdzīgiem, piemēram, par mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšanu, kas ir pretrunā oficiāli paustajam atbalstam uzņēmējdarbībai, viņš nācis klajā agrāk, apspriežot šā gada budžetu. “Pašlaik mums jādomā nevis par nodokļu celšanu, bet par to, kā palielināt mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Diemžēl šajā ziņā mēs stipri atpaliekam pat no mūsu abiem tuvākajiem kaimiņiem,” saka E. Repše. Viņaprāt, ceļot nodokļus, uz ko būtībā aicina Andris Vilks, var panākt vien to, ka uzņēmēji vēl vairāk mēģinās izvairīties no nodokļu maksāšanas, tātad ēnu ekonomikas īpatsvars, kas jau tāpat Latvijā ir liels, lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā, kļūs vēl prāvāks. “Nodokļu celšanas idejas vietā es rosinātu ministru stingrāk pievērsties ēnu ekonomikas ierobežošanai, tur tad arī būs ieņēmumi, ar ko kompensēt darbaspēka nodokļu samazināšanu,” domā partijas “Latvijas attīstībai” vadītājs.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš domā, ka šo finanšu ministra aicinājumu uzņēmēju aprindās diezgan nepārprotami var uztvert kā jau gatavu lēmumu paaugstināt nodokļus. “Tas var nobiedēt dažu labu ārzemju investoru, kurš neriskēs ieguldīt naudu valstī, kurā nav skaidrs, kādu nodokļu politiku tā piekops turpmāk,” paredz LTRK vadītājs. Viņaprāt, budžeta ieņēmumu vairošanai var izvēlēties pavisam citu ceļu, kas būtu krietni labāks par nodokļu paaugstināšanu – stingrāk ierobežot ēnu ekonomiku un kontrabandu, palielināt nodokļu maksātāju skaitu, veicināt uzņēmēju konkurētspēju un ražošanas produktivitāti.
