Vilki vētras naktī Ramatā nokož 12 aitas 13
Naktī, kad visā Latvijā plosījās vētra, Ramatas pagasta Ķerzu mājās vilki nokoduši 12 aitas. Saimniece Milda Bretšneidere stāsta, ka visas 64 tumšgalves nakti pārlaidušas kārtīgā nožogojumā apmēram desmit metru attālumā no mājas. Kā vilki tikuši cauri diviem kāršu aplokiem, viņai nav skaidrs.
No rīta saimnieki aplociņā atradusi četras nokostas aitas, vēl astoņas uzgājusi aptuveni 200 līdz 300 metrus no mājas, un tikai vienu nelūgtie ciemiņi bija notiesājuši līdz kaulam. Dzīvi palikušās aitas bija pamukušas. Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija liecina, ka šogad Latvijā pieaudzis vilku saplosīto mājdzīvnieku skaits. Pērn visa gada laikā bija nokostas 163 aitas, šogad līdz oktobra sākumam – jau 152.
Aitas “Ķerzās” tiek audzētas vairāk nekā desmit gadu, taču saimniece atceras tikai vienu gadījumu, kad vilks aizstiepis jēru. Māja atrodas nomaļā vietā, tuvākie kaimiņi pāris kilometru attālumā, blakus meži un purvs, kur kādreiz dzird vilkus gaudojam. Taču šoruden viņi uzvedušies klusu, saka Mildas kundze. Ganībās apkārt aitām allaž esot elektriskais gans.
“Vētras naktī neko nevarēja dzirdēt, jo šausmīgi gaudoja vējš. Nebija arī elektrības. Visi trīs suņi bija piesieti iekšpagalmā,” stāsta saimniece un lēš, ka vilku nodarītais zaudējums mērāms ap 800 līdz 1000 latu apjomā, jo mājdzīvnieki nebija apdrošināti. Plēsēji izvēlējušies augumā lielākās un brangākās tumšgalves, apmēram 80 kilogramu svarā. Šoruden tās bija plānots nodot uzpircējam.
VMD apkopotā informācija liecina par vilku nodarīto postījumu pieaugumu, taču līdztekus šogad palielinājies arī nomedīto pelēču skaits – no VMD atļautajiem 200 dzīvniekiem nomedīti jau 153. Mednieki gandrīz divreiz ātrāk nekā citus gadus tuvojas limita izpildei, atzīst VMD Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš un sola šajā sezonā to palielināt par simts dzīvniekiem. Taču viņš uzsver, ka par iespējamo vilku skaita palielinājumu valstī varēs spriest tikai medību sezonas beigās pēc limitu izpildes. Aitu audzētājiem viņš iesaka izmantot aizsardzības pasākumus – elektriskos žogus, ganus u. c., jo arī aktīvākas vilku medības nepasargās no nelūgtajiem ciemiņiem.
Vairākas nokostās aitas Bretšneideri atstās mežmalītē par ēsmu vilkiem, tā vienojušies ar medību kolektīva “Mūrmeži” vīriem, kas solījušies līdz sestdienai uzmanīt “Ķerzu” apkārtni, bet nedēļas nogalē dzinējmedībās izdzīt visus mastus. Ar vilku medību sekmēm šīs puses mednieki nevar lepoties.
Kā stāsta kolektīva vadītājs Elmārs Švēde, šogad nav kritis neviens pelēcis, bet pērn – tikai viens. Viņš atzīst, ka apkārtnē vilku skaits pieaudzis – šogad tie redzēti ne tikai mežos, bet arī uz ceļiem. Pie vainas esot gan Nigulas dabas rezervāts otrpus robežas igauņu pusē, gan arī lielais Saklaura purvs Latvijas daļā. Rezervāta teritorijā igauņi vilkus nemedī, un tie barības meklējumos ieklīst mūspusē, bet purvā pelēčiem grūti tikt klāt.
