Valdība bija spiesta piekāpties lobētājiem 5
Vērtējumu nodokļu reformai pirms ceturtdienas Saeimas sēdes deputātam Igoram Pimenovam (frakcijas “Saskaņa” priekšsēdētāja biedram) lūdza “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.
Vai “Saskaņa” kā sociāldemokrātiska partija, kuru jūs pārstāvat, var aplaudēt par Saeimā apstiprināto nodokļu reformu?
Igors Pimenovs: Ja mans uzdevums ir novērtēt šo reformu tikai ar “jā” vai “nē”, tad tomēr – “jā”. Tomēr šķiet, ka ar šo nodokļu reformu valdība ir piekāpusies lielo algu un dividenžu lobētājiem. To būtībā atzinis Ministru prezidents Māris Kučinskis, uzstādamies Saeimā, kad nodokļu reformu apstiprināja pirmajā lasījumā. Toreiz viņš sacīja, ka Saeimā iesniegtais reformas projekts ir kompromiss. Tie lobētāji, kuri sākotnēji iecerētās reformas putnam apgrieza spārnus, ir personas un organizācijas, kuras aizstāv lielo algu un lielo dividenžu saņēmējus. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilda un joprojām iebilst pret nodokļu likmju progresivitāti. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tas izskanēja nepārprotami.
Bet lielo algu saņēmējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme būs lielāka – 31,4%. Peļņas nodoklis – 15% vietā 20%. Dividendēm 10% vietā 20% likme. Kur valdība piekāpusies?
Dividendes vairs netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tomēr reformas izstrādes sākumā Finanšu ministrijas nodoms bija cits, proti, aplikt visu veidu ienākumus, gan algas, gan dividendes ar vienoto likmi. Arī pieminētā augstākā 31,4% likme ir tomēr zema. Tās neveicinās manāmi sociālās nevienlīdzības mazināšanu.
Kurus no trim reformas mērķiem atbalstāt jūs?
Divus. Pirmkārt, jāveicina ekonomikas izaugsme. Lai uzņēmējs būtu ieinteresēts riskēt ar saviem ieguldījumiem, attīstot ne tikai savu uzņēmumu un ne tikai papildinot savu naudas maku, bet attīstot savu uzņēmumu, arī veicinot ekonomisko izaugsmi. Tāpēc valdība nolēma pārņemt Igaunijas pieredzi, atbrīvojot reinvestēto peļņu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, ko var vērtēt atzinīgi.
Otrkārt, jārunā par iedzīvotāju nevienlīdzības mazināšanu. Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas pirmoreiz tas bija noteikts Laimdotas Straujumas vadītās valdības deklarācijā. Taču viņas otrās valdības deklarācijā iedzīvotāju nevienlīdzības mazināšana vairs netika pieminēta.
Māra Kučinska valdība tagad apņēmusies pie tās ķerties, un es varu to tikai apsveikt. Brīvās ekonomikas valstīs progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana ir paņēmiens, kā iespējams mazināt iedzīvotāju nevienlīdzību. No vēstures zinām, ka to jau sen pielietoja daudzās pasaules valstīs. Arī 1905. gada revolūcijas laikā cariskajā Krievijā viena no protestētāju galvenajām prasībām bija progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana.
Mūsu lasītājiem rūp, vai nākamgad viņu maciņos būs vairāk naudas, nekā bija līdz šim?
Jā, būs. Samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 23 līdz 20% algas daļai līdz 1667 eiro. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu lietās Ilmārs Šņucins deputātiem apliecināja, ka likmes samazinājums skaršot apmēram 90 procentus nodokļu maksātāju. Pēc algas saņemšanas un nodokļu maksājumiem viņu maciņos paliks par 20 līdz 40 eiro vairāk. Bet tas nozīmē, ka palielināsies viņu pirktspēja, savukārt augs pieprasījums iekšējā tirgū, pašmāju ražotāji būs vairāk ieinteresēti savu uzņēmumu attīstībā.
Vai šos 20 līdz 40 eiro “neapēdīs” valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes paaugstinājums par 1%, akcīzes nodoklis degvielai, kas sadārdzinās visu preču un pakalpojumu cenas?
Jā, šo grozījumu uzskaitījumu es varētu turpināt. Mēs, “Saskaņas” deputāti, jau gan balsojām pret.
