Vilki atgriežas Eiropā, bet ne visi par to priecājas 13
Pēdējo divdesmit gadu laikā vilki ir atgriezušies Vācijā, Francijā, Spānijā, arī Somijā un Zviedrijā, un to populācija ir strauji augoša. Tas nozīmē, ka līdzšinējie dabas aizsardzības instrumenti ir bijuši efektīvi. Tomēr, visu laiku koncentrējoties uz to, lai atjaunotu vilku populāciju, šķiet, ka īsti neviens nav gatavs tam, ka ikdienā ar šiem alfa plēsējiem būs jāsadzīvo.
15. maijā Eiropas Parlamentā notika konference “Aizsargāt pastorālo dzīvesveidu: Eiropas vilku apsaimniekošanas plāna nākotne”. Konferences uzdevums bija rast risinājumus attiecībā uz vilku apsaimniekošanu Eiropā.
Vairs nav apdraudēti
Konferences laikā ne reizi vien izskanēja apgalvojums, ka Eiropas Savienībā mīt ap 20 tūkstošiem vilku, kas ir liels pieaugums, salīdzinot ar laiku, kad 1992. gadā tika aptiprināta padomes direktīva par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu direktīva). Direktīva paredz, ka konkrēto valstu dzīvnieku populācijas tiek iekļautas konkrētos pielikumos, kas paredz vai nu stingru aizsardzību ar izņēmumu iespējām, vai arī apsaimniekošanu, ievērojot konkrētus nosacījumus. Mūsu vilku populācija ir iekļauta Biotopu direktīvas piektajā pielikumā, kas paredz kontrolētas medības, sugas aizsardzības plānu, monitoringu un regulāru atskaiti.
Daudzām valstīm, sākotnēji iekļaujot populāciju kādā no pielikumiem, netika paredzēta iespēja, ka sugu varētu pārcelt uz citu, ja, piemēram, vilku aizsardzības statuss uzlabojas. Tādā situācijā pašreiz ir Somija, Zviedrija, Vācija, Francija, Spānija, Austrija, arī Nīderlande. Pieaugot vilku skaitam šajās valstīs, palielinās arī nodarīto postījumu apjoms, bet pagaidām reālu risinājumu šīm valstīm Eiropas Komisija piedāvāt nevar vai nevēlas.
Eiropas Komisija nevar piedāvāt risinājumu
Konferences laikā emocijas sita augstu vilni, it īpaši Eiropas Komisijas (EK) vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisāra Karmenu Vellas uzrunas laikā. Daudzi Eiropas Parlamenta deputāti viņu apsauca, pieprasot konkrētus risinājumus, nevis atrunas. Komisārs Vella runāja par dažādiem projektiem, ko īsteno EK dalībvalstīs, veicinot sadzīvošanu ar šiem plēsējiem. Tomēr vislielāko protestu no klātesošajiem komisārs saņēma tad, kad apgalvoja, ka vilkiem esot pievienotā vērtība ekotūrisma veidā – daudz cilvēku būtu gatavi braukt un šos plēsējus vērot. Kā piemērs tika minēta lāču vērošana Rumānijā. Eiropas Komisija gan nenorādīja, ka lāči tiek speciāli piebaroti, lai tūristi tos redzētu konkrētās vietās, un tā atkal ir sava veida iejaukšanās dabā, lai cilvēks varētu apmierināt savu vēlmi dzīvniekus novērot.
Konferences dalībnieki, kas galvenokārt bija mājlopu audzētāji un Eiropas Parlamenta deputāti, no komisijas pieprasīja konkrētus risinājumus. Noslēdzot savu runu, komisārs Vella norādīja, ka gaida no dalībvalstīm priekšlikumus par lokāliem risinājumiem, un viņš esot gatavs tos izskatīt. Tas gan ir mazliet dīvains apgalvojums, jo komisija pašlaik ir ierosinājusi divas lietas pret Somiju un Zviedriju, kas nākušas klajā ar saviem lokālajiem risinājumiem vilku apsaimniekošanā.
Pieaug nogalināto mājlopu skaits
Spānijā vilku populācija izplatās valsts ziemeļos, kur šo dzīvnieku skaits pēdējo divdesmit gadu laikā ir pieaudzis vairākas reizes. Spānijā, tāpat kā Austrijā un arī Francijā, kalnainos reģionos aitas un govis tiek izlaistas ganībās bez īpašas aizsardzības tikai tādēļ, ka, piemēram, kalnos ierīkot aizsargsētu ir gandrīz neiespējami. 2017. gadā Spānijas mājlopu audzētāji ziņojuši par 1977 uzbrukumiem, no kuriem 88% identificēti kā vilku uzbrukumi. Kopā nogalināti 2963 mājlopi, kompensācijās izmaksāts ap 850 tūkstošiem eiro. Eksperti lēsa, ka šogad kompensāciju apjoms pieaugs līdz 1,8 miljoniem eiro, jo dramatiski pieaudzis vilku uzbrukumu skaits. Ir novērots viens vilku bars, kas uzbrucis 170 reižu. Šajā reģionā vilku populāciju kontrolēt nav likumīgi iespējams, tādēļ postījumi turpinās un vietējie lopaudzētāji ir izmisumā.
Francijas Alpos uzskaitīti 16 bari, kas arī nodara postījumu. Kā vienu no prevencijas pasākumiem komisija iesaka izmantot īpaši apmācītus suņus, kas sargā, piemēram, aitu baru. Tomēr aitu grupas ir nelielas, un vienas grupas apsargāšanai nepieciešami ap pieciem līdz desmit suņiem, jo vilki uzbrūk baros. Bet tas rada jaunas problēmas un konfliktus, jo šie suņi sargā aitas no visa, arī no tūristiem, kas pastaigājas pa kalniem. Jau novēroti vairāki šādi konflikti, jo cilvēki nesaprot, kāpēc kalnos iespējams satikt niknus suņus. Bet šajā gadījumā suns tikai pilda savu uzdevumu.
Līdzīga situācija ir arī Austrijā, kur aitas, sākot ar pavasari, brīvi ganās kalnos bez uzraudzības. Arī šeit ieteiktie prevencijas pasākumi nestrādā, jo sēta nav risinājums, bet suņu uzturēšana ir pārāk dārga. Konferencē pat izskanēja apgalvojums, ka drīz Eiropā vilku dēļ tiks likvidēts pastorālais dzīvesveids.
Risinājumi
Konferencē izskanēja viedoklis, ka esošais stingrais vilka aizsardzības statuss nav zinātniski pamatots. Vilks Eiropā vairs nav apdraudēts, tādēļ iesaistītās puses aicināja komisiju izrādīt lielāku elastību attiecībā uz normatīvu ieviešanu. Lai efektīvi pasargātu aitas no vilku uzbrukumiem, nav viena konkrēta risinājuma, drīzāk risinājumu kopums. Prevencijas pasākumi bez populācijas kontroles parasti nav efektīvi. Tāpat vienkārša vilku izšaušana arī nedod rezultātus, jo vilks ir avantūristisks mednieks un ēdīs to, ko vieglāk iegūt. Tādēļ kā risinājums tiek piedāvāts apvienot prevencijas pasākumus ar stingri regulētiem kontroles pasākumiem, piemēram, sākotnēji likvidējot problēmdzīvniekus. Tomēr Eiropas Komisijai vēl jāizstrādā stratēģija, lai ļautu dalībvalstīm lielāku autonomiju šajā jautājumā. Pretējā gadījumā cietīs vilku populācija. Jau tagad runā par to, ka izmisušie lauksaimnieki Spānijā rīko nelegālas iznīcinātāju grupas, kuru uzdevums ir likvidēt plēsējus. Šis risinājums ir nepieņemams un nosodāms, tādēļ komisijai būtu jāpieliek pūles, lai lauksaimniekiem sniegtu konkrētus risinājumus un veicinātu iespējas vilkam pastāvēt līdzās cilvēkam.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
