“Labās pārvaldības” iestādes vadītājam Vilkam tikusi “speciālā piemaksa” pie vairāk nekā 2400 eiro amatalgas 0
Lato Lapsa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan virkne valsts iestāžu nule izteikušas asu kritiku Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paspārnē esošā Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotajam jaunajam valsts kapitālsabiedrību pārvaldes modelim, atzīstot to par jēlu un paviršu, premjers šīs “labās pārvaldības” iestādes vadītājam noteicis iespaidīgu ikmēneša “speciālo piemaksu” – vēl 80% klāt pie vairāk nekā 2400 eiro lielās amatalgas.
PKC mājas lapā atrodamajā informācijā minēts, ka Pētera Vilka ikmēneša atalgojums esot 2441 eiro, taču, kā rāda viņa amatpersonas deklarācija, patiesībā ierēdņa ienākumi pērn ir bijuši būtiski lielāki – vidēji 3811 eiro mēnesī.
Tas skaidrojams ar ziņām, ko šī “vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā” publiskai apskatei neizliek: ar Ministru prezidenta rīkojumu P. Vilkam ir bijusi noteikta regulāra ikmēneša piemaksa 40% apmērā no algas, turklāt viņš saņēmis vēl arī naudas balvu 50% apmērā no noteiktās mēnešalgas, prēmiju 65% apmērā no noteiktās mēnešalgas un atvaļinājuma pabalstu 50% apmērā no noteiktās mēnešalgas.
Gaidāms, ka šogad, neraugoties uz epidēmijas radītajām sekām un budžeta ienākumu samazināšanos, P. Vilka ienākumi vēl būtiski palielināsies: ikmēneša piemaksa viņam ir dubultota, kas nozīmē, ka papildus oficiāli noteiktajai algai ierēdnis visu pirmo pusgadu katru mēnesi saņem “speciālo piemaksu” 80% apmērā.
“P. Vilkam šogad ir noteikta piemaksa pie atalgojuma nolūkā nodrošināt amatpersonas motivēšanu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti “NAP2027″ izstrādes organizēšanā, publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldības reformu turpināšanā un pārvaldības darba koordinēšanā, tai skaitā ieviešot EASO (OECD) rekomendācijas un īstenojot jaunas iniciatīvas kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanā,” skaidro premjera K. Kariņa preses pārstāvis.
Tiesa, uz jautājumu, kā ir izvērtēta “speciālās piemaksas” efektivitāte un kādu tieši labumu tā ir devusi valsts pārvaldei – vai P. Vilks citādi būtu pametis darbu, nebūtu veicis savus darba pienākumus u. tml. –, premjera pārstāvis min tikai to, ka “Ministru prezidents ir izvērtējis amatpersonas sasniegtos darba rezultātus gan individuālajās tikšanās reizēs, gan ikgadējās darba izpildes novērtēšanas sarunās. Iestādei noteiktie mērķi ir sasniegti, uzdevumi – izpildīti”.
Tikmēr virkne valsts iestāžu, ministriju un organizāciju, izvērtējot P. Vilka vadītās un K. Kariņa pārraudzītās iestādes aprīļa beigās publiskoto konceptuālā ziņojuma projektu “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju”, tam veltījušas asu kritiku.
Primitīvas kļūdas, paviršība un nekompetence, Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu nezināšana un neievērošana, interese tikai par komerciāliem mērķiem un ceļa nolīdzināšana valsts kapitālsabiedrību privatizēšanai – šādi un citi trūkumi minēti atsauksmēs par sagatavoto projektu.
Zemkopības ministrija pat bez aplinkiem atzinusi, ka “attiecīgā konceptuālā ziņojuma saturs sniedz nepilnīgu un maldinošu informāciju”.
