Vilkābeļu dzīvžogs ir panīcis un nīkuļo. Kā to atjaunot? 0
Pirms septiņiem gadiem iestādīju vilkābeļu dzīvžogu. Tagad apmēram 2 m rādiusā sāk kalst apakšējie zari. Ir saulaina vieta, apgriežu katru gadu. Līdz šim esmu mēslojusi tikai ar lapu trūdzemi. Kādu mēslojumu varētu ieteikt? SKAIDRĪTE RĪGĀ
Kā atjaunot vecu vilkābeļu dzīvžogu? MĀRTIŅŠ AIZKRAUKLES NOVADĀ
Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas pētniece Dzintra Knape akcentē, ka vilkābelēm jeb krustābelēm sausuma dēļ nemēdz nokalst zari. Šie krūmi ir pieticīgi augšanas apstākļu ziņā (piemēroti sausām vietām), ziemcietīgi un izturīgi pret dūmgāzēm, taču vieni no pirmajiem saslimst ar bakteriālajām iedegām (Erwinia amylovora). Šā iemesla dēļ stādīt vilkābeļu dzīvžogus dārzā kļuvis bīstami. Pēc dendroloģes domām, šajā gadījumā visdrīzāk vainojama šī slimība. Bakteriālo iedegu pazīmes mēdz atšķirties atkarībā no gadalaika un ir viegli sajaucamas ar citu slimību simptomiem, tāpēc apstiprināt bīstamo infekciju var tikai laboratoriski. Pazīmes visizteiktāk novērojamas aktīvas augšanas laikā: ziedi novīst, nomelnē, iet bojā, bet nenokrīt, paliek pie auga. Zari pavasarī izskatās kā deguši vai sala bojāti, vēlāk bojāto kokaugu miza vietām uzpūšas un plaisā. Mitrā, siltā laikā no bojātiem pumpuriem, ziediem, jauniem dzinumiem, mizas plaisām un augļiem izdalās pienbalts vai zeltains šķidrums. Bakteriālās iedegas viegli izplatās ar vēja, kukaiņu, putnu starpniecību. Līdzīga bīstama slimība ir arī bakteriālais vēzis (Pseudomonas cerasii).
Katrā ziņā jāuzmanās ar jebkuriem vasarā nokaltušiem zariem vilkābeļu vainagā. Tiklīdz pamanītas aizdomīgas pazīmes, nekavējoties jāziņo Valsts augu aizsardzības dienestam.
Ja bakteriālā iedega skārusi piemājas dārzu, jāiznīcina visi saimniekaugi (ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas), kas aug 10 m rādiusā ap inficēto augu.
FAKTS
Valsts augu aizsardzības dienests 2014. gadā konstatēja bakteriālo iedegu vilkābeļu apstādījumos gar dzelzceļu Olainē. Pērn Latvijā netika atklāts neviens bakteriālās iedegas uzliesmojums.
UZZIŅA
>> Audzējot līdz 1,5 m augstu vilkābeļu dzīvžogu, augiem jāatrodas 70–80 cm attālumā citam no cita. Lai iegūtu akurātu rindveida stādījumu, svarīgi agri sākt veidot formu. Stādīšanas gadā krūmiem jaunie dzinumi jāapgriež uz pusi. Tad dzīvžogs sakuplo jau pie zemes. Arī nākamajos 5–6 gados jāapgriež vismaz puse no dzinumu jaunā pieauguma. Uz sāniem izaugušie dzinumi jāapcērp trapeces formā, lai dzīvžoga apakša nekļūtu kaila.
>> Atjaunojošo apgriešanu veic miera periodā – pavasarī vai rudenī. Pāraugušus krūmus atsēdina, t.i., dzīvžogu nozāģē apmēram 50 cm augstumā virs zemes. Pēc tam vismaz 50 cm platā joslā uz abām pusēm krūmiem noņem augsnes virskārtu līdz pat saknēm un aizstāj to ar auglīgu kompostu. Vienlaikus jādod arī kompleksais mēslojums, lai krūmi spēcīgi ataugtu pēc dažiem gadiem.
>> Ja nevēlas šādi atjaunināt visu dzīvžogu uzreiz, var nogriezt vienu pusi, bet vēlāk – otru.
