Vilis Vītols: Par hakera Čalovska izdošanu Amerikai 0
Turpinās diskusija par hakera Denisa Čalovska izdošanu tiesāšanai Amerikas Savienotajās Valstīs. ASV to pieprasījušas, bal-stoties uz pastāvošajiem Saeimas apstiprinātajiem līgumiem starp Ameriku un Latviju.
Čalovski apsūdz par dalību datorvīrusa izstrādāšanā, ar kura palīdzību izzagti banku konti Eiropā un Amerikā. Zaudējumi tiek rēķināti miljonos. Bet Čalovski dedzīgi aizstāv viņa draugi internetā un pat trīs Latvijas valdības ministri. Vai tad izdot viņu?
Vispirms maza atkāpe. Atcerēsimies, kā Latvijā gājis ar bankās noguldīto naudu, kuras pēkšņi vairs nav (spilgtākie piemēri ir banka “Baltija”, “Pareks banka”, “Latvijas Krājbanka”). Nu notikusi jauna ar bankām saistīta afēra, šoreiz starptautiskā vidē. Darboņi pārcēlušies uz augsto tehnoloģiju jomu un globalizējušies. Nezinu, vai Latvijas iedzīvotāji to ievēro, bet visos četros gadījumos ar krāpšanu saistītie nāk no mūsu dižās kaimiņzemes. Te vietā kādas Džeimsa Bonda filmas nosaukums: “From Russia, with love” (“No Krievijas, ar mīlestību”).
Čalovska māte un draugi apgalvo, ka viņš neesot vainīgs. Tas nepārsteidz, pie tā jau pierasts. Neviens nekad nav vainīgs. Tā jau ir parastā taktika – visu noliegt. Ja Čalovskis nav vainīgs, tad viņam nebūtu ko baidīties no ASV tiesas. Neskatoties uz cīņā ar teroristiem pieļautiem pārkāpumiem, amerikāņu tiesu sistēma ir pazīstama kā stingra, bet taisnīga un efektīva.
Esmu kādu laiku dzīvojis ASV, un neviens man neiestāstīs, ka amerikāņu izmeklētāji pēkšņi izraudzījuši gaišu, nevainīgu puisi kaut kur tālajā Imantā, lai viņu nepatiesi apsūdzētu smagā noziegumā.
No Latvijas valsts viedokļa pirmajā brīdī varētu likties nesvarīgi, vai Čalovski tiesās ASV, kur viņš saņems sodu, vai Latvijā, kur pastāv liela iespējamība, ka viņš no soda varētu izvairīties vai arī saņemt gaužām niecīgu sodu. Māte raudās tiesas zālē, būs nepārtraukta aizstāvju kampaņa medijos un internetā. Dažiem viņš pat būs varonis jau tādēļ vien, ka apzadzis nīstos amerikāņus. Šī kampaņa jau ir sākusies. Jāņem arī vērā, ka dzīvojam nosacīto sodu paradīzē. Attieksmi pret pārkāpējiem nupat atkal redzējām Jaunjelgavā, kur trīs puikas smagi piekāva četrus gadus jaunāku pirmās klases skolēnu. Piekāva līdz asinīm. Un iznākumā izrādās, ka galveno huligānu pat nedrīkst izslēgt no skolas, vecākiem nav nekādas atbildības un pie visa vainīga esot skolas direktore, izcila ilggadēja pedagoģe.
Tomēr Čalovska jautājums ir svarīgs Latvijai, pat ļoti svarīgs.
Neizdošana būs valsti apkaunojošas vēsts sūtīšana pārējām NATO valstīm – neesam uzticams sabiedrotais, uz mums nevar paļauties, nepildām noslēgtu līgumu. Mēs sagaidām, ka ASV mūs grūtā brīdī aizstāvēs. Nemānīsim sevi – mums ir agresīva kaimiņvalsts, pret kuru ASV ir mūsu drošības stratēģijas galvenais elements.
Mēs sagaidām palīdzību, bet, kad tiek prasīta palīdzība no mums, tad sākas spriedelēšana, locīšanās un noteikumu izvirzīšana. Otra vēsts, ko sūtīsim pārējai pasaulei, – kaut arī neesam gluži noziedznieku patvērums, tomēr izceļamies ar viņu aizstāvēšanu. Vai šāda slava var dot mūsu valstij kādu labumu, par to lai spriež katrs pats.
Labā ziņa šajā situācijā ir tā, ka Satversmes tiesa atteicās ierosināt lietu pēc Čalovska iesniegtajām sūdzībām un nestāv ceļā viņa izdošanai. Visu cieņu mūsu augstajiem tiesnešiem. Pretējā gadījumā viss aizietu, iespējams, tādu pašu ceļu kā prāvas pret oligarhiem – gadiem ilga tiesāšanās, iznākumā nulle. Gaidīsim tagad valdības lēmumu.
