– LTV raidījumā “1:1” aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pieminēja, cik laba, mierīga gaisotne bijusi Soču olimpiādē, taču pēc tam ļoti drīz sekoja Ukrainas notikumi un ieraudzījām pavisam citu Krieviju. Es iedomājos, ka iepriekš taču, jau 2008. gadā Pekinas olimpiādes laikā, notika Krievijas–Gruzijas konflikts, taču pēc tā mūsu austrumu kaimiņvalsts taktika bijusi veiksmīgi iemidzinoša. 9
– Krievija nekad nemainīsies, iekams nedabūs īstu, kārtīgu pērienu. Domāju, kādā brīdī Rietumiem karš ar Krieviju būs neizbēgams. Tas, protams, nebūs ne šodien, ne rīt. Var mainīties vadonis un režīms, bet visa tā impēriskā ideoloģija paliek. Daudzi uztraucas, ka varētu būt kāds militārs iebrukums Latvijā, bet uzskatu, ka šeit nekaros. Krievija parasti uzbrūk tikai vājākajam. Salīdzinot ar NATO, tā ir vāja.
– “LA” lasītāja, kas raksta vēstules ar pseidonīmu Austra Lija un uz Latviju no tālās zemes atbrauc šurp reizēm, sprieda: “Vai “Latvijas Avīze” nevarētu ierosināt pārvērst to Uzvaras parku par 20. gadsimta vēstures notikumu piemiņas parku. Tad nekas nebūtu jāvāc nost, bet varētu likt klāt vēl citus objektus un šim nolūkam vākt ziedojumus.” Viņa atsaucās, ka Ušakovs pirms vēlēšanām izteicies, ka jātuvina abas iedzīvotāju puses…
– Dzīvojot labklājībā Austrālijā, tālu no Krievijas, var tā naivi domāt. Esmu pārliecināts, kaut kad nākotnē Uzvaras piemineklis tiks nojaukts.
Pavilkšu tagad deķi uz savu pusi. Vērts atbalstīt Kokneses Likteņdārzu kā vienojošu projektu, kurā pieminam cilvēkus, kas ir gājuši bojā gan no komunistu, gan nacistu rokas. Likteņdārzs mēģina dot vēsti, cik mūsu tauta tomēr ir izturīga. Esam pārvarējuši visas briesmīgās latviešu vajāšanas un izkaušanas, un mums tomēr ir mūsu neatkarīgā valsts. Nedrīkstam to aizmirst, jo cik daudzām tautām pasaulē tādas nav! Kataloņi grib savu valsti, baski cīnās par savu valsti… Pagājušajā gadsimtā esam guvuši fantastiskus panākumus – divas reizes valsti atguvuši: pirmo reizi ar milzīgiem upuriem, otro reizi – ar gudrību, izmantojot pareizo brīdi.
Amerikāņiem ir tāds teiciens “against all odds”, kas jāsaprot – neskatoties uz visiem pareģojumiem un apstākļiem.
– Vai Likteņdārzs šobrīd jau spēj pildīt to ideoloģisko lomu, ko jūs raksturojāt? Vasarā ziedojumu vākšanas laikā interneta sociālajos tīklos sprieda – jā, tūrisma objekts tas ir ļoti labs, cilvēki turp brauc, bet vai viņi saprot sākotnēji iecerēto ideju?
– Lielākoties saprot. Nav taču gandrīz nevienas latviešu ģimenes, kurai pagājušajā gadsimtā nebūtu gājuši bojā tuvinieki. Arvien vairāk ārzemnieku apciemo Likteņdārzu, un viņi uzzina, kas šeit noticis, kā un kāpēc.
Vasarā Likteņdārzu apskatīja japāņu žurnālistu grupa. Vēlāk Ārlietu ministrija bija noorganizējusi ārzemju vēstnieku apciemojumu, par ko esmu ļoti pateicīgs Rinkēviča kungam. Likteņdārzam, paldies Dievam, sabiedrības atbalsts ir. Gadā ir tuvu simt tūkstošiem apmeklētāju.
– Vasarā pirms Valsts prezidenta vēlēšanām “LA” publicējāt rakstu, kurā aicinājāt balsot par Egilu Levitu. Īpaši vērsāties pie saviem bijušajiem partijas biedriem “Vienotībā”, mudinājāt politiķus sekot savai sirdsapziņai.
– Esmu patīkami pārsteigts par Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Izskatās, viņš būs ļoti labs prezidents. Viss, ko esam līdz šim redzējuši, ir pozitīvs.
