Vilis Daudziņš: Tiklīdz šobrīd kāds ķeras pie krievu literatūras un dramaturģijas, ir ļoti jāpadomā – kāpēc? 102
Aktieris, grāmatu autors Vilis Daudziņš Jaunā Rīgas teātra izrādē “Oblomovs”, kuru sarakstījis krievu rakstnieks Ivans Gončarovs, atveido Zahara lomu. Vai pēc visām Krievijas zvērībām aktieris spēj mīlēt šo lomu? Ar pārdomām par visa padomju laika, visa krieviskā noliegšanu viņš dalās TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum”.
“Jā, protams, spēju mīlēt. Tas laikam ir tas gadījums, kad es tur nekādu politisku kontekstu šim stāstam nespēju ieraudzīt un atrast. Bet vispār jau jā. Protams, tiklīdz šobrīd kāds ķeras pie krievu literatūras un dramaturģijas, ir ļoti jāpadomā – kapēc un priekš kam? Kāds tad ir konteksts un kāds ir vēstījums izrādei? Jo diemžēl mēs dzīvojam laikā, kad krievu kultūru krievu vara izmanto kā tādu ieroci, kā pierādījumu tam, ka – redz kā, mēs esam tik lieli, tik diži un jūs lietojat, jums jau nekā cita nav, jums jau vien ir jāņem tas Puškins, jums ir jāņem tas Čehovs un tā tālāk, ko tad jūs, nabadziņi, bez mums darītu. Šobrīd vienkārši uz to ir ļoti uzmanīgi jāraugās.
Es domāju, ka tā ārprātīgā vara Krievijā nav mūžīga un Krievija vienmēr atradīsies tur, kur tā atrodas. Un arī šis kultūras mantojums, tas tomēr ir visas cilvēces mantojums. Vienkārši šobrīd kara apstākļos, man liekas, ir vajadzīga vai nu neliela pauze, un tā arī ir, to var just, visos teātros neviens vairs neizvēlas iestudēt krievu autorus, vai arī, ja to dara, tad tam ir pavisam cits iemesls un tam noteikti ir kaut kāds konteksts ar politisko situāciju.
Šobrīd ir tāds situācija, šobrīd ir tāds laiks. Bet karš beigsies, es ticu, un mēs varbūt varēsim uz Puškinu, uz Tolstoju varēsim paskatīties tieši vispārcilvēcisko kvalitāšu dēļ, kas arī ir viņu darbos. Šobrīd ir grūti, es piekrītu,” pārdomās dalās Daudziņš.
