Vilis Daudziņš: Islāms pārbauda Rietumeiropu un katru no mums 5
Jaunākajā “Mājas Viesī” saruna ar lielisko aktieri Vili Daudziņu. Par to, kāpēc neiecietība, naids un aizspriedumi pārņēm pasauli, par teātra jēgu, par lomām un dzīvi. Ieskatam īss fragments no sarunas.
Izrādē “Pakļaušanās” ir divas epizodes, no kurām man zosāda uzmetās. Tā, kur tavs varonis saka: parīziešu ģimenes modelis – viens, augstākais – divi cilvēki. Un tā, kur viņš sen nepārskatītu pasta sūtījumu kaudzē atrod vēstules par mātes nāvi… Patiesībā, šī izrāde ir nevis par islāmu, bet par mums.
Islāms ir tikai spēks, kas pārbauda Rietumeiropu, pārbauda katru no mums. Liek uzdot jautājumu: ko tagad darīsim? Kā rīkosimies? Līdz šim varēja par to nedomāt. Jo atbilde bija: kā dzīvojām, tā dzīvosim. Un dzīvojām tīri labi. Jo arī man Rietumeiropas dzīves modelis šķiet vispatīkamākais. Šī valsts, šī vieta, klimats, cilvēki, atsegtas sejas, skaistas sievietes uz ielām – tas viss man ļoti patīk. Tikai šim dzīvesveidam ir viens trūkums – tas ir uz sevi vērsts egoistisks dzīves modelis, kas centrēts uz indivīda, nevis sabiedrības vajadzībām. Un katram, kam nav sveša matemātika, kļūst skaidrs: ja ģimenē ir vidēji 1,4 bērni, mēs beidzamies…
Ko tev nozīmē tā vai cita cilvēka etniskā piederība? Reiz teici, ka Vladislavs Nastavševs un Žeņa Isajevs tev ir tādi paši latvieši kā Alvis Hermanis un Kaspars Znotiņš. Kas jūs vieno?
Mūs vieno idejas un latviešu valoda, kurā mēs šīs idejas īstenojam. Etniskā piederība – tas ir ārkārtīgi interesanti. To nevajadzētu pazaudēt. Tikai ar vienu pavisam vienkāršu nosacījumu: cilvēki, kuri paši vai kuru vecāki šurp atbraukuši, respektē šo vietu, jo šai vietai ir konkrētas tradīcijas un kultūras, kas sakņojas mūsu valodā. Gadu desmitiem un simtiem šajā vietā ir runāts valodā, kurā tagad runājam. Man ir svarīgi, ka cilvēks to izprot. Tādu, kas izprot, ir pietiekami daudz. Viņus es cienu. Mani nu nemaz neinteresē, kāda ir viņu tautība vai rase. Īstenībā tas ir cilvēka inteliģences jautājums. Jā, visu izšķir inteliģence. Ja inteliģences nav, īsa runa. Žēl.
Ja vēlies uzzināt, ko aktieris domā par dzīvošanu miglā un Latvijas izzagšanu, kas ir atgūtās neatkarības klupšanas akmens, kāpēc cilvēki konstruē atmiņas un kāds ir patiesuma kritērijs, kā arī to, kur un kā Vilis Daudziņš uzpilda savas iekšējās baterijas, lasi jaunāko “Mājas Viesi” vai seko saitei uz mūsu elektronisko versiju, uzklikšķinot ŠEIT!
